Veidojot 2050. gada Eiropu : veselīgāku, tīrāku un noturīgāku

Ir pagājis tieši viens gads, kopš daudzas valstis Eiropā un visā pasaulē ir ieviesušas ierobežojumus, lai apturētu koronavīrusa izplatīšanos. Covid-19 pandēmija ir radījusi milzīgas sociālās un ekonomiskās izmaksas. Līdz šim pasaulē ir inficējušies vairāk nekā 120 miljoni cilvēku un vairāk nekā 2,6 miljoni cilvēku ir zaudējuši dzīvību, un tas visvairāk skar dažas neaizsargātas grupas, piemēram, vecāka gadagājuma cilvēkus. Pandēmija ir arī smagi skārusi daudzas ekonomikas nozares – tūrismu, kultūras dzīvi, restorānu nozari, kā arī no šīm nozarēm atkarīgo iedzīvotāju iztiku. Daudzi mūsu dzīves aspekti ir mainījušies no mūsu sociālās mijiedarbības līdz ikdienas ierastajai kārtībai – kā un kur mēs strādājam vai apmeklējam skolu.  

Gadu vēlāk mēs saskaramies ar veselības krīzi, ekonomikas krīzi un koronavīrusa nogurdinātu sabiedrību. Eiropas Savienība un dalībvalstis ir veikušas pasākumus, lai ar atbalsta iniciatīvām mazinātu kaut daļu no šīs negatīvās ietekmes. Eiropa izvēlējās par prioritāti noteikt savu iedzīvotāju veselību un samazināt zaudēto dzīvību skaitu. Un laiks ir dārgs. Ar vakcinācijas programmām tiek mēģināts ierobežot vīrusa variantu izplatīšanos, cerot, ka mūsu sabiedrība nākamo mēnešu laikā varēs atgriezties pie “normālas dzīves”. Mēs joprojām nezinām, cik ilgi tas turpināsies un kā nākamās paaudzes maksās par augošo parādu. 

Eiropas pāreja uz ilgtspēju Covid-19 laikā 

Neraugoties uz šo kontekstu ES virzās uz ilgtspēju. Īsi pirms koronavīrusa ierobežošanas pasākumiem Eiropas Komisija paziņoja par Eiropas zaļo kursu, kas ir visaptveroša politikas programma, kuras mērķis ir līdz 2050. gadam panākt oglekļneitrālu un ilgtspējīgu ekonomiku ar “taisnīgas pārejas” palīdzību, nodrošinot, ka “neviena vieta un neviens netiek atstāts novārtā”. Eiropas zaļais kurss ir Eiropas atbildes reakcija uz klimata un bioloģiskās daudzveidības krīzi. 

Šie visaptverošie mērķi ir pārvērsti virknē politikas pasākumu kopumu, tostarp ES Biodaudzveidības stratēģijā 2030. gadam, stratēģijā “No lauka līdz galdam”, aprites ekonomikas rīcības plānā, rūpniecisko emisiju stratēģijā, Klimata aktā un Klimata paktā. Februārī tika ierosināts vēl viens svarīgs tiesību akts – ES stratēģija par pielāgošanos klimata pārmaiņām, kuras mērķis ir nodrošināt viedāku, ātrāku un sistemātiskāku pielāgošanos. Tiks gatavotas arī citas iniciatīvas, piemēram, Ķīmisko vielu stratēģija, Nulles piesārņojuma rīcības plāns attiecībā uz ūdeni, gaisu un augsni, kā arī dokumentu kopums Fit for 55, lai līdz 2030. gadam samazinātu emisijas vismaz par 55 %.

Eiropas Vides aģentūra atbalsta šīs politikas nostādnes, izmantojot uzticamas datu, novērtēšanas un informācijas platformas. Mūsu darbs aptver plašu tematu un sistēmu diapazonu, tostarp gaisa kvalitāti, mobilitātes sistēmas, siltumnīcefekta gāzu emisijas, klimata pārmaiņu ietekmi uz veselību un ekosistēmu analīzi. Šajās jomās mēs uzsveram progresu un apzinām, kur jāpieliek papildu centieni, un dalāmies ar saviem datiem un zināšanām ar attiecīgajiem politikas veidotājiem un  sabiedrību kopumā. 

Mērķu vērienīguma noteikšana un sasniegšana  

Daloties ar mūsu konstatējumiem vai paziņojot par jaunu politikas priekšlikumu, atkal rodas viens jautājums – vai ar to pietiek? Vai pietiek ar priekšlikumā izvirzītajiem mērķiem? Vai Eiropa vai dalībvalstis var darīt vairāk? Var jau teikt, ka ar esošo nekad nepietiek un vienmēr ir iespējams darīt vairāk. Tomēr šajā vienkāršajā atbildē nav ņemta vērā to problēmu sarežģītība, ar kādām mēs saskaramies.  

Nesasniedzamu un nereālu mērķu izvirzīšana Eiropā vai pasaulē bez instrumentiem progresa uzraudzībai vai tā sasniegšanai tikai mazina uzticēšanos šiem procesiem. No otras puses, saskaņā ar zinātnes atziņām mums ir vajadzīga ambicioza politika. Mums ir vajadzīga politika, kas stimulē inovatīvu risinājumu paātrināšanu un izvēršanu. Piemēram, mūsu dati par siltumnīcefekta gāzu emisijām jau liecina, ka nepieciešami ievērojami papildu centieni, lai samazinātu emisijas. Lai gan mēs jau esam sasnieguši dažus mērķus, nosakot aizsargājamās jūras vides teritorijas, joprojām pastāv bažas par bioloģisko daudzveidību. Galvenais jautājums ne vienmēr ir tas, vai mērķis ir pietiekami ambiciozs un vai mums pie tā jāturpina strādāt vēl vairāk, bet gan tas, ko mēs mainīsim savā rīcībā, lai nodrošinātu mērķa sasniegšanu. 

Vēl viens faktors ir laiks. Ilgtspēju nevar panākt vienā dienā. Tam ir vajadzīgs laiks un daudzi politikas pasākumi, kas visi jāsaskaņo ceļā uz vienu un to pašu galamērķi. Daži soļi varēja būt lielāki un lielāka skaidrība attiecībā uz to, kur mēs rīkojamies atšķirīgi.

Ir arī skaidrs, ka šī pāreja uz ilgtspējīgu Eiropu ietekmēs dažas grupas vairāk nekā citas, tāpat kā koronavīruss vai vides apdraudējumi, piemēram, gaisa piesārņojums vai klimata ietekme. Paredzams, ka dažus no mums tas skars vairāk un daži būs neaizsargātāki. Kopumā Savienībai varētu būt skaidrāka sociālā dimensija, un tā varētu darīt vairāk, lai novērstu šo sociālo nevienlīdzību.  

Tomēr Eiropas Savienības un tās dalībvalstu saskaņotība un virzība uz Eiropas zaļā kursa mērķiem neatkarīgi no pašreizējās veselības un ekonomikas krīzes ir iespaidīga. Eiropas zaļais kurss ir bijis ļoti noturīgs pret Covid-19.

Eiropas 2050. gadam veidošana 

Zinātnieki un zinību iestādes modelē un izstrādā nākotnes scenārijus. Taču galu galā nav runa par nākotnes prognozēšanu, bet gan par nākotnes Eiropas veidošanu, transformējot mūsu sabiedrību par tādu, kādā mēs vēlamies dzīvot. Tai ir jābūt sabiedrībai uz solidaritātes pamatiem, kas nodrošina veselīgu vidi mums visiem un noturību pret turpmākiem satricinājumiem –tādai, kādai vajadzētu būt pasaulei.

Šajā sakarībā Eiropas līderi, tostarp Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs David Sassoli, Padomes prezidentūras vārdā Portugāles premjerministrs Antonio Costa un Komisijas priekšsēdētāja Ursula von der Leyen, pagājušajā nedēļā ļoti savlaicīgi izziņoja konferenci par Eiropas nākotni, aicinot cilvēkus no visām Eiropas malām apmainīties viedokļiem un idejām, lai palīdzētu veidot rītdienas Eiropu – noturīgāku Eiropu ar vidi, labklājību un veselību visiem Eiropas iedzīvotājiem.

Hans Bruyninckx 

EVA izpilddirektors

Ievadraksts publicēts EVA biļetena 2021. gada marta numurā 01/2021