Uzmanības centrā veselība: Virzība uz nulles piesārņojumu nozīmē veselīgāku dzīvi Eiropā

Veselības problēmas un priekšlaicīga nāve ietekmē ne tikai tieši skartās personas, bet arī ģimenes, draugus un veselības sektora darbiniekus, kuri aprūpē slimniekus. Katra priekšlaicīga nāve nozīmē kāda ģimenes locekļa zaudēšanu. Katra noslimota diena ir nokavēta diena skolā vai darbā, kā arī aprūpes vai ārstēšanas diena veselības sektora darbiniekiem. Cilvēku ciešanas, kā arī priekšlaicīgas nāves un slimību ekonomiskās izmaksas ir smags slogs indivīdiem, ģimenēm un sabiedrībai. Covid-19 pandēmija ir parādījusi, cik neaizsargāti mēs varam būt, saskaroties ar plaša mēroga veselības krīzi. Vides piesārņojums nozīmē tikpat plašu veselības krīzi, tikai tā parādās lēnāk. 

Vides piesārņojums ietekmē mūsu veselību un dzīves kvalitāti.

EVA ir publicējusi daudzus novērtējumus par vides piesārņojumu un tā ietekmi uz veselību. Mūsu jaunākais ziņojums par gaisa kvalitāti liecina, ka gadu desmitiem ilgušā rīcība gaisa piesārņojuma mazināšanas jomā ir ievērojami uzlabojusi gaisa kvalitāti visā kontinentā. Rezultātā ir samazinājies priekšlaicīgas nāves gadījumu skaits gaisa piesārņojuma dēļ, taču joprojām aptuveni 300 000 cilvēku ES ik gadu priekšlaicīgi zaudē dzīvību viena gaisa piesārņtāja– smalko daļiņu – iedarbības dēļ. Ja ES dalībvalstis samazinātu smalko daļiņu līmeni līdz līmenim, kāds minēts PVO pamatnostādnēs, vairāk nekā pusi no šiem priekšlaicīgas nāves gadījumiem varētu novērst. 

Mūsu novērtējumi arī liecina, ka Eiropā un iedzīvotāju grupās vides radītā slimību sloga sadalījums nav vienāds. Nav nekāds pārsteigums, ka teritorijās, kur vides piesārņojums ir augsts, tas ietekmē arī veselību. Tāpat arī rajonos, kur piesārņojuma un iedarbības līmeņi tikuši samazināti, ir vērojami uzlabojumi veselības jomā. 

Daži reģioni un grupas, piemēram, mazi bērni un vecāka gadagājuma cilvēki, ir vairāk pakļauti piesārņojuma iedarbībai, un dažādu neaizsargātības faktoru dēļ tiek ietekmēta viņu veselība. Ilgstoša slimošana var būtiski pasliktināt viņu dzīves kvalitāti ne tikai fiziski, bet arī ekonomiski un sociāli. Pandēmijas periods un mājsēde ir arī parādījuši, cik neaizsargāti var būt daudzi no mums, saskaroties ar izolāciju vai ilgstošu slimošanu. 

Tīrāka vide, veselāki cilvēki  

Labā ziņa ir tāda, ka, veicot pasākumus vides stāvokļa uzlabošanai un virzībai uz nulles piesārņojumu, ir iespējams lielā mērā izvairīties no vides radītā slimību sloga. Jūnijā EVA publicēja novērtējumu par vēža gadījumiem unvides faktoriem. Mūsu pētījumā ir aplūkots plašs piesārņotāju diapazons un parādīts, ka ievērojama daļa vēža gadījumu Eiropā ir saistīti ar vides ietekmi un arodekspozīciju. Tas nozīmē, ka šos vēža gadījumus var novērst, ja mēs aktīvāk rīkojamies, lai samazinātu piesārņojumu. 

Jaunais novērtējums ir pirmais no vairākiem ziņojumiem, kuros galvenā uzmanība pievērsta ieguvumiem veselības jomā, ko rada vides uzlabojumi. EVA turpinās darbu šajā jomā ar novērtējumiem par sirds un asinsvadu un elpošanas orgānu slimībām, kurus mēs plānojam publicēt vēlāk šogad un nākamajā gadā.  

Tuvākajās nedēļās mēs atjaunināsim mūsu pilsētu gaisa kvalitātes pārskatu, kurā skaidri redzams, ka dažās pilsētās gaiss ir daudz tīrāks nekā citās. Mēs arī izvērtējam pierādījumus, kā gaisa piesārņojums ietekmē bērnus un ko mēs varam darīt viņu aizsardzībai. Troksnis ir vēl viens piesārņotājs, kas rada bažas pilsētās; dažām pilsētām ir izdevies samazināt trokšņa piesārņojumu un nodrošināt klusas vietas pilsētu zaļajās zonās. Visa šī informācija tiks apkopota vides veselības atlantā, kas arī tiks publicēts nākamā gada pirmajā pusē. 

Mūsu darbs pie veselību negatīvi ietekmējošiem faktoriem Eiropā ir cieši saistīts ar mūsu darbu pie nulles piesārņojuma, par kuru mēs plānojam publicēt pamatstāvokļa novērtējumu mērķiem, kas noteikti ES Nulles piesārņojuma rīcības plānā. Viens no šā rīcības plāna galvenajiem elementiem ir piesārņojuma novēršana jau tā rašanās vietā, nevis vēlāk, jo tas palīdzētu novērst negatīvu ietekmi gan uz cilvēku veselību, gan vidi. Mūsu pamatstāvokļa novērtējumā tiks aplūkota ne tikai saistība ar veselību, bet arī saiknes ar ekosistēmām, kā arī ražošanas un patēriņa sociālajām sistēmām. 

Jebkura darbība un ieguldījumi piesārņojuma samazināšanai saskaņā ar ES Nulles piesārņojuma rīcības plānu uzlabos visu mūsu veselību, kā arī mūsu vides veselību. Tādēļ vislabākā terapija ir profilakse. 

Hans Bruyninckx 

EVA izpilddirektors  

Ievadraksts publicēts EVA 2022. gada jūnija biļetenā