Dzīve vairāku krīžu ēnā — veselības, dabas, klimata, ekonomikas krīze vai vienkārši vispārēja neilgtspēja?

Kopš 1950. gada pasaules iedzīvotāju skaits ir pieaudzis vairāk nekā trīs reizes līdz gandrīz 8 miljardiem, un ekonomikas izlaide ir palielinājusies 12 reizes. Šo apjomīgo pieaugumu veicināja dabas resursu, piemēram, zemes, ūdens, kokmateriālu un citu materiālu, tostarp minerālu un energoresursu, izmantošanas milzīgs pieaugums. Šis lielais paātrinājums ļāva simtiem miljonu cilvēku izkļūt no nabadzības, bet tajā pat laikā ir negatīvi ietekmējis ekosistēmas un izraisījis klimata pārmaiņas. Apmēram 75 % pasaules sauszemes vides un 40 % pasaules jūras vides tagad ir būtiski izmainīta. Pastāvīga fosilā kurināmā dedzināšana, zemes izmantojuma izmaiņas un atmežošana izdala atmosfērā siltumnīcefekta gāzes, izraisot klimata pārmaiņas.

Mūsdienās globalizācija, ko jo īpaši veicina palielināta digitalizācija, savieno gandrīz katru planētas daļu ar vairākiem plaši izmantotiem tirdzniecības maršrutiem, nodrošinot izejvielu, detaļu vai gatavo produktu piegādi globāliem patērētājiem globālā tirgū. Tiek prognozēts, ka pieprasījums pēc materiālajiem resursiem līdz 2060. gadam divkāršosies, un mēs jau tagad patērējam tādus apjomus, ko var nodrošināt trīs Zemes. Turklāt pašlaik mēs nespējam novērst to, ka vidē nonāk liels daudzums atkritumu, un paredzams, ka līdz 2050. gadam radīto atkritumu apjoms palielināsies par 70 % gadā. Oglekļneitralitātes mērķi vai IKT iekārtas var radīt papildu slodzi uz jau tā noslogoto minerālu un retzemju elementu piegādi.

Covid-19 — īsa atelpa pasaules tirgos?

Covid-19 un pārvietošanās ierobežojumi ir zināmā mērā ietekmējuši patēriņa un ražošanas modeļus. Tieši tika skartas konkrētas nozares, piemēram, tūrisms vai ceļojumi, un ietekmētas arī daudzas piegādes ķēdes. Ražotņu slēgšana Ķīnā un citās eksportētājvalstīs pirmajos ierobežojumu mēnešos izraisīja kavēšanos dažu produktu piegādē, tāpat kā kuģa negadījums, kas uz vairākām dienām nobloķēja Suecas kanālu, radīja deficītu un kavējumus Eiropas tirgos. Covid-19 ne tikai radīja traucējumus globālajās piegādes ķēdēs; tas arī samazināja pieprasījumu.

Pandēmija atklāja, cik lielā mērā mūsu ekonomika un mūsu sabiedrība ir cieši saistītas un savstarpēji atkarīgas. Neatkarīgi no tā, vai krīze ir veselības vai ekonomikas krīze, tā var viegli izplatīties, un tās ietekme var būt jūtama visā pasaulē, ja vien jau krīzes sākumā netiek īstenota saskaņota un izlēmīga rīcība.

Covid ir arī palielinājis globālo pieprasījumu pēc individuālajiem aizsardzības līdzekļiem, piemēram, sejas maskām un cimdiem, un palielinājis šo produktu tirgu. Ir pašsaprotami, ka bažas par veselību ir kļuvušas svarīgākas par bažām saistībā ar vienreizlietojamo plastmasas izstrādājumu ietekmi uz vidi. Vienlaikus ekonomikas lejupslīde samazināja plastmasas iepakojuma ražošanu ES. Šīs izmaiņas var ietekmēt ES virzību uz to mērķrādītāju sasniegšanu, kas tika noteikti pirms pandēmijas. EVA informatīvajā paziņojumā, kas tiks publicēts šomēnes, ir aplūkota Covid-19 ietekme uz vienreizlietojamiem plastmasas izstrādājumiem Eiropas vidē.

Covid-19 tā otrajā pastāvēšanas gadā rada krīzes, kas katrā valstī ir atšķirīgas. Valstis, kurās ir augsti vakcinācijas rādītāji, sāk pakāpeniski atcelt ierobežojumus, tuvojoties normalitātes sajūtai. Tā kā uz 100 cilvēkiem jau ir ievadītas vairāk nekā 70 devas, ES dalībvalstis koncentrējas uz ekonomikas krīzi un atveseļošanas plāniem. Ekonomiskā aktivitāte un patēriņš atkal uzņem tempu. Tajā pat laikā veselības krīze joprojām plosās valstīs, kurās vakcīnu pieejamība ir ļoti ierobežota, un tas liecina par globālo nevienlīdzību cieši saistītā pasaulē.

Pandēmija ir arī izraisījusi zināmas pārdomas un rīcību saistībā ar šo nevienlīdzību, mudinot valstis ar augstākiem ienākumiem vai valstis, kuras pandēmija skārusi mazāk, palīdzēt citām valstīm ar medicīnas precēm, respiratoriem un tagad arī vakcīnām. Pagājušajā mēnesī ES līderi apņēmās ziedot 100 miljonus korona vakcīnu devu grūtībās nonākušajām valstīm. Pēc tam G7 līderi apņēmās 2021. gadā ziedot 1 miljardu devu valstīm ar zemiem ienākumiem. Diemžēl šie skaitļi joprojām ir ievērojami mazāki par 10 miljardiem devu, kas nepieciešamas saskaņā ar PVO datiem.

Resursu, ietekmes un ieguvumu nevienmērīgs sadalījums

Starptautiskā Resursu paneļa 2019. gada Pasaules resursu perspektīvas ziņojumā ir apstiprināts, ka dabas resursu izmantošana un ar to saistītie ieguvumi un ietekme uz vidi dažādās valstīs un reģionos ir sadalīti nevienmērīgi. Valstis ar augstiem ienākumiem, tostarp ES dalībvalstis, turpina patērēt ievērojami vairāk materiālu un rada ievērojami lielāku kaitējumu videi nekā to valstu grupa, kurām ir zemi ienākumi.

Jaunais 2020. gada marta Aprites ekonomikas rīcības plāns ir stūrakmens Eiropas Savienības centienos samazināt resursu izmantošanu. Plāns ietver plašu darbību klāstu, kas attiecas uz produktu izstrādi, aprites ekonomikas procesiem, ilgtspējīgāku patēriņu un atkritumu rašanās novēršanu. Tajā ir pieprasīta un konkretizēta rīcība galvenajās produktu vērtības ķēdēs, ietverot elektroniku un IKT, baterijas, iepakojumu, plastmasu, tekstilizstrādājumus, ēkas un būvniecību, kā arī pārtiku, ūdeni un barības vielas. Tas ir viens no galvenajiem Eiropas zaļā kursa (Eiropas Savienības visaptverošā reakcija uz vides, klimata un sociālekonomiskajām problēmām) elementiem, un tam ir liela nozīme, lai virzītu investīcijas uz atgūšanos pēc Covid un uz mūsu ekonomikas modeļa ilgtspējīgu maiņu.

Sociālā dimensija un pārvaldības jautājums ir galvenie faktori virzībā uz “atjaunošanu uzlabojot”

Mēs, EVA, savu darbu saistībā ar vides uzraudzību, virzību uz apritīgumu un politikas iespēju un aprites uzņēmējdarbības modeļu apzināšanu esam cieši pielāgojuši šīm galvenajām produktu vērtības ķēdēm. Mēs turpināsim atbalstīt Eiropas politikas veidotājus galvenajās produktu vērtības ķēdēs un sniegt ieguldījumu globālo resursu novērtēšanā ar Starptautiskās Resursu paneļa starpniecību. Vai, atsākoties ekonomikas atlabšanai, mums izdosies atjaunot uzlabojot?

Lai panāktu resursu ilgtspējīgu izmantošanu Eiropā un pasaulē, ir vajadzīgas būtiskas pārmaiņas mūsu ražošanas un patēriņa sistēmās. Reālais izaicinājums neaprobežojas tikai ar ražošanas procesu efektivitātes palielināšanu. Lai sasniegtu patiesu un noturīgu ilgtspēju, būs jārisina arī sociālās nevienlīdzības problēma. Tas rada jautājumu par pārvaldību — kā mēs nodrošināsim piekļuvi resursiem un tīru vidi visiem? EVA turpinās iekļaut sociālo dimensiju un pārvaldības jautājumu savos novērtējumos un politikas debatēs.