Intervija – Kā Eiropa panāk nulles piesārņojumu?

Par ES mērķiem līdz 2050. gadam, Eiropas zaļo kursu un neto nulles emisiju sasniegšanu ir daudz runāts. Kā ES Nulles piesārņojuma rīcības plāns iekļaujas šajos centienos?

Eiropas zaļā kursa pamatā ir virkne vērienīgu iniciatīvu, no kurām svarīgs elements ir Nulles piesārņojuma rīcības plāns, kurā izklāstīta ceļa karte uz jebkura būtiska piesārņojuma ietekmes uz mūsu veselību un ekosistēmām novēršanu.

Rīcības plānam ir daudz sinerģiju ar citiem politikas pasākumiem saskaņā ar Eiropas zaļo kursu, piemēram, ar rīcības plānu “No lauka līdz galdam”, Aprites ekonomikas rīcības plānu, Biodaudzveidības stratēģiju, Augsnes tematisko stratēģiju un Ilgtspēju sekmējošu ķimikāliju stratēģiju. Viens no galvenajiem rīcības plāna mērķiem ir iekļaut piesārņojuma novēršanu visās attiecīgajās politikas jomās. 

Lai gan klimata pārmaiņas nav konkrēti iekļautas nulles piesārņojuma rīcības plāna darbības jomā, ir skaidrs, ka rīcības plāna mērķu sasniegšana mums palīdzēs tuvināties nulles līmeņa mērķiem, tāpat klimata pārmaiņu apkarošana palīdzēs samazināt piesārņojuma līmeni.

Ar Nulles piesārņojuma rīcības plānu tiek atbalstītas arī plašākas starptautiskās programmas, piemēram, Apvienoto Nāciju Organizācijas 2030. gada ilgtspējīgas attīstības mērķi. Tajā ir apzināts, ka piesārņojums neapstājas pie robežām un ka, piemēram, mūsu patēriņa paradumi un atkritumu apsaimniekošana Eiropā ietekmē piesārņojuma līmeni visā pasaulē.

Ko konkrēti ietver Nulles piesārņojuma rīcības plāns?

Tas ir ļoti plašs un grūti definējams temats, taču viens no galvenajiem mērķiem ir veicināt un atbalstīt, lai piesārņojuma novēršana tiktu iekļauta visās attiecīgajās ES politikas nostādnēs. Citi svarīgi plāna elementi ir nevienlīdzības novēršana attiecībā uz piesārņojuma iedarbības apjomu, labāka īstenošana un izpilde, kolektīva rīcība un pārmaiņas sabiedrībā, globālas pārejas uz nulles piesārņojumu veicināšana un integrētākas pieejas izstrāde piesārņojuma kontrolei.

Rīcības plānā arī atzīts, ka, lai sasniegtu šos mērķus, mums ir jānodrošina politikas pasākumus piesārņojuma novēršanai tā rašanās vietā un ka tādi jēdzieni kā vides piesārņojuma sanācija un atkritumu likvidēšana ir mazāk ilgtspējīgi nekā ilgtermiņa pasākumi.

Pašā plānā ir iekļauts visaptverošs saraksts ar konkrētām darbībām, kas jāveic, lai sāktu īstenot nulles piesārņojuma mērķi (ar termiņiem šīm darbībām), kā arī izklāstītas un definētas deviņas galvenās darbības. Piemēram, ar 1. pamatiniciatīvu ir paredzēts “mazināt nevienlīdzību veselības jomā, panākot nulles piesārņojumu”.

Rīcības plāna kopējais termiņš ir līdz 2050. gadam. Tomēr plānā ir iekļauti arī vairāki mērķrādītāji 2030. gadam, lai dotu sākotnējo impulsu nulles piesārņojuma mērķu sasniegšanai.

Kāda ir EVA loma nulles piesārņojuma rīcības plānā?

Mums ir jāspēj efektīvi uzraudzīt progresu nulles piesārņojuma sasniegšanā, lai varētu saprast, ko mēs darām veiksmīgi, kur progress ir lēnāks un kur mums vēl vajadzīgas papildu zināšanas. Tas palīdzēs virzīt plāna mērķu sasniegšanu turpmākajos gados.

Rīcības plānā ir iekļauta prasība EVA un Eiropas Komisijas Kopīgajam pētniecības centram (JRC) sagatavot nulles piesārņojuma monitoringa un perspektīvas novērtējumu. Konkrētāk, EVA ir atbildīga par monitoringa novērtējuma sagatavošanu, un pirmais novērtējums ir jāiesniedz 2022. gada beigās, bet turpmākais novērtējums – 2024. gadā.

Šis novērtējums sniegs apkopojošu vērtējumu jaunākajām piesārņojuma tendencēm un to, vai mūsu pašreizējie rezultatīvie rādītāji nostāda ES labā situācijā, lai sasniegtu konkrētos nulles piesārņojuma mērķrādītājus 2030. gadam, kā arī citus pašreizējos politikas mērķus. Tajā arī tiks izvērtēta iespējamība sasniegt ilgtermiņa mērķus 2050. gadam.

Kā tieši EVA uzraudzīs progresu?

Mūsu novērtējums šogad būs kā bāzes līnija, pret ko vērtēt turpmāko progresu. Ziņojuma pamatā būs pieejamie “rādītāji”, kas mūs informē par jaunākajām tendencēm piesārņojuma emisiju un ietekmes jomā. Izmantojot šo informāciju, mēs varēsim sniegt sākotnēju analīzi par to, vai mēs esam uz pareizā ceļa konkrēto 2030. gada mērķrādītāju sasniegšanai un vai mūsu “ceļošanas virziens” citās jomās ir saskaņots ar pašreizējiem politikas mērķiem.

Svarīgi, ka mūsu analīzē plānotsapzināt arī jomas, kurās zināšanas ir nepilnīgas un kurās ir jāizstrādā labāka informācija un rādītāji, ko izmantot turpmākajos novērtējumos. Mēs izmantosim arī citus informācijas avotus (piemēram, konkrētām valstīm paredzētus novērtējumus vai pētījumus), lai palīdzētu apzināt jaunas problēmas un sniegtu agrīnus brīdinājumus par galvenajām nākotnē risināmajām problēmām.

Otrais novērtējums, kas jāsagatavo 2024. gadā, pamatosies uz 2022. gada ziņojumu un ietvers papildu pieejamos rādītājus un informāciju, lai palielinātu mūsu izpratni par virzību uz nulles piesārņojuma mērķu sasniegšanu. Pēc tam Eiropas Komisija izmantos šo darbu, lai izstrādātu politikas pārskatus nolūkā sniegt informāciju un virzīt turpmāko ar piesārņojumu saistīto politiku.

Cik reāla vispār ir nulles piesārņojuma līmeņa sasniegšana?

Nulles piesārņojuma rīcības plānā noteikto ambīciju līmenis patiešām ir ļoti augsts, un daži mērķi varētu likt šaubīties par iespēju panākt nulles piesārņojumu. Tomēr, nosakot tik augstu latiņu, mēs gūstam skaidru redzējumu par sistēmisku pārmaiņu nepieciešamību un integrētāku pieeju piesārņojuma un tā ietekmes novēršanai.

Mūsu rīcība jau pārsniedz planētas kapacitāti. Gaisa, augsnes un ūdens piesārņojumam ir būtiska negatīva ietekme uz mūsu veselību un mūsu ekosistēmām. Tādi pētījumi kā IPBES Globālais novērtējuma ziņojums par bioloģisko daudzveidību un ekosistēmu pakalpojumiem liecina, ka pašreizējā cilvēku darbība negatīvi ietekmē pašas ekosistēmas, no kurām mēs esam atkarīgi, un šāda rīcība, protams, nav ilgtspējīga. Tāpēc mums ir jāpieliek lielas pūles, lai sasniegtu Nulles piesārņojuma rīcības plāna mērķus, ja vēlamies kļūt par ilgtspējīgāku sabiedrību.