Intervija – EVA izskata jautājumu par bisfenola A iedarbību uz sabiedrību

Kādēļ mums būtu jāuztraucas par bisfenolu A? Kā tas apdraud mūsu veselību?

Jau ilgu laiku ir zināms, ka bisfenols A var imitēt cilvēka estrogēnu un darboties kā endokrīnais toksikants. Tas rada bažas, jo tas var ietekmēt mūsu auglību. Tā iedarbība grūtniecības laikā var arī traucēt nedzimuša bērna attīstībai, jo augļa dzīvība ir īpaši jutīgs periods endokrīni toksisku vielu iedarbībai.

Turklāt jaunākie pierādījumi liecina, ka bisfenols A var ietekmēt arī mūsu imūnsistēmu. Iedarbība var izraisīt noteiktu imūnsistēmas šūnu skaita pieaugumu, kas var izraisīt autoimūnu traucējumu, piemēram, astmas, attīstību.

Kāda ir plašāka ietekme uz vidi?

Bisfenols A var darboties arī kā endokrīnās sistēmas darbības traucētājs savvaļas dzīvniekiem. Visiem mugurkaulniekiem ir estrogēna receptori, un tos, iespējams, var ietekmēt bisfenola A estrogēna imitēšanas funkcija. Tomēr šī ietekme vislabāk ir zināma zivīm, kur vairāki pētījumi ir dokumentējuši vielas endokrīno traucējumu ietekmi.

Ir labi, ka bisfenols A netiek uzskatīts par noturīgu lielākajā daļā vides apstākļu un netiek uzskatīts, ka tas lielā mērā bioakumulējas dzīvos organismos. Tas nozīmē, ka tas diezgan ātri izzudīs no vides, ja tā emisijas tiks apturētas.

Kādas ir būtiskākās EVA ziņojuma atziņas?

EVA informatīvajā ziņojumā ir sniegta jaunākā informācija par bisfenola A iedarbību uz cilvēkiem, ņemot vērā nesen pabeigto ES finansēto cilvēku biomonitoringa pētniecības projektu (HBM4EU).

Informatīvajā ziņojumā norādīts, ka cilvēki Eiropā ir pakļauti satraucoši augstai bisfenola A koncentrācijai. Informatīvā ziņojuma pamatā ir izmērītā bisfenola A koncentrācija urīnā 2756 cilvēkiem no 11 Eiropas valstīm. Vismaz 92 % dalībnieku bija bisfenola A koncentrācija urīnā, kas pārsniedz drošu līmeni.

Vai varat nedaudz pastāstīt par HBM4EU veikto pētījumu par bisfenolu A?

Cilvēka biomonitorings mums sniedz informāciju par reālu ķīmiskās vielas iedarbību no visiem dažādiem avotiem. Tas ir pretstatā tradicionālajiem riska novērtējumiem, kas parasti balstās uz modelētiem iedarbības datiem. 

Urīna paraugi bisfenolam A tika ievākti laikā no 2014. līdz 2020. gadam. Lai gan jaunākie 2020. gada paraugi joprojām pārsniedz orientējošo vērtību, šķiet, ka ir tendence samazināt BPAlīmeni urīnā. Jaunā ES pamatprogrammā “Apvārsnis Eiropa” partnerība ķimikāliju radītā riska novērtēšanai (PARC) bisfenoli ir ietverti kā prioritāras vielas, kas sīkāk jāizpēta cilvēku biomonitoringa pētījumos ar bērniem, pusaudžiem un pieaugušajiem. Tā turpmākajos gados sniegs papildu datus parBPA un citu bisfenolu sastopamību Eiropas iedzīvotāju vidū.

Ko ES dara, lai risinātu veselības problēmas saistībā ar bisfenolu A?

Jau kādu laiku ir zināms, ka bisfenols A var kaitēt auglībai un izjaukt hormonu sistēmu. Šā iemesla dēļ ES ir pieņemti diezgan daudzi dažādi ierobežojumi, piemēram, aizliegums to izmantot zīdaiņu pudelēs un termopapīrā.

Taču tagad mēs zinām, ka BPAir vēl toksiskāks, nekā iepriekš tika uzskatīts, jo jaunākajāEFSA novērtējumā drošā robežvērtība tika pazemināta 20 000 reizes. Eiropas Komisija pašlaik gatavo priekšlikumu par bisfenola A un citu bisfenolu aizliegšanu materiālos, kuriem ir saskare ar pārtiku.

Par kādām citām ķīmiskajām vielām mums ir jābažījas?

Eiropas Savienībai ir vispusīgākie un aizsargājošākie ķīmisko vielu noteikumi pasaulē. Taču sistēma nav ideāla. Mūsu izpratne par dažādiem veidiem, kā ķīmiskās vielas var ietekmēt mūsu organismu, pastāvīgi attīstās. Tas nozīmē, ka regulatīvajai sistēmai ir pastāvīgi jāseko līdzi zinātnes attīstībai, lai saglabātu vislabāko iespējamo aizsardzības līmeni.

Saskaņā ar Eiropas zaļo kursu Eiropas Komisija ir paziņojusi par vairākām iniciatīvām sistēmas turpmākai uzlabošanai. Viena no šīm iniciatīvām ir ES agrīnās brīdināšanas sistēmas izstrāde attiecībā uz ķīmiskajiem riskiem, lai paātrinātu veidu, kādā, piemēram, zinātniskos pētījumos iegūtus brīdinājumus izmanto riska pārvaldībai.