Article

Augsne — Aizmirstais resurss

Šai mājas lapai ir ierobežota funkcionalitāte ar deaktivētu javascript. Lūdzu pārliecinieties, lai Javascript ir iespējots jūsu pārlūkprogrammā.

Article Publicēts 22.03.2010 Pēdējās izmaiņas 21.03.2023

Topics: Bioloģiskā daudzveidība – ekosistēmas Augsne

Kādēļ man būtu jārūpējas par augsni?

Netīrumi, dubļi, māls, zeme, augsne: mums ir daudz nosaukumu, bet tikai daži no tiem ir patiesi. Šodienas virtuālajā pasaulē daudzi no mums ir burtiski zaudējuši saikni ar augsni. Tomēr augsne ir zemes dzīvā āda, kas pārklāj virsējos pamatiežus un padara dzīvi uz zemes iespējamu. Tāpat kā gaiss un ūdens augsne ir daļa no mūsu dzīves atbalsta sistēmas.

Mūsu senčiem bija daudz ciešāka saikne ar augsni. Daudzi no viņiem ar to strādāja ik dienas. Tad, tāpat kā tagad, augsnei bija noteicoša loma pārtikas apgādē. Tikai pagātnē netika izprasta augsnes nozīmīgā loma klimata pārmaiņās, jo tā kalpo kā milzīga, dabīga oglekļa krātuve.

Augsne un ogleklis

Augsnē ir divreiz vairāk organiskā oglekļa nekā veģetācijā. ES augsnes satur vairāk kā 70 miljardus tonnu organiskā oglekļa jeb aptuveni 7 % no kopējā pasaules oglekļa budžeta⁽⁸⁾. Vairāk nekā puse no ES augsnēs uzglabātā oglekļa atrodas kūdras purvos Somijā, Īrijā, Zviedrijā un Apvienotajā Karalistē.

Ņemiet vērā šo skaitli, aplūkojot faktu, ka ES dalībvalstis katru gadu emitē 2 miljardus tonnu oglekļa no visiem avotiem. Tātad augsnei ir noteicoša loma klimata pārmaiņās. Pat niecīgs oglekļa zudums 0,1 % apmērā no Eiropas augsnēm, kas nonāk atmosfērā emisiju veidā, ir ekvivalents oglekļa izmešiem, ko rada papildu 100 miljoni braucošu automašīnu. Tas ir palielinājums, kas atbilst apmēram pusei no ES esošo automašīnu skaita.

Augsne ir ierobežots resurss Iedomājieties, ka šis ābols⁽⁷⁾ ir planēta Zeme. Sadaliet ābolu četrās daļās un trīs no tām aizmetiet projām. Ābola atlikusī ceturtdaļa ir sauszeme. 50 procenti no šīs sauszemes ir tuksnesis, polārais apvidus vai kalni* — vietas, kuras ir pārāk karstas, pārāk aukstas vai atrodas pārāk augstu, lai audzētu pārtiku. Sadaliet sauszemes ceturtdaļu uz pusēm. Atlikušie 40 procenti ir pārāk klinšaini, stāvi, sekli, nabadzīgi vai mitri, lai tajos varētu audzēt pārtiku. Nogrieziet šo daļu, un jums paliks pavisam neliels ābola gabals. Ievērojiet miziņu, kas aptver un aizsargā virsmu. Šis plānais slānis atbilst seklajam augsnes slānim uz zemes. Noņemiet to un sapratīsiet, no kāda maza auglīgās augsnes daudzuma ir atkarīga mūsu iespēja nodrošināt ar pārtiku visus iedzīvotājus. Tai ir jākonkurē ar ēkām, ceļiem un izgāztuvēm. Tā arī ir neizsargāta pret piesārņojumu un klimata pārmaiņu ietekmi. Augsne bieži zaudē. *Kā redzēsiet tālāk, liela daļa no zemes, kas nav piemērota pārtikas audzēšanai, ir svarīga, jo absorbē CO₂.

**Augsnes organiskā viela (SOM)**

Galvenā viela attiecībās starp augsni un oglekļa uzglabāšanu ir “augsnes organiskā viela” (SOM). Tas ir viss augsnē atrodošos dzīvo un nedzīvo vielu kopums un ietver augu atliekas un mikroorganismus. Tas ir ārkārtīgi vērtīgs resurss, kas pilda videi un ekonomikai būtiskas funkcijas, un tas ir spējīgs pildīt šīs funkcijas, jo veido veselu ekosistēmu mikroskopiskā mērogā.

SOM visvairāk veicina augsnes auglību. Tas ir dzīvības eliksīrs, jo īpaši augiem. Tas saista barības vielas augsnē, uzglabā tās un nodrošina to pieejamību augiem. Tajā mājo augsnes organismi, sākot no baktērijām un beidzot ar tārpiem un kukaiņiem, un ļauj tiem pārveidot augu atliekas, kuras pēc tam kā barības vielas var uzņemt augi un kultūraugi. Tas arī uztur augsnes struktūru, tādējādi uzlabojot ūdens infiltrāciju, samazinot iztvaikošanu, palielinot ūdens noturēšanas spēju un novēršot augsnes sablīvēšanos. Turklāt augsnes organiskā viela paātrina piesārņotāju noārdīšanos un var piesaistīt tos savām daļiņām, tādējādi samazinot noteces risku.

Vai jūs zinājāt? Augsni veido ieži un trūdoši augi un dzīvnieki⁽⁹⁾ Augsne un tajā augošie augi piesaista apmēram 20 % no globālajām CO₂ emisijām⁽⁹⁾ Augsne bez maksas palīdz attīrīt ūdeni, ko dzeram, un gaisu, ko elpojam⁽⁹⁾ Vienā hektārā augsnes var dzīvot ap piecām tonnām dzīvu būtņu⁽⁹⁾ Vesela augsne samazina plūdu risku un aizsargā pazemes ūdens krājumus, neitralizējot vai izfiltrējot potenciālos piesārņotājus⁽⁹⁾

Augsne, augi, ogleklis

Ar fotosintēzes palīdzību visi augošie augi absorbē CO₂ no atmosfēras, lai veidotu savu biomasu. Tomēr gluži tāda pati augšana, kādu mēs novērojam augu virszemes daļām, slēptā veidā notiek zem zemes. Saknes nepārtraukti atbrīvo augsnē dažādus organiskos savienojumus, kas nodrošina barību mikrobu dzīvei.

Tas palielina augsnes bioloģisko aktivitāti un stimulē SOM sadalīšanos tā, ka izdalās minerālās barības vielas, kas nepieciešamas augu augšanai. Tas darbojas arī pretējā virzienā: noteikts oglekļa daudzums tiek pārnests uz stabiliem organiskiem savienojumiem, kas piesaista oglekli un neļauj tam nonākt atmosfērā simtiem gadu.

Atkarībā no zemnieka izmantotajiem agrotehniskajiem paņēmieniem, augsnes veida un klimatiskajiem apstākļiem bioloģiskās aktivitātes neto rezultāts var būt vai nu pozitīvs, vai negatīvs attiecībā uz SOM. SOM palielināšanās rada ilgtermiņa krātuvi ogleklim no atmosfēras (galvenais pārējo pozitīvo faktoru vidū). Samazināta organiskā viela nozīmē CO₂ emisijas un to, ka mūsu agrotehniskie paņēmieni ir palielinājuši kopējo cilvēka radīto emisiju daudzumu.

Tātad mūsu zemes izmantošanas veidam ir milzīga ietekme uz to, kas notiek ar augsnē esošo oglekli. Svarīgi ir tas, ka augsne izdala oglekli tad, kad zālāji, apsaimniekotas meža zemes vai vietējās ekosistēmas tiek pārveidotas par aramzemi.

Tuksneši virzās uz Eiropu

“Pārtuksnešošanās” process, kura gaitā dzīvotspējīga, vesela augsne zaudē barojošās vielas tiktāl, ka tā vairs nav spējīga uzturēt dzīvību un var pat tikt aizpūsta projām, ļoti dramatiskā veidā attēlo vienu no problēmām, kura ir aktuāla augsnēm visā Eiropā.

„Dabas apstākļi, tādi kā sausums, lietusgāžu mainīgums un nevaldāmais raksturs, augšņu neaizsargātība, kopā ar ilgstošo cilvēka darbības ietekmi gan iepriekš, gan tagad ir noveduši pie tā, ka liela Dienvideiropas daļa ir pakļauta pārtuksnešošanas procesam”, saka Jose Luis Rubio, Eiropas Augsnes aizsardzības biedrības priekšsēdētājs un Valensijas Universitātes un Valensijas pilsētas augsnes izpētes daļas vadītājs.

Dienvidu, Centrālajā un Austrumeiropā 8 % no teritorijas - aptuveni 14 miljoni hektāru - pašlaik ir raksturīgs liels jutīgums pret pārtuksnešošanos. Tas palielinās līdz vairāk kā 40 miljoniem hektāru, ja ņem vērā arī mērenu jutīgumu. Eiropā visvairāk skartās valstis ir Spānija, Portugāle, Dienvidfrancija, Grieķija un Dienviditālija⁽¹⁰⁾.

„Erozijas izraisītā augsnes pakāpeniskā degradācija, organiskās vielas zudums, sasāļošanās vai tās struktūras iznīcināšana tiek pārnesta uz citiem ekosistēmas komponentiem - ūdens resursiem, veģetāciju, faunu un augsnes mikroorganismiem – spirālveida procesā, kas galu galā rada tuksnešainu un neauglīgu ainavu.”

„Bieži vien cilvēkiem ir grūti saprast vai pat saredzēt pārtuksnešošanās sekas, jo parasti tās ir slēptas vai paliek neievērotas. Tomēr to vides ietekme uz lauksaimniecisko ražošanu, plūdu un zemes noslīdeņu izraisītais ekonomisko izmaksu palielinājums, to ietekme uz ainavas bioloģisko kvalitāti un vispārējā ietekme uz sauszemes ekosistēmas stabilitāti nozīmē to, ka pārtuksnešošanās ir viena no visnopietnākajām vides problēmām Eiropā”, saka Rubio.

Aizsargājot Eiropas augsni

Augsne ir būtisks un arī ļoti komplicēts dabas resurss, lai arī mēs aizvien vairāk ignorējam tā vērtību. ES tiesību akti neaptver pilnībā visus draudus, un dažām dalībvalstīm nav konkrētu tiesību aktu augsnes aizsardzības jomā.

Eiropas Komisija daudzus gadus ir izstrādājusi priekšlikumus attiecībā uz augsnes politiku. Tomēr vairākas dalībvalstis uzskata tos par strīdīgiem, un politikas attīstība ir apstājusies. Rezultātā augsne nav aizsargāta tādā pašā veidā kā citi svarīgie elementi, piemēram, ūdens un gaiss.

Uzmanības centrā: saudzējot kūdru Kūdrāju ekosistēmas ir efektīvākās oglekļa glabātuves visu sauszemes ekosistēmu vidū. Kūdrāji aizņem tikai 3 % no visas pasaules sauszemes platības, bet satur 30 % no visa globālā augsnes oglekļa. Tas padara kūdrājus par efektīvāko ilgtermiņa oglekļa glabātuvi uz zemes. Tomēr cilvēku iejaukšanās var viegli izjaukt dabisko ražošanas un sairšanas līdzsvaru, padarot kūdrājus par oglekļa emisiju radītājiem. Patreizējais aplēstais CO₂ emisiju daudzums no kūdrāju meliorācijas, ugunsgrēkiem un izmantošanas veido vismaz 3000 miljonus tonnu gadā, kas atbilst vairāk nekā 10 % no globālajām fosilā kurināmā emisijām. Patreizējā kūdrāju pārvaldība kopumā nav ilgtspējīga, un tai ir liela negatīva ietekme uz bioloģisko daudzveidību un klimatu.⁽¹¹⁾

7 Dabas resursu aizsardzības dienests, ASV Lauksaimniecības ministrija

8 Eiropas Komisija: European Commission, 2008, “Pārskats par esošo informāciju par savstarpējo saistību starp augsni un klimata pārmaiņām”

9 http://ec.europa.eu/environment/pubs/pdf/factsheets/soil.pdf

10 Pārtuksnešošanās informācijas sistēma Vidusjūras baseinā (DISMED)

11 UNEP pārskats, 2011, Kūdrāju novērtējums, Bioloģiskā daudzveidība un klimata pārmaiņas