Ievadraksts — Rūpes par vidi ir rūpes par mums pašiem

EVA izdevums “EEA Signals 2023” sniedz pārskatu par vistiešākajām saiknēm starp vidi, klimatu un veselību. Gaisa kvalitāte Eiropā pēdējās desmitgadēs ir ievērojami uzlabojusies, kā rezultātā ir uzlabojusies veselība un samazinājies priekšlaicīgas nāves gadījumu skaits. Lielākā daļa Eiropas iedzīvotāju var baudīt augstas kvalitātes dzeramo ūdeni tieši no krāna, un lielākā daļa mūsu peldvietu atbilst visaugstākajiem standartiem, kas sniedz mums lieliskas atpūtas iespējas. Lai aizsargātu cilvēkus un vidi, Eiropa ir arī ieviesusi pasaulē vismodernākos tiesību aktus ķīmisko vielu jomā un īsteno visvērienīgākās saistības klimata jomā.

Veselība ir gan dziļi privāts, gan sabiedrībai ļoti svarīgs jautājums. Kad cilvēkiem visā pasaulē jautā, kas viņu dzīvē ir vissvarīgākais, viņi saka, ka tā ir viņu un viņu tuvinieku veselība. Politikā veselības aprūpe ir asu debašu temats, un tā patērē lielu daļu no valsts budžeta.

Mēs varam būt priecīgi, ka pašreizējās eiropiešu paaudzes dzīvo gan ilgāk, gan veselīgāk nekā jebkad agrāk. Daļu no šīs pozitīvās attīstības var saistīt ar panākumiem vides politikā. Gaisa piesārņojuma samazināšana, dzeramā ūdens kvalitātes un sanitāro apstākļu uzlabošana, kā arī dažu kaitīgāko vielu lietošanas ierobežošana pozitīvi ietekmē mūsu veselību. Mēs mācāmies labāk aizsargāt iedzīvotājus no karstuma viļņiem un citiem apdraudējumiem, un, vērienīgi samazinot emisijas, mēs varam izvairīties no klimata pārmaiņu vissmagākajām sekām.

Tomēr, neraugoties uz šiem sasniegumiem, mēs nevaram būt patiesi apmierināti. Vairāk nekā viens no 10 priekšlaicīgas nāves gadījumiem ES ir saistīts ar piesārņojumu. Turklāt daudzi iedzīvotāji nespēj dzīvot pilnvērtīgu dzīvi, jo cīnās ar piesārņojuma izraisītām slimībām, piemēram, elpošanas, sirds un asinsvadu slimībām. Slikta gaisa kvalitāte joprojām ir būtisks apdraudējums veselībai Eiropā. Trokšņa piesārņojums ir aizvien pieaugoša problēma, kuru, šķiet, ir grūti atrisināt. Mēs turpinām ražot un patērēt lielu daudzumu ķīmisko vielu, dažas no kurām kaitē videi un mūsu veselībai. Un klimata pārmaiņu sekas kļūst arvien smagākas, izraisot ūdens trūkumu, karstuma viļņus, lielus mežu ugunsgrēkus un plūdus. Šie apdraudējumi nesamērīgi skar visneaizsargātākos cilvēkus mūsu sabiedrībā, tostarp bērnus, gados vecākus cilvēkus un cilvēkus, kuriem ir maz naudas vai slikta veselība.

Image source: © Julia Gawell, Well with Nature /EEA

Eiropas zaļajā kursā un tā nulles piesārņojuma programmā ir izvirzīti vērienīgi mērķi — aizsargāt dabu, klimatu un cilvēku veselību. Piesārņojuma samazināšana un novēršana uzlabo dzīves kvalitāti un novērš slimības. Daži apgalvo, ka tas ir pārāk dārgi. Taču tas tiek darīts, lai aizsargātu ekosistēmas, no kurām ir atkarīga mūsu sabiedrība, kā arī lai aizsargātu mūsu pašu veselību. Gan attiecībā uz ekosistēmu veselību, gan cilvēku veselību kaitējuma novēršana ir daudz lētāka un efektīvāka nekā veselības atgūšana. Tas ir vienkārši labs ieguldījums nākotnē — un par to būtu jāmaksā piesārņotājiem.

Lai atbalstītu šos centienus, arvien vairāk tiek izmantota tā dēvētā pieeja “viena veselība”. Tradicionāli mēs esam koncentrējušies uz individuāliem apdraudējumiem, piemēram, specifiskiem gaisa, ūdens un augsnes piesārņojuma veidiem. Pieejā “viena veselība” ir atzīts, ka mūsu pašu veselība ir saistīta ar mājdzīvnieku un savvaļas dzīvnieku, augu un plašākas vides veselību un, lai uzlabotu mūsu i veselības stāvokli, mums jāņem vērā visas šīs dimensijas. Dabas un klimata aizsardzības pasākumi ir arī mūsu pašu veselības aizsardzības pasākumi.

EVA integrē zināšanas par vidi, klimatu un sabiedrību. Kopā ar mūsu ekspertu tīklu Eionet mēs savienojam punktus starp datiem un informāciju par dabu, klimatu un sociālajām sistēmām enerģētikas, pārtikas, mobilitātes un apbūvētās vides jomā. Viens no šāda darba piemēriem ir “Eiropas vides un veselības atlants”, kas ļauj lietotājiem pārbaudīt savas vietējās vides kvalitāti un izpētīt individuālos un kombinētos veselības riskus.

Šāda analīze padara saikni starp vidi un labklājību ļoti skaidru. Vides stāvokļa uzlabošana un klimata pārmaiņu mazināšana var sniegt gan tiešu, gan netiešu labumu ikvienam Eiropas iedzīvotājam. Risinājumi, kuros tiek maksimāli izmantota daba, piemēram, parki pilsētu teritorijās, bieži vien sniedz trīskāršu labumu, jo samazina piesārņojumu, uzlabo bioloģisko daudzveidību, kā arī mūsu veselību un labklājību, tostarp garīgo veselību.

Arvien vairāk novērtējumos tiek uzsvērta “polikrīze”, kas saistīta ar klimata pārmaiņām, bioloģiskās daudzveidības samazināšanos un piesārņojumu, kā arī nepieciešamība steidzami rīkoties. Vienkāršāk sakot, viss, kas mums nepieciešams, lai izdzīvotu un attīstītos, ir atkarīgs no dabas. Turpinot nodarīt kaitējumu dabai, mēs bojājam tās sistēmas, kas ir mūsu veselības un labklājības pamatā, un apdraudam nākamās paaudzes.