Cik zaļi ir jaunie bioloģiski noārdāmie, kompostējamie un uz bioloģiskiem resursiem balstītie plastmasas izstrādājumi?

Cik videi draudzīgi ir šie jaunie bioloģiski noārdāmie, kompostējamie un uz bioloģiskiem resursiem balstītie plastmasas izstrādājumi?

Pirmkārt, mums ir jāizprot atšķirības starp bioloģisko izejvielu un fosilo izejvielu, bioloģiski noārdāmu un kompostējamu plastmasu. Bioloģiski noārdāmu vai kompostējamu plastmasu var ražot vai nu no bioloģiskām, vai no fosilām izejvielām, un bioloģisko izejvielu plastmasu var izstrādāt tā, lai to varētu kompostēt un vai tā bioloģiski noārdītos vai nenoārdītos.

Bioloģisko izejvielu plastmasas, tāpat kā fosilās plastmasas, ilgtspēja ir atkarīga no ražošanas prakses, produktu kalpošanas laika un apstrādes aprites cikla beigās. Dažos gadījumos un noteiktā pielietojumā bioloģiski noārdāmi un kompostējami plastmasas izstrādājumi var palīdzēt samazināt vides piesārņojumu ar plastmasu. Tomēr tie ne tuvu nepiedāvā vispārēju risinājumu problēmām, ar kurām Eiropa šobrīd saskaras saistībā ar plastmasu.

Kāds ir jaunā EVA informatīvā paziņojuma mērķis? Kāpēc ir tik svarīga labāka sabiedrības informētība?

Ir daudz neskaidrību par šiem plastmasas izstrādājumiem, ko tie nozīmē un ko tie var piedāvāt. Ir ļoti svarīgi, lai cilvēki zinātu un izprastu šīs atšķirības. Ja patērētāji domā, ka iepakojumu, kas marķēts kā “bioloģisko izejvielu plastmasa”, var kompostēt un izmest bioatkritumu tvertnē, tie faktiski var palielināt plastmasas piesārņojumu. Informatīvā ziņojuma mērķis ir informēt politikas veidotājus un sabiedrību par šādām kļūmēm un nepieciešamību skaidri informēt par šīm atšķirībām un par to, kā katrs plastmasas veids ir pareizi jāiznīcina.

Jebkurai norādei par kompostējamību vai bionoārdāmību jābūt precīzai un skaidri saistītai ar nosacījumiem, saskaņā ar kuriem tiek piemērotas šīs īpašības. Piemēram, rūpnieciski kompostējami plastmasas izstrādājumi ir paredzēti, lai tos īpašos kontrolētos apstākļos bioloģiski noārdītu rūpnieciskās kompostēšanas iekārtās. Tie ne vienmēr (pilnībā) kompostējas mājsaimnieciskajos kompostētājos, kas parasti sasniedz tikai zemāku temperatūru un kur tādi apstākļi kā mitrums un mikroorganismu klātbūtne ievērojami atšķiras.

Kādas ir galvenās problēmas un iespējas saistībā ar šiem jaunajiem plastmasas izstrādājumiem?

Ir svarīgi noskaidrot, kuriem produktiem ir lietderīgi izmantot bioloģiski noārdāmu vai kompostējamu plastmasu un kādos gadījumos tie varētu nodarīt lielāku kaitējumu nekā labumu. Piemēram, kompostējamu plastmasas maisiņu izmantošana pārtikas atkritumiem mājsaimniecībās, šķiet, palielina pārtikas atkritumu savākšanas līmeni, jo patērētāji tos uzskata par ērtiem. Tāpēc dažas pašvaldības un atkritumu savācēji bioatkritumu savākšanai iesaka vai pieprasa izmantot sertificētus kompostējamus plastmasas maisiņus, savukārt citas tos nepieņems. Tas lielā mērā ir atkarīgs no izvēles, kas izdarīta, projektējot un būvējot bioatkritumu apstrādes infrastruktūru katrā valstī.

No otras puses, aprites ekonomikā visa plastmasa vispirms būtu jāpārstrādā jaunā plastmasā. Ja kompostējams vai bioloģiski noārdāms plastmasas izstrādājums tiek kompostēts, jūs no tā nevarat ražot jaunu plastmasu, un tiek zaudēta visa tā ražošanai izmantotā enerģija.

Ņemot vērā, ka šie jaunie plastmasas izstrādājumi var radīt neskaidrības attiecībā uz to likvidēšanu, vai nebūtu labāk atteikties no plastmasas izmantošanas?

Plastmasas atkritumu rašanās novēršanai un samazināšanai patiešām vajadzētu būt galvenajai prioritātei, un mums ir jāpastiprina centieni novērst plastmasas atkritumus, ņemot vērā to, ka plastmasas atkritumu apjoms joprojām pieaug. Daudziem izstrādājumiem plastmasa var būt labs risinājums. Tomēr šī plastmasa ir jāizstrādā un jāizmanto aprites veidā un jānodrošina, ka to var pārstrādāt un ka tā tiek pārstrādāta daudz lielākā apjomā nekā pašlaik.

Ko Eiropas Savienība ir darījusi, lai risinātu šo problēmu? Kāda ir pieeja attiecībā uz  šiem jaunajiem plastmasas izstrādājumiem?

Eiropas Komisija 2018. gadā publicēja Eiropas stratēģiju attiecībā uz plastmasu aprites ekonomikā. Stratēģijā ir noteikts par pienākumu ES samazināt plastmasas atkritumus, nodrošināt, ka plastmasas izstrādājumi tiek izstrādāti tā, lai tos varētu pārstrādāt, un ieguldīt plastmasas atkārtotā izmantošanā un citos pasākumos. Turklāt 2019. gada Direktīva par vienreizlietojamiem plastmasas izstrādājumiem ierobežo dažu vienreizlietojamu plastmasas izstrādājumu ienākšanu ES tirgū un pieprasa samazināt vairāku citu izstrādājumu patēriņu. Šīs prasības attiecas arī uz bioloģiskiem, bioloģiski noārdāmiem un kompostējamiem plastmasas izstrādājumiem.

Attiecībā uz plastmasu, kam ir bioloģiski noārdāmas īpašības, ES Aprites ekonomikas rīcības plānā 2020. gadam ir paredzēts izveidot skaidru politikas satvaru, tostarp saskaņotus noteikumus kompostējamas un bioloģiski noārdāmas plastmasas definēšanai un marķēšanai, kā arī to lietojumu apzināšanai, kuros šādas plastmasas izmantošana labvēlīgi ietekmē vidi. Tagad mums ir jāpārliecinās, ka šī politika tiek pienācīgi īstenota visā Eiropā.

Ko Eiropas Vides aģentūra dara plastmasas atkritumu jomā?

Plastmasa ir viena no galvenajām vērtību ķēdēm, kas noteikta ES rīcības plānā pārejai uz aprites ekonomiku 2020. gadā, tāpēc tā ir svarīga mūsu darba joma. Mēs analizējam plastmasu no dažādiem aspektiem. Papildus nesen publicētajam informatīvajam ziņojumam mēs esam, piemēram, pārskatījuši plastmasas atkritumu novēršanas politiku Eiropas mērogā un analizējuši Eiropas plastmasas atkritumu tirdzniecību. Gada nogalē mēs plānojam publicēt analīzi par plastmasu Eiropas aprites ekonomikā, plastmasu tekstilizstrādājumos un siltumnīcefekta gāzu emisijām no plastmasas.