Karstuma viļņi un citas ar klimatu saistītas ekstremālas parādības apdraud veselību, jo īpaši visneaizsargātāko iedzīvotāju veselību

Pagājušā ziema bija ārkārtīgi silta, un pagājušajā vasarā daudzviet Eiropā tika pārspēti klimata rekordi. Daudzi reģioni piedzīvoja garus un intensīvus karstuma viļņus, temperatūrai paaugstinoties virs 40 grādiem. Vidējā temperatūra vasarā Eiropā bija visaugstākā reģistrētā.

Karstuma viļņi ir lielākais tiešais ar klimatu saistītais veselības apdraudējums Eiropas iedzīvotājiem. Arī plūdi, meža ugunsgrēki, vētras un pret klimata pārmaiņām jutīgas infekcijas slimības ir galvenie draudi mūsu veselībai un labklājībai. Ja netiks veikti pietiekami pasākumi, lai pielāgotos klimata pārmaiņām un tāsmazinātu, situācija tikai pasliktināsies.

Klimata pārmaiņas ietekmē visneaizsargātāko iedzīvotāju veselību

Saskaņā ar nesenu EVA pētījumu klimata pārmaiņas visvairāk ietekmē gados vecākus cilvēkus, bērnus, personas ar zemiem ienākumiem un personas ar veselības problēmām vai invaliditāti. Atbilstoši 2019. gada EVA ziņojumam, šo vides apdraudējumu samērs un to ietekme uz cilvēku veselību precīzi atspoguļo ienākumu, bezdarba un izglītības līmeņa atšķirības Eiropā.

Klimata pārmaiņas apvienojumā ar iedzīvotāju novecošanu un pieaugošo urbanizāciju visā Eiropā nozīmē, ka daudzi neaizsargāti cilvēki būs pakļauti augstām temperatūrām. Tas jo īpaši attiecas uz Dienvideiropu un Centrāleiropu. Šīs grupas būs vēl vairāk pakļautas ietekmei, jo daudzas skolas un slimnīcas atrodas teritorijās, kurās vērojams pilsētas siltuma salas efekts.

Augsta temperatūra var izraisīt karstuma stresu, kas palielina nāves risku no karstuma izsīkuma un karstuma dūriena. Tas netieši ietekmē arī veselību, tostarp pasliktina garīgo veselību. Kopumā tiek lēsts, ka pēdējo četru desmitgažu laikā Eiropā aptuveni 90 % no nāves gadījumiem, ko izraisījuši laikapstākļu un klimata pārmaiņu izraisīti ārkārtēji notikumi, ir saistīti ar karstuma viļņiem.

Klimata pārmaiņas izraisa arī vairāk plūdu. Dažās valstīs ir tendence, ka plūdu apdraudētajos apgabalos parasti dzīvo vairāk vecāka gadagājuma cilvēku un bezdarbnieku. Saskaņā ar EVA veikto analīzi, šie cilvēki, iespējams, nevarēs pārcelties vai samaksāt par apdrošināšanu vai atbilstošu aizsardzību pret plūdiem savās mājās. 

Turklāt jauns apdraudējums ir ar klimatu saistīta dažādu infekcijas slimību iespējamība Eiropā. Tādas slimības kā tropu drudzis un Rietumnīlas drudzis izplatās arī iepriekš neskartos Eiropas reģionos.

1. karte. Ar karstumu saistītās mirstības tendences Eiropā 2000.–2020. gadā

Piezīme: Epidemioloģiskie modeļi tika apvienoti ar nedēļas temperatūras un mirstības datiem, lai novērtētu ar karstumu saistīto nāves gadījumu skaitu laika posmā no 2000. līdz 2020. gadam. Ar karstumu saistītās mirstības ikgadējām laika rindām tika piemērota lineārā tendence, kuras slīpums atspoguļo rādītāju, kas izteikts kā gada nāves gadījumu skaits uz miljonu iedzīvotāju desmitgadē. Tika izmantoti iespējami mazākie reģioni atkarībā no mirstības datu telpiskās izšķirtspējas attiecīgajā valstī, sākot no NUTS (3) līdz valstīm. Dati nebija pieejami par Turciju, Bosniju un Hercegovinu, Kosovu (saskaņā ar ANO Drošības padomes Rezolūciju 1244/99) un Ziemeļmaķedoniju.

Avoti: van Daalen et al. (2022).

Explore different chart formats and data here

Pielāgošanās un seku mazināšana ir ļoti svarīga, lai samazinātu veselības apdraudējumu

Karstuma viļņu radītais risks veselībai palielināsies, ja netiks veikti papildu pielāgošanās klimata pārmaiņām un to mazināšanas pasākumi. Kā norādīts mūsu EVA ziņojumā, sabiedrības brīdināšanas sistēmu izveide, izpratnes veicināšana, gatavība rīcībai veselības un sociālās aprūpes centros, pilsētu apzaļumošana, labāka ēku plānošana un darba laika pielāgošana var palīdzēt aizsargāt cilvēkus.

Taču pielāgošanās pasākumi reti nes vienādu labumu visiem. Lai nodrošinātu, ka neaizsargātākās grupas netiek atstātas novārtā, ir svarīgi, lai šie pasākumi dotu labumu tieši šīm grupām. Piemēram, zaļās zonas var tikt izveidotas rajonos, kur tās ir visvairāk vajadzīgas. Lai pielāgošanās process noritētu taisnīgi, ir nepieciešams, lai arī neaizsargātas grupas varētu izteikties. Pilsētu zaļo zonu ieguvumi veselības ziņā ir plaši atzīti, jo īpaši bērniem un vecāka gadagājuma cilvēkiem.

ES rīcība klimata un veselības jomā praksē

ES ir ieviesusi virkni tiesību aktu, politiku un pasākumu, lai veicinātu pielāgošanos. Tie palīdz valsts, reģionālajām un vietējām iestādēm veidot noturību un gatavību reaģēt un aizsargāt cilvēku veselību.

Šajā sakarā ļoti svarīgs ir Eiropas Klimata akts, kas padara pielāgošanos par juridisku pienākumu. Turklāt Eiropas zaļais kurss veicina pielāgošanos, kuras mērķis ir aizsargāt iedzīvotāju veselību un labklājību no riskiem un ietekmes, kas saistīti ar vidi. To papildina ES stratēģija par pielāgošanos klimata pārmaiņām, kurā izklāstīts, kā ES var pielāgoties klimata pārmaiņu nenovēršamajai ietekmei un līdz 2050. gadam kļūt klimatnoturīgai.

Stratēģija veicina datu izmantošanu caur ES adaptācijas zināšanu centru Climate Adapt. Tā ietver arī centienus paātrināt rīcību un nodrošināt, ka pielāgošanās pasākumi tiek īstenoti visos pārvaldes līmeņos. Turklāt ir izveidots Eiropas Klimata un veselības novērošanas centrs, lai iestādēm nodrošinātu vieglu piekļuvi resursiem, kas var palīdzēt tām paredzēt un mazināt klimata pārmaiņu radītos draudus veselībai.

Pašlaik visās ES dalībvalstīs ir izstrādāta valsts adaptācijas politika. Vairāk nekā 300 Eiropas reģionu un vietējo pašvaldību piedalās ES adaptācijas misijā, lai palielinātu noturību pret klimata pārmaiņu ietekmi.

Image source: © Israil Pavel-Alexandru, Well with Nature /EEA

Klimata pārmaiņas un veselība īsumā

• Klimata pārmaiņas un ar tām saistītās sekas, piemēram, karstuma viļņi, plūdi un infekcijas slimību izplatīšanās, ietekmē cilvēku veselību dažādos veidos. Visneaizsargātākās grupas bieži vien ir visvairāk ietekmētas.
• Cilvēku veselības aizsardzība pret klimata pārmaiņu ietekmi ir atzīta ES Klimata aktā. Valstu un vietējās iestādes strādā pie tā, lai sabiedrība kļūtu noturīgāka pret klimata pārmaiņu ietekmi.
• Visā Eiropā visos pārvaldes līmeņos ir vajadzīga aktīvāka rīcība, lai aizsargātu klimata pārmaiņām visvairāk pakļautos gados vecākus cilvēkus, bērnus, personas ar zemiem ienākumiem un personas ar veselības problēmām vai invaliditāti.

Ko es varu darīt? 

• Uzziniet, ko jūsu vietējās, reģionālās un valsts iestādes dara, lai investētu pilsētu apzaļumošanā, pret klimata pārmaiņām drošās sabiedriskās ēkās, dzeramā ūdens strūklakās un citos pielāgošanās pasākumos.
• Ievērojiet valsts vai vietējās pašvaldības norādījumus, kā pasargāt sevi, ģimenes locekļus un apkārtējos iedzīvotājus karstuma viļņu vai citu ekstremālu laikapstākļu laikā.
• Apsveriet, ko varat darīt, lai samazinātu savu oglekļa dioksīda pēdu. Eiropas Klimata pakts ir iespēja piedalīties klimata pasākumos visā Eiropā.