Intervija — Darbs pie risinājumiem klimata pārmaiņu jomā: pielāgošanās spēlē galveno lomu

Kāda loma var būt pilsētām, lai labāk aizsargātu iedzīvotājus un uzlabotu noturību?

Ine:

Pilsētām ir izšķiroša nozīme ne tikai savu iedzīvotāju aizsardzībā, bet arī vispārējas ilgtermiņa klimata noturības un vides ilgtspējas nodrošināšanā. Trīskāršās klimata pārmaiņu, biodaudzveidības zuduma un piesārņojuma krīzes ir savstarpēji saistītas un pastiprinošas, un to ietekme ir vēl vairāk saasinājusies blīvi būvētās un blīvi apdzīvotās pilsētu teritorijās.

Tā kā pilsētu teritorijās dzīvo arvien vairāk cilvēku, pilsētām ir atbildība un tām ir steidzami jārīkojas, bet tām ir arī potenciāls būt par patiesiem pārmaiņu virzītājspēkiem. Pilsētu klimata mērķi var būt vērienīgāki nekā valsts līmenī, un 51 % Eiropas lielāko pilsētu ir izstrādājušas īpašus vietējos klimata rīcības plānus, kuros noteikti arī skaidri pielāgošanās mērķi. 

Pilsētas var izveidot pielāgošanās projektus konkrētām vietējiem klimata ietekmes veidiem un ņemt vērā vietējās vajadzības, jutīgumu un kultūru. Kopienas iesaiste arī ir atzīta par vienu no galvenajiem sekmīgas pielāgošanās veicinātājiem, un šis ir pārvaldības līmenis, kurā to vislabāk var izdarīt. Pilsētām visā Eiropā ir ļoti dažādi konteksti, spējas un pieredze, un tās atrodas ļoti dažādos pielāgošanās gatavības posmos, taču lielākā daļa no tām jau veic kāda veida pasākumus.

Vai varat minēt dažus labus pilsētu pielāgošanās projektu piemērus?

Pielāgošanās politikas un pasākumu mērķis ir palielināt noturību pret klimata pārmaiņām. Pilsētu teritorijās pasākumi var ietvert darbības, lai palielinātu lieko lietus ūdens infiltrāciju, nodrošinātu dzesēšanu, izvairītos no būvniecības augsta riska zonās vai informētu iedzīvotājus un nodrošinātu apdrošināšanas pasākumus un sociālā atbalsta tīklus. Labi pielāgošanās projektu piemēri parasti nāk no pilsētām, kurās ir ilgtspējīgs politiskais atbalsts un finansējums pielāgošanās pasākumiem, kā arī spēcīga sabiedrības iesaiste.

Polijas pilsētā Poznaņā dabas rotaļu laukuma projekts pārveido rotaļu laukumus par daudzfunkcionālām zaļām telpām, kas ir atvērtas sabiedrībai un vērstas uz ekoizglītošanu un izpratnes veicināšanu par dabas nozīmi. Līdzīgi kā OASIS projekts Parīzē, tas ļauj sabiedrībai atvērt papildu zaļo telpu, kur var paslēpties karstuma viļņu laikā. Vēl viens piemērs, ko varu minēt, ir Beļģijas pilsēta Ģente, kas jau ierobežo jaunu ēku būvniecību ar “neto nulles” prasību – lai apstiprinātu jaunu būvniecību, vienādai pilsētas platībai jābūt neapzaļumotai vai pārveidotai atpakaļ par zaļo zonu.

Vai šie projekti būs pietiekami, ņemot vērā pieaugošos klimata riska veidus, lai samazinātu negatīvo ietekmi?

Diemžēl, lai gan tie ir ļoti svarīgi vietējā līmenī, tiem būs tikai ierobežota ietekme, ja vien tie netiks ievērojami palielināti un paplašināti. Pirmkārt, ir jādara viss iespējamais, lai sasniegtu klimata pārmaiņu mazināšanas mērķus, kas saistīti ar mūsu pašreizējo neilgtspējīgo patēriņa un ražošanas modeļu pārskatīšanu. Ja tas netiks darīts, klimata pārmaiņu ietekme nākotnē ievērojami pārsniegs jebko, ko var pārvaldīt ar pielāgošanās pasākumiem.

Piemēram, 91 % pilsētu savos pielāgošanās plānos iekļauj noteikta veida dabā balstītus risinājumus, atzīstot daudzos papildu ieguvumus, ko sniedz pilsētu zaļās un zilās zonas. Tomēr, ņemot vērā pašreizējās un nākotnē paredzamās klimata ietekmes apmēru, ar šiem pasākumiem vien, visticamāk, nepietiks, lai būtiski samazinātu negatīvo ietekmi pat vietējā mērogā. Tās vēl būs jāapvieno ar fizisko infrastruktūru, kā arī efektīvām agrīnās brīdināšanas sistēmām un pārvaldības un ekonomikas pasākumiem.

Pielāgošanās var palīdzēt mazināt vietējo neaizsargātību, bet pašreizējais pasākumu apguves līmenis nebūs pietiekams. Lai gan Eiropā arvien vairāk tiek atzīta pielāgošanās nozīme, tā joprojām ir jāizmanto visās nozarēs un visos pārvaldības līmeņos, lai mūsu sabiedrība būtu gatava stāties pretī pašreizējai un turpmākajai ar klimatu saistītajai ietekmei. Izšķiroša nozīme varētu būt iedzīvotāju grupu un privātā sektora iesaistīšanai, lai veicinātu plašākus ieguldījumus adaptācijas projektu pielāgošanā un uzturēšanā. Nozīmīgs solis uz priekšu būtu arī pielāgošanās vajadzību integrēšana, jo īpaši visvairāk skartajās nozarēs, piemēram, ūdens un veselības jomā. 

Kāpēc mums vajadzētu uztraukties par klimata riska veidiem, ko mūsu veselībai rada plūdi, sausums un ūdens kvalitāte? 

Aleksandra:

Mūsu sabiedrība ir ļoti pakļauta tādiem klimata riska veidiem kā plūdi, ūdens trūkums un slikta ūdens kvalitāte. Katrs astotais eiropietis pašlaik dzīvo apgabalos, kas potenciāli varētu būt pakļauti upju plūdiem. Lai gan daudzās no šīm teritorijām ir plūdu aizsargbarjeras, to piedāvātais drošības līmenis ir atšķirīgs. Plūdi izraisa ne tikai nāves gadījumus (gandrīz 5600 cilvēku zaudēja dzīvību pēdējo četru desmitgažu laikā plūdu dēļ) un ievainojumus, bet cietušajiem arī rada stresu, kas bieži izraisa posttraumatiskā stresa traucējumus un ilgāku garīgās veselības ietekmi, piemēram, depresiju.

Plūdi var arī radīt piesārņojumu – gandrīz 15 % rūpniecisko objektu Eiropā atrodas potenciāli upju plūdu apdraudētajās teritorijās. Aptuveni 650 000 apvienoto kanalizācijas notekūdeņu pārplūdes visā Eiropā pasliktina ūdens kvalitāti pēc spēcīgām lietusgāzēm.

Tajā pašā laikā ūdens resursu noslodze jau ietekmē 30 % Dienvideiropas iedzīvotāju. Dažos reģionos jau ir spēkā esošie ūdens ierobežojumi un normēšana, kā arī neizbēgams cenu pieaugums, jo piegādes izsīkums var ietekmēt nabadzīgāku vai lielāku mājsaimniecību spēju apmierināt higiēnas vajadzības. Turklāt ilgstoši sausa un karsta laika periodi veicina meža ugunsgrēku izplatību; atkal galvenokārt Dienvideiropā, bet arvien vairāk arī citos reģionos. Mežu ugunsgrēki ne tikai rada tiešu apdraudējumu veselībai saistībā ar liesmu; kaitīgo ķīmisko vielu iedarbībai meža dūmos ir gan akūtas, gan ilgstošas sekas uz veselību.

Ir apdraudēta arī tā ūdens kvalitāte ,kuru mēs dzeram vai kurā peldamies, lai gan kopumā tā ir ļoti laba. Gaisa un ūdens temperatūras paaugstināšanās veicina patogēnu augšanu, palielinot ar ūdeni pārnēsājamo slimību risku. Nelielas plūsmas sausuma periodos radīs lielāku piesārņotāju un farmaceitisko vielu koncentrāciju, kas prasīs dārgu notekūdeņu attīrīšanu. Turklāt sausos un karstos periodos zilaļģu ziedēšana ar barības vielām bagātos ūdeņos var apdraudēt ūdens kvalitāti.

Vai tā ir arvien lielāka problēma?

Jā. Klimata pārmaiņas notiek šeit un tagad. Nokrišņu režīms mainās un tiek prognozēts, ka tas mainīsies arī turpmāk, un ļoti spēcīgu lietusgāžu gadījumi – galvenais plūdu iemesls – kļūst arvien biežāk sastopami visā Eiropā. Jūras līmenis paaugstinās lielākajā daļā Eiropas krastu, palielinot piekrastes plūdu apmērus un paaugstinot sālsūdens ieplūdes risku gruntsūdens nesējslāņos. Sausums un meža ugunsgrēku risks nākotnē palielināsies lielākajā daļā Eiropas un Dienvideiropa ir īpašs karstais punkts.

Tajā pašā laikā pašreizējās attīstības tendencesapdraud arvien vairāk un vairāk cilvēku no 2011. līdz 2021. gadam vairāk nekā 900 000 cilvēku pārcēlās uz potenciāli plūdu apdraudētām teritorijām! Iespējams, ka sausums palielinās konkurenci par ierobežotiem ūdens resursiem lauksaimniecības, rūpniecības un valsts ūdens apgādes jomā.

Dažādos Eiropas reģionos parādās dažādi riski. Dienvideiropa un Austrumeiropa saskaras ar pieaugošu Rietumnīlas vīrusa uzliesmojumu risku, ko izraisa nokrišņu režīmu izmaiņas, uzlabojot moskītu piemērotību vīrusa pārnešanai un palielinot vīrusa pārneses iespējamību starp dzīvniekiem un cilvēkiem. Augstas ūdens temperatūras izraisīto infekcijas slimību vidū ir vibrioze, ar kuru inficējas, saskaroties ar Vibrio baktērijām siltos, zemas sāļuma pakāpes ūdeņos, jo īpaši Baltijas jūras un Ziemeļjūras piekrastē.

Citi jauni riski cilvēku veselībai ir ķimikāliju un potenciālipatogēnu mobilizācija saistībā ar mūžīgā sasaluma kušanu Ziemeļeiropā un sigvatera toksīnu izraisīta saindēšanās Kanāriju salās, Madeirā un Vidusjūras rietumos.

Kādas ir galvenās darbības, ko varētu veikt, lai novērstu turpmāku ietekmi uz veselību?

Lai efektīvi novērstu plūdu, ūdens trūkuma un ūdens kvalitātes pasliktināšanās radītos riskus veselībai klimata pārmaiņu apstākļos, ir nepieciešama vairāku dalībnieku rīcība. Lai sniegtu dažus piemērus, veselības nozarei jābūt labāk sagatavotai risināt ar klimatu saistītas problēmas nākotnē, nodrošinot veselības aprūpes iestāžu lielāku noturību pret ekstrēmiem laikapstākļu notikumiem, labāku veselības aprūpes darbinieku izglītošanu un apmācību, gatavību apmierināt lielāku pieprasījumu pēc veselības aprūpes traumu, infekcijas slimību vai garīgās veselības problēmu dēļ.

Klimata plānošana un noturīga apbūvētā vide ir aktuālas ne tikai veselības aprūpes nozarē. Klimatiski informēta telpiskā plānošana un noturīga apbūvētā vide ir būtiskas, lai mazinātu cilvēku pakļautību ar ūdeni saistītiem riska veidiem klimata pārmaiņu ietekmē. Mums vajadzētu izvairīties no jaunas vai turpmākas attīstības riska zonās un ieviest dabā balstītus risinājumus, piemēram, būvētus mitrājus vai ilgtspējīgas drenāžas sistēmas, kas atbalsta dabisko ūdens ciklu. Mums būtu arī jānosaka prioritātes ēku projektēšanā, lai nodrošinātu to noturību pret plūdiem, ugunsgrēkiem un sausumu. Ilgtermiņā var apsvērt iespēju iedzīvotāju pārvietošanu prom no palienēm, teritorijām, kurās bieži notiek meža ugunsgrēki, un vietām, kur trūkst ūdens.

Kā Eiropas Klimata un veselības novērošanas centrs strādā, lai uzlabotu pielāgošanos?

Eline:

Eiropas Klimata un veselības novērošanas centrs uzlabo mūsu ieskatus par veselības apdraudējumiem, ko rada klimata pārmaiņas, un iespējamiem pasākumiem, lai uz tiem reaģētu, ar galīgo mērķi aizsargāt Eiropas iedzīvotāju veselību un padarīt Eiropas veselības sistēmu noturīgāku. Tas tiek darīts, padarot zināšanas, datus un instrumentus, kas saistīti ar mijiedarbību starp klimatu un veselību, viegli pieejamus.

Novērošanas centra portālā mūsu ieinteresētās personas var atrast pierādījumus par veselības riska veidiem, ko rada, piemēram, karstums, sausums un plūdi, kā arī mazāk izteikti ar klimatu saistīti apdraudējumi, piemēram, zemes nogruvumi vai infekcijas slimības. Uz datiem balstīti rādītāji ļauj mums uzraudzīt, kā mainās klimata pārmaiņu ietekme uz mūsu veselību, cik lielā mērā tā ir pakļauta klimata pārmaiņām, cik tā ir neaizsargāta vai ietekmēta. 

Turklāt portālā ir pieejama arī ļoti praktiski izmantojama informācija, piemēram, prognozes par gaisu piesārņojošām vielām vai putekšņiem, karšu skatītāji, kuros tiek vizualizēti veselības riska veidi, piemēram, skolu vai slimnīcu atrašanās vietas plūdu riska zonās, un konkrētu gadījumu pētījumi par īstenotajiem reaģēšanas pasākumiem uz veselības riska veidiem. Šie resursi var iedvesmot rīcībai klimata jomā un palīdzēt sagatavoties veselības apdraudējumiem un reaģēt uz tiem. Novērošanas centrs ne tikai nodrošina piekļuvi visiem šiem resursiem portālā, bet arī veicina sadarbību un zināšanu apmaiņu starp attiecīgajiem dalībniekiem, kuriem ir nozīme Eiropas noturības veidošanā pret klimata ietekmi uz veselību.

Kā novērošanas centrs darbojas praksē?

Novērošanas centrs ir vairāku starptautisku organizāciju partnerība, kurām ir specializētas zināšanas un interese par klimatu un/vai veselību, un tās visas palīdz attīstīt un padarīt pieejamas zināšanas par klimata veselības riska veidiem un reaģēšanas pasākumiem. EVA kopā ar Eiropas Komisiju vada Novērošanas centra partnerību. Visi partneri strādā, lai īstenotu mērķus, kas iekļauti kopīgi saskaņotajos pusgada darba plānos, kuri nodrošina rezultātus, pastāvīgi papildinot observatorijas portālu.

Turklāt EVA regulāri publicē ziņojumus, kas balstīti uz portālā apkopotajām zināšanām, piemēram, nesen publicēto ziņojumu, kurā apkopotas atziņas par to, kā reaģēt uz plūdu, sausuma un ūdens kvalitātes riska veidiem.

Kā novērošanas centrs ir palīdzējis uzlabot pielāgošanos un noturību?

Novērošanas centra resursi ļauj lietotājiem uzraudzīt galvenos ar klimatu saistītos veselības riska veidus un ietekmi un iedvesmo viņu rīcību klimata jomā, izmantojot efektīvas un iekļaujošas intervences piemērus. Novērošanas centram ir arī būtiska  izpratnes veicināšanā par klimata un veselības jautājumu, kā arī tas padara veselības kopienu un citas ieinteresētās personas Eiropā vairāk izglītotas klimata jautājumos un labāk iesaistītas lēmumu pieņemšanā par pielāgošanos.

Pamatojoties uz Novērošanas centra darbībām, politikas veidotāji var sistemātiskāk un konsekventāk integrēt pielāgošanos valsts un vietējā līmeņa veselības politikā un sistēmās, un publiskās iestādes var labāk savlaicīgi paredzēt un novērst ar klimatu saistītus veselības apdraudējumus.

Kādus turpmākos ziņojumus EVA izstrādās šajā darba jomā?

Aleksandra:

Viens no tematiem, kuri lielā mērā izriet no pielāgošanās darba, kas vērsts uz pilsētu jautājumiem un veselību, kā arī plašākā nozīmē no Eiropas klimata riska novērtējuma, ir klimata ietekmes nevienlīdzība dažādās sabiedrības daļās un nepieciešamība pēc taisnīgiem risinājumiem, ņemot vērā pastāvošo nevienlīdzību, lai nodrošinātu vienādas iespējas un rezultātus visiem.

Atzīstot “taisnīgas noturības” nozīmīgumu, EVA 2025. gadā publicēs ziņojumu par šo tematu. No veselības aizsardzības viedokļa EVA, Eiropas Komisija un citi partneri pašlaik izstrādā Eiropas Klimata un veselības novērošanas centra darba plānu 2025.-26. gadam, kurā tiks noteiktas tēmas, kurām jāpievērš uzmanība.

No ieinteresētajām personām mēs arī dzirdam, ka Novērošanas centra portālā apkopotā informācija un zināšanas ir labāk jāizplata lēmumu pieņēmējiem valsts un vietējā līmenī, kā arī praktizējošiem veselības aprūpes speciālistiem Eiropas valstīs. Tāpēc tuvākajā nākotnē mēs plānojam koncentrēties uz to, lai nodrošinātu, ka zināšanas sasniedz galvenos dalībniekus, veicinot spēju veidošanu klimata un veselības jomas saiknes jautājumos.

Ine:

Mēs turpināsim uzraudzīt, novērtēt un izcelt svarīgus pielāgošanās centienus vietējā un reģionālajā līmenī, pastāvīgi atjauninot informāciju EVA platformā Climate-ADAPT. Nākotnē mēs arī publicēsim regulārākus, īsākus informatīvus paziņojumus.

No šā ziņojuma izrietēja konsekvents vēstījums par nepieciešamību turpināt atbalstīt mazās pašvaldības, kurām var būt mazāk finanšu un tehnisko resursu, lai varētu īstenot pielāgošanās pasākumus. Gaidāmajā informatīvajā paziņojumā tiks aplūkots veids, kādā šīs pašvaldības varētu labāk atbalstīt arī ES līmenī.