Redaktora sleja — no politikas ambīcijām līdz vides un klimata pasākumiem Eiropā

Daudzi pētījumi, tostarp mūsu piecu gadu ziņojumi par Eiropas vides stāvokli un perspektīvām (SOER), norāda uz problēmu mērogu un apmēru, ar ko saskaramies. Mūsu nesen publicētajā Eiropas klimata riska novērtējumā secināts, ka daudzi klimata riski jau ir sasnieguši kritisku līmeni un bez steidzamas un izlēmīgas rīcības varētu kļūt katastrofāli, un ka Eiropa nav gatava šiem pieaugošajiem riskiem.

Lai risinātu vides degradācijas un klimata pārmaiņu problēmas, eiropieši pēdējo četru desmitgažu laikā ir izvirzījuši vērienīgus politikas mērķus, pieņēmuši tiesību aktus un īstenojuši daudzas iniciatīvas. Vides rīcības programmas ir bijušas viens no šo centienu mugurkauliem.

ES pašreizējā astotā vides rīcības programma (VRP) stājās spēkā 2022. gada maijā. Tā būs noteicoša vides politikai līdz 2030. gadam un palīdzēs īstenot Eiropas ilgtermiņa redzējumu – dzīvot labi un planētas robežās līdz 2050. gadam. EVA tika dots uzdevums katru gadu novērtēt progresu virzībā uz 8. VRP prioritārajiem mērķiem. 

Pirmais no šiem monitoringa ziņojumiem tika publicēts 2023. gada decembrī. Ziņojumā ir izvērtēts progress virzībā uz Eiropas galvenajiem mērķiem vides un klimata jomā, pamatojoties uz 28 rādītājiem un monitoringa mērķrādītājiem, kas izklāstīti 8.^. VRP uzraudzības satvara paziņojumā.

Mūsu novērtējumā secināts, ka pastāv risks, ka ES līdz 2030. gadam nesasniegs lielāko daļu mērķrādītāju. Ar ražošanu un patēriņu saistītās slodzes uz vidi un klimatu samazināšana tiek uzskatīta par īpaši sarežģītu uzdevumu. Šis prioritārais mērķis ietver mērķus samazināt enerģijas patēriņu un palielināt apritīgu materiālu izmantošanu un bioloģiskās lauksaimniecības platību īpatsvaru. Šķiet, ka visus šos mērķus līdz 2030. gadam diez vai izdosies sasniegt.

No otras puses, ES, ļoti iespējams, sasniegs vairākus citus mērķus. Piemēram, zaļās ekonomikas daļa turpinās palielināties. Līdzīgi arī priekšlaicīgas nāves gadījumi, kas saistīti ar smalko daļiņu iedarbību, samazināsies saskaņā ar nulles piesārņojuma rīcības plāna mērķi.

Kopumā ziņojumā ir uzsvērts, ka, lai sasniegtu vairākus 8. VRP uzraudzības mērķus, ir jāpanāk progress vairākas reizes ātrāk nekā tas, ko esam sasnieguši pēdējos desmit gados.

Darbība, novēlota darbība vai bezdarbība

Katru dienu ziņu virsrakstos parādās ziņas par klimata pārmaiņu vai vides piesārņojuma ietekmi: slēpošanas trases bez sniega, piesārņojums ūdenī, gaisa piesārņojums, sausums, plūdi... Tiek apdraudēta cilvēku veselība un iztikas līdzekļi. Mēs zinām, ka mums ir jārīkojas. Mēs arī zinām, ka, jo ilgāk gaidīsim vai lēnāk rīkosimies, jo lielākas būs problēmas. Un mūsu sabiedrības, ekonomikas un vides izturētspēja un spēja tikt galā ar problēmām samazināsies.

Tajā pašā laikā mēs varam arī redzēt, ka pārmaiņas nav vieglas. Neto nulles, tīras, dabai labvēlīgas un aprites ekonomikas sasniegšanai ir vajadzīgs laiks, investīcijas un apņemšanās. Izmaiņas nozīmē arī grūtas izvēles. Un mums ir jāatzīst, ka katra izvēle var ietekmēt dažas grupas vairāk nekā citas. 

Tas notiek arī tad, ja mēs izvēlamies nerīkoties vai rīkojamies pārāk lēni. Daži no mums tiks skarti vairāk nekā citi. Šīs nevienlīdzības parādās daudzos mūsu ziņojumos, norādot, ka ietekme uz veselību un klimatu ietekmē konkrētas grupas vai reģionus smagāk. Un, protams, citi pasaules reģioni vairumā gadījumu cieš daudz smagāk nekā Eiropa. Nesen publicētajā EVA informatīvajā ziņojumā par taisnīgu pāreju uzsvērts, ka, lai politika, kuras mērķis ir pārorientēt Eiropu uz videi draudzīgāku, klimatneitrālu un aprites ekonomiku, būtu sekmīga, tai jābalstās uz taisnīguma un godīguma koncepcijām.

Steidzama, izlēmīga un taisnīga rīcība

Šīs nedēļas sākumā Eiropas Komisija publicēja 8. VRP vidusposma pārskatu, uzsverot plašo tiesību aktu kopumu, kas jau ir ieviests, lai sasniegtu tās mērķus, kā arī problēmas, kas konstatētas mūsu uzraudzības ziņojumā. Īstenošana, finanses un taisnīga pārkārtošanās ir vieni no galvenajiem veicinātājiem, kas uzsvērti Eiropas Komisijas pārskatā.

Saskaroties ar pieaugošajām problēmām, mums jārīkojas nekavējoties, izlēmīgi un taisnīgi. Vispirms pilnībā īstenojot pašreizējo vides un klimata politiku un tiesību aktus, tostarp iekļaujot to prasības citās politikas jomās, tiks ievērojami veicināts ES progress tās mērķu sasniegšanā. Var būt nepieciešami arī papildu pasākumi. Vēl viens svarīgs komponents ir nodrošināt, lai visā šīs pārejas laikā būtu pieejami pietiekami resursi. Un, pats galvenais, sastopoties ar sarežģītām izvēlēm, mums ir jāatbalsta visvairāk skartie.

Eiropas Vides aģentūrā mēs esam apņēmušies atbalstīt Eiropas politikas veidotājus un sabiedrību, sniedzot zināšanas un datus, kas vajadzīgi, lai līdz 2050. gadam sasniegtu Eiropas ilgtermiņa redzējumu par labu dzīvi planētas iespēju robežās.