Raksti

Šogad galvenie EVA darba virzieni ir sekojoši: klimata pārmaiņu ietekme un tas, kā mūsu sabiedrība var tikt galā ar draudiem un riska veidiem, kas rodas mūsu veselībai un labklājībai, kā arī tas, kā labāk sagatavoties šiem riska faktoriem. Mēs satikāmies ar trim ekspertēm: Ine Vandecasteele, Aleksandra Kazmierczak un Eline Vanuytrecht, kuras ir īpaši pētījušas, kā mēs varam uzlabot pielāgošanos un veidot noturību pilsētās, kā arī apzināt jaunos klimata veselības riska veidus, ko rada plūdi, sausums un ūdens kvalitāte.

Lasīt vēl

Pilsoņi visā Eiropā gatavojas ievēlēt jauno Eiropas Parlamentu un noteikt ES politikas virzienu nākamajiem pieciem gadiem. Mēs jautājām Eiropas Vides aģentūras (EVA) izpilddirektorei Leena Ylä-Mononen par šo vēlēšanu nozīmīgumu un gaidāmajiem vides un klimata izaicinājumiem.

Lasīt vēl

EVA ir publicējusi Eiropas klimata pārmaiņu riska novērtējumu (EUCRA) – nozīmīgu ziņojumu, kura mērķis is palīdzēt Eiropai risināt pieaugošos klimata pārmaiņu radītos riskus. Mēs iztaujājām mūsu kolēģus Julie Berckmans, Marianne Dons Tychsen un Hans-Martin Füssel, kuri pēdējo divu gadu laikā ir cieši sadarbojušies, gatavojot ziņojumu.

Lasīt vēl

Vides degradācija un klimata pārmaiņas ietekmē mūs visus — mūsu veselību, ekonomiku un sabiedrību. Lai risinātu pieaugošās problēmas un ietekmi, Eiropa ir noteikusi vērienīgu politiku un mērķus. Progresa izvērtējums liecina, ka ir nepieciešama pilnīga vides un klimata politikas īstenošana, vajadzības gadījumā papildu pasākumi un integrēšana citās politikas jomās, lai palīdzētu ES virzīties uz mērķu sasniegšanu. Lai paātrinātu progresu, ir būtiski nodrošināt atbilstošu finansējumu.

Lasīt vēl

Kopš 20. gadsimta 80. gadiem Eiropas Savienība ir panākusi ievērojamu progresu gaisa kvalitātes uzlabošanā, pieņemot un īstenojot dažādas politikas un pasākumus. Tomēr gaisa piesārņojums joprojām ir vislielākais vides apdraudējums cilvēku veselībai Eiropā. Šis risks ir vēl lielāks apvienojumā ar klimata pārmaiņu radīto ietekmi, piemēram, ārkārtīgu karstumu, kas visvairāk ietekmē neaizsargātākās iedzīvotāju grupas, piemēram, vecāka gadagājuma cilvēkus un bērnus.

Lasīt vēl

Eiropas Savienība un tās dalībvalstis arvien lielāku uzmanību pievērš biomasai un tam, kā tā var veicināt pāreju uz ilgtspējīgu, klimatneitrālu ekonomiku. Mēs intervējām Katažinu Kovaļčevsku (Katarzyna Kowalczewska), EVA lauksaimniecības un LULUCF integrācijas eksperti, par EVA neseno publikāciju "Eiropas biomasas nozares uzdevumi" un par to, kāpēc šis temats politikas veidotājiem ir rūpīgi jāapsver.

Lasīt vēl

Sintētiskā ķīmiskā viela bisfenols A (BPA), ko izmanto daudzās plastmasas un metāla pārtikas tarās un citās patēriņa precēs, un tā iedarbība uz iedzīvotājiem, rada arvien lielākas bažas daudziem cilvēkiem visā Eiropā. Mēs tikāmies ar Magnus Løfstedt, EVA ekspertu ķīmisko vielu, vides un veselības jautājumos, lai apspriestu nesen publicēto EVA informatīvo ziņojumu par bisfenola A radītajiem riskiem.

Lasīt vēl

2023. gada vasara paliks atmiņā ar ekstremāliem laikapstākļiem – no meža ugunsgrēkiem līdz postošiem plūdiem Eiropas dienvidos. Kādā mērā mēs esam gatavi šādiem notikumiem un to ietekmei? Nepārejoši karstuma viļņi, kas skar miljoniem eiropiešu visā kontinentā, dabas ugunsgrēki un pēkšņi plūdi, kas ietekmē daudzas kopienas, prasa vēl vērienīgāku rīcību, lai sagatavotos jaunai realitātei, vienlaikus paātrinot pāreju uz ilgtspējību.

Lasīt vēl

Daba ir mūsu veselības un labklājības pamats. Tā mums nodrošina tīru gaisu, ūdeni, pārtiku, materiālus un vietu atpūtai. Dabā pavadītais laiks labvēlīgi ietekmē mūsu garīgo veselību. Ja mēs nerūpēsimies par planētu, tās klimatu un ekosistēmām, mēs apdraudēsim mūsu sabiedrības funkcionēšanu, pasliktināsim savu dzīvi un, iespējams, vistiešākajā veidā kaitēsim savai labklājībai.

Lasīt vēl

Troksnis ir visur. No skaļām sirēnām līdz automašīnām uz šosejas un lidmašīnām virs galvas — trokšņa mūsu dzīvē ir vairāk nekā jebkad agrāk. Daudzi cilvēki, iespējams, nezina, ka satiksmes trokšņa ilgtermiņa iedarbība ir daudz kas vairāk nekā tikai traucēklis — tas kaitē gan mūsu fiziskajai, gan garīgajai veselībai.

Lasīt vēl

Tīrs ūdens ir ļoti svarīgs gan dabai, gan cilvēku veselībai un labklājībai. Tas ir arī būtisks resurss daudzām tautsaimniecības nozarēm. Pārmērīgas izmantošanas un klimata pārmaiņu dēļ daudzas Eiropas teritorijas arvien vairāk cieš no ūdens trūkuma. Tajā pat laikā piesārņojums rada papildu slodzi uz šo ierobežoto resursu.

Lasīt vēl

Ķīmiskas vielas ir visur. Patiesībā akmeņi, jūras, gaiss, augi, dzīvnieki un mēs, cilvēki, esam veidoti no ķīmiskiem elementiem. Labā ziņa ir tā, ka ne visas ķīmiskās vielas ir toksiskas. Sliktā ziņa ir tā, ka dažas no tām ir toksiskas. Par laimi, Eiropa ir strādājusi pie tā, lai samazinātu bīstamo vielu nodarīto kaitējumu.

Lasīt vēl

Gaisa kvalitāte Eiropā uzlabojas. Tomēr piesārņotais gaiss joprojām pasliktina veselību un izraisa novēršamus nāves gadījumus, jo īpaši pilsētās. Labā ziņa ir tā, ka mums var palīdzēt tīrāki risinājumi transportam, apkurei, rūpniecībai un lauksaimniecībai.

Lasīt vēl

Bīstamās ķīmiskās vielas ir mums visapkārt. Drošākas alternatīvas, ķīmiskās vielas aprites ekonomikā un tas, kā zināšanas un regulas var palīdzēt ietekmēt patērētāju un investoru lēmumus, bija tēmas, par kurām runājām ar Jerker Ligthart no Zviedrijas NVO ChemSec, kuras mērķis ir paātrināt pāreju uz pasauli, kurā nav bīstamu ķīmisko vielu.

Lasīt vēl

EVA Eiropas vides un veselības atlants ir datu apkopojums un kartes, kurās atspoguļota svarīgākā informācija par vides kvalitāti un riskiem visā Eiropā. Mēs izvaicājām EVA ekspertu vides, veselības un labklājības jautājumos Gerardo Sanchez par atlantu un par to, kam tas var būt noderīgs.

Lasīt vēl

Karstuma viļņi, sausums, meža ugunsgrēki un plūdi mainīgā klimatā arvien vairāk ietekmē mūsu veselību un labklājību. ES veicina klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās pasākumus valstu, pilsētu un pašvaldību līmenī. Vai šie pasākumi palīdzēs mums nākotnē izturēt ekstremālus laikapstākļus?

Lasīt vēl

Cilvēki arvien vairāk apzinās, kāda ir mūsu patēriņa ietekme uz dabu un klimatu. Viena no galvenajām patēriņa kategorijām ir apģērbs un citi tekstilizstrādājumi. Mēs sarunājāmies ar EVA aprites ekonomikas, patēriņa un ražošanas ekspertu Larsu Mortensenu (Lars Mortensen), kurš ir sagatavojis vairākus novērtējumus par tekstilizstrādājumiem un to ietekmi uz vidi.

Lasīt vēl

1972. gads: Atceros kā kopā ar tēvu atgriezos no Antverpenes grāmatu tirgus ar daudzām jo daudzām grāmatām. Trīs no tām joprojām ir pie manis: grāmata par apdraudētām sugām, “Times Pasaules atlants” un “Izaugsmes ierobežojumi”. Gadu gaitā mans tēvs turpināja iedvesmot manu zinātkāri par dabu, pasauli, kas ir daudz lielāka par mūsu tuvāko apkārtni, un tādu zinātni, kas raisīja kritiskas debates par sabiedrības nākotni.

Lasīt vēl

Eiropas Investīciju banka (EIB) ir lielākā daudzpusējā finanšu iestāde pasaulē un viena no lielākajām klimata jautājumu finansētājām dotāciju, aizdevumu un garantiju veidā. Mēs intervējām Eva Mayerhofer, EIB vadošo bioloģiskās daudzveidības un vides speciālisti, par izaicinājumiem un iespējām, kā paātrināt Eiropas zaļo pāreju, izmantojot ilgtspējīgu finansējumu.

Lasīt vēl

Eiropa virzās uz nākotni ar mazoglekļa enerģētiku. 2020. gads bija nozīmīga pavērsiena gads, jo ES sasniedza savus pirmos trīs klimata un enerģētikas mērķrādītājus, proti, samazināja siltumnīcefekta gāzu emisijas par 20 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni, palielināja izmantotās atjaunīgās enerģijas īpatsvaru līdz 20 % un uzlaboja energoefektivitāti par 20 %.

Lasīt vēl