Pārdomas par klimatneitralitātes mērķiem Eiropā Covid-19 laikā

Pašreizējās sabiedrības veselības krīzes ietekmes mazināšana

Eiropa, tāpat kā pārējā pasaule, saskaras ar nepieredzētu sabiedrības veselības krīzi, kas strauji izplatās visā kontinentā. Ziņu kanāli regulāri sniedz jaunāko informāciju par to cilvēku skaitu, kuri ir saslimuši vai zaudējuši dzīvību. Eiropas un valstu iestādes ir īstenojušas radikālus pasākumus, lai ierobežotu un palēninātu Covid-19 izplatīšanos. Ceļošanas, došanās uz darbu un sociālās pulcēšanās ierobežojumi būtiski ietekmē vairākas svarīgas ekonomikas nozares. Daudzi lidojumi tiek atcelti, un skolas, restorāni un robežas tiek slēgtas. Vārds “norobežošanās” atspoguļo jauno realitāti daudzās Eiropas valstīs. Diemžēl jau tagad ir ļoti daudz cietušo.

Pirmā un galvenā prioritāte ir samazināt ietekmi uz Eiropas iedzīvotāju veselību un nodrošināt pēc iespējas labāku veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu cietušajiem, kā arī nodrošināt labklājību, tostarp nodarbinātību un iztiku.

Emisiju samazināšana un pēkšņi satricinājumi, piemēram, Covid-19

Šajā sarežģītajā periodā EVA ir vairākkārt jautāts par Covid-19 pasākumu ietekmi uz ES siltumnīcefekta gāzu emisijām. Viens no šādu pēkšņu sociālekonomisko satricinājumu neparedzētiem rezultātiem var būt siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanās. Dažās Ķīnas un Eiropas daļās ir novērotas arī citas parādības, piemēram, gaisa piesārņojuma pagaidu samazināšanās (piemēram, “norobežošanās” periodā Itālijas ziemeļos).

Ir zināms, ka ilgstoša gaisa piesārņojuma ietekme veicina hroniskas plaušu un sirds saslimšanas. Neraugoties uz iespējamiem īstermiņa gaisa kvalitātes uzlabojumiem dažos reģionos ar koronavīrusu saistītu pasākumu dēļ, cilvēki ar šādām esošām saslimšanām, kuri ilgstoši bijuši pakļauti gaisa piesārņojuma iedarbībai, šajā laikposmā var kļūt vēl neaizsargātāki.

Daudzos mūsu ziņojumos esam uzsvēruši saikni starp dažu nozaru ekonomiskajiem rādītājiem un ietekmi uz vidi. Paredzams, ka pašreizējai krīzei būs spēcīga ietekme uz ražošanas un patēriņa modeļiem, piemēram, samazinot pieprasījumu pēc mobilitātes, tostarp starptautiskās aviācijas, un ikdienas došanos uz darbu ar privātiem automobiļiem. Tomēr, lai gūtu skaidrāku izpratni par apmēru, ilgumu, kā arī dažām paredzētām un neparedzētām sekām, pēc krīzes pārvarēšanas mums būs jāanalizē dati dažādās jomās. EVA plāno novērtēt šīs saiknes un savlaicīgi piedāvāt šādas analīzes rezultātus.

Ja mūsu ražošanas un patēriņa sistēmas netiks būtiski pārveidotas, emisiju samazinājums, ko izraisīs šādas ekonomikas krīzes, visticamāk, būs īslaicīgs un radīs ārkārtīgi lielas izmaksas sabiedrībai. Eiropas mērķis ir panākt klimatneitralitāti nevis ar pēkšņiem satricinājumiem, bet gan pakāpeniski un neatgriezeniski samazinot emisijas un nosakot ilgtermiņa mērķus, lai izveidotu noturīgu ekonomiku un noturīgu sabiedrību. Pašreizējā krīze parāda, kāpēc mums ir vajadzīga arī taisnīga pāreja, kas piedāvā jaunas iespējas un atbalstu visvairāk skartajiem iedzīvotājiem.

Klimatneitralitātes mērķis, kam jābūt saistošam saskaņā ar ES tiesību aktiem

Šā mēneša sākumā Eiropas Komisija ierosināja Eiropas Klimata aktu, kura mērķis ir izveidot ilgtermiņa satvaru, papildinot spēkā esošos tiesību aktus, lai līdz 2050. gadam panāktu klimatneitralitāti Eiropas Savienībā. Eiropas Savienībai ar visaptverošu tiesību aktu kopumu jau ir viens no vērienīgākajiem mērķiem siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanā. Šis priekšlikums ir unikāls, jo tas līdz 2050. gadam padara klimatneitralitāti par juridiski saistošu mērķi. Pēc tā pieņemšanas Eiropas Savienībai un tās dalībvalstīm saskaņā ar tiesību aktiem būs jāievēro un jāveic nepieciešamie pasākumi, lai panāktu klimatneitralitāti.

Eiropas Savienība pēdējos 30 gados samazina siltumnīcefekta gāzu emisijas. EVA jaunākais novērtējums liecina, ka 2018. gadā ES siltumnīcefekta gāzu emisijas bija par 23,2 % zemākas nekā 1990. gadā. Tas arī apstiprina, ka ir vajadzīgi papildu centieni un papildu pasākumi, lai sasniegtu pašreizējo 2030. gada mērķi, kas noteikts kā “vismaz 40 % samazinājums salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni”.

Neveicot fundamentālas pārmaiņas mūsu ražošanas un patēriņa sistēmās, šādu ekonomikas krīžu izraisītais emisiju samazinājums, visticamāk, būs īslaicīgs un radīs ārkārtīgi lielas izmaksas sabiedrībai.

Nepieciešamība vairot un paātrināt pārmaiņas

Neraugoties uz šiem samazinājumiem, ziņojumā “Vide Eiropā: stāvoklis un perspektīvas 2020” (SOER 2020) konstatēts, ka progress palēninās tādās jomās kā siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana, rūpnieciskās emisijas, atkritumu radīšana, energoefektivitātes uzlabošana un atjaunojamās enerģijas īpatsvars kopējā energoresursu struktūrā. SOER 2020 arī secināts, ka, lai novērstu vides degradāciju un klimata pārmaiņas, mums pašos pamatos jāmaina veids, kā ražojam un patērējam preces un pakalpojumus. Šie konstatējumi apstiprina, ka ir steidzami jāpaātrina un jāizvērš izmaiņas galvenajās sistēmās, tostarp enerģētikas, pārtikas un mobilitātes.

Šajā kontekstā Eiropas Klimata akta priekšlikums, kas ir viens no galvenajiem Eiropas zaļā kursa elementiem, izvirza vēl augstākus ES mērķus. Priekšlikumā noteikts, ka Eiropas Komisijai ir jāpārskata pašreizējais 2030. gada mērķis un “jāizpēta iespējas attiecībā uz jaunu 2030. gada mērķi samazināt emisijas par 50 - 55 % salīdzinājumā ar 1990. gadu”. Tajā arī izklāstīts, kā tiks regulāri novērtēts progress klimatneitralitātes jomā, cita starpā pamatojoties uz EVA ziņojumiem. Papildus klimata pārmaiņu mazināšanas centieniem priekšlikumā ir paredzēti regulāri novērtējumi par pasākumiem, kas paredzēti, lai pielāgotos klimata pārmaiņām.

EVA kā neatkarīga zināšanu sniedzēja pilnībā atbalstīs šos procesus, regulāri novērtējot Eiropā panākto progresu klimatneitralitātes jomā.

Šos klimata mērķus nevar sasniegt, ja netiek risināta vispārējā ilgtspējas problēma. Eiropas Komisija nāk klajā ar citām iniciatīvām Eiropas zaļā kursa ietvaros, tostarp saistībā ar aprites ekonomiku, bioloģisko daudzveidību un ilgtspējīgu finansējumu, tāpat arī mūsu darbs pievēršas vairākām jomām, lai atbalstītu pāreju uz ilgtspēju.

Vērienīgu mērķu sasniegšana krīzes laikā

 Covid-19 ir un arī turpmāk būs nopietna sabiedrības veselības krīze, pat ja tā rezultātā uz laiku ievērojami samazinās emisijas Covid-19 un tā daudzveidīgo ietekmi uz mūsu sabiedrību nekādā gadījumā nevar uztvert kā notikumu ar pozitīviem rezultātiem. Pat tiem no mums, kuri, pamatojoties uz mūsu pieredzi un zināšanām, ir aktīvi aicinājuši veikt nopietnas izmaiņas mūsu ražošanas un patēriņa sistēmās, nevajadzētu uzskatīt, ka mūsu sabiedrības masveida norobežošanās ir pieņemams risinājums neatliekamām un sistēmiskām ilgtspējas problēmām.

Jautājums joprojām ir — vai mēs varam sasniegt savus vērienīgos mērķus turpmākajos gados, kad risināsim šīs nopietnās krīzes sekas? Domāju, ka varam. Manuprāt, sociāli taisnīga pāreja, kas plānota un īstenota ilgtermiņā, ir vienīgais veids, kā veidot noturīgu sabiedrību ar spēcīgu un ilgtspējīgu ekonomiku. Turklāt investīcijām, ko mēs veiksim, lai mazinātu šīs krīzes ekonomisko ietekmi, ilgtermiņā vajadzētu būt pilnībā atbilstošām mūsu ilgtspējas mērķiem. Pat šajos grūtajos laikos Eiropas iestādes ir apstiprinājušas savu stingro apņemšanos īstenot Eiropas zaļā kursa ilgtermiņa mērķus. Tam būs vajadzīgi spēcīgi partneri, un tieši tāda EVA vēlas būt.