Gaisa piesārņojuma novēršanā liela nozīme ir zināšanām

Eiropas Vides aģentūras darbība ir saistīta ar plašu vides jautājumu klāstu. Ko EVA pašlaik dara gaisa piesārņojuma jomā?

Īsi sakot, mēs konstatējam, kāda ir āra gaisa kvalitāte, kur rodas gaisa piesārņojošas vielas, kāds ir to iedarbības līmenis un kā tas ietekmē cilvēkus un vidi. Runājot konkrētāk, mēs analizējam informāciju par piesārņojošo vielu koncentrācijas līmeni apkārtējā gaisā un par emisijām, t. i., par atmosfērā izplūdušo piesārņojošo vielu apjomu. Mēs arī novērtējam, cik lielā mērā iedzīvotāji ir pakļauti dažādu piesārņojošo vielu iedarbībai.

Eiropā ir tūkstošiem gaisa kvalitātes uzraudzības staciju, kuras konstatē dažādu piesārņojošo vielu koncentrācijas līmeni. Vairums minēto staciju iesniedz datus Eiropas gaisa kvalitātes datubāzē AirBase, ko uztur EVA. AirBase ir ietverta uzraudzības informācija un dati par 38 dalībvalstīm, kā arī informācija par vairāk nekā 100 gaisa piesārņojošām vielām. ES tiesību akti par gaisa kvalitāti attiecas uz 11 no šiem piesārņojošam vielām.

Kad valstis ir darījušas savus datus pieejamus, mēs pārbaudām, vai tie ir saskaņoti un atbilst ES tiesību aktu noteikumiem. Dati tiek arī papildus rūpīgi pārbaudīti, veicot dažādas kvalitātes nodrošināšanas un kvalitātes pārbaudes darbības ciešā sadarbībā ar valstīm, kuras iesniegušas datus. Pēc tam mēs sagatavojam pārskatus un novērtējumus, piemēram, ziņojumu par gaisa kvalitāti, ko publicēsim oktobra vidū.

Ko no jaunākajiem datiem var secināt par gaisa kvalitāti Eiropā?

Ir gan pozitīvi, gan negatīvi aspekti. Iepriecinoši, ka pēdējās desmitgadēs ir būtiski samazinājusies vairāku piesārņojošo vielu iedarbība. Piemēram, ir būtiski samazinājies to cilvēku skaits, kuri ir pakļauti sēra dioksīda, oglekļa monoksīda, svina un benzola iedarbībai. Eiropas Savienībā mazāk nekā 2 % pilsētnieku ir pakļauti tādai piesārņojošo vielu iedarbībai, kas pārsniedz ES tiesību aktos noteiktos gaisa kvalitātes standartus attiecībā uz šīm piesārņojošām vielām.

Negatīvais aspekts ir tāds, ka tās piesārņojošās vielas, kuru emisijas esam samazinājuši visvairāk, nav tās, kuras cilvēku veselībai un videi ir viskaitīgākās. Apkārtējā gaisā vēl joprojām ir daudz cieto daļiņu emisiju un piezemes ozona, kas rada relatīvi augstu risku saistībā ar veselības traucējumiem un priekšlaicīgas nāves gadījumiem. Gandrīz trešdaļa ES pilsētu iedzīvotāju joprojām ir pakļauta tādai piesārņojošo vielu iedarbībai, kas pārsniedz ES noteiktās robežvērtības vai mērķvērtības.

Kopumā var novērot, ka viskaitīgāko piesārņojošo vielu koncentrācija pamazām samazinās, proti, gaisa kvalitāte šo piesārņojošo vielu ziņā nedaudz uzlabojas, tomēr esam arī konstatējuši, ka dažviet minēto piesārņojošo vielu koncentrācija pēdējā desmitgadē ir palielinājusies. Tas, protams, rada satraukumu.

Kur rodas šīs piesārņojošās vielas?

Būtisks piesārņojuma avots ir kurināmā sadegšana. Kurināmais tiek sadedzināts daudzās nozarēs, piemēram, transporta nozarē, enerģijas ražošanā, rūpniecībā un mājokļu apkurē. Vēl viens būtisks avots ir lauksaimniecība.

Gaisu piesārņojošās vielas var izplūst atmosfērā tieši (primārās emisijas) vai arī var rasties ķīmiskās reakcijās, kurās iesaistīti prekursori.

Arī šajā jomā rezultāti ir dažādi. Piemēram, cieto daļiņu primārās emisijas ES pēdējā desmitgadē ir samazinājušās par 14 %. Ir būtiski samazinājušās dažu cieto daļiņu prekursoru emisijas, piemēram, sēra dioksīda emisijas ir uz pusi mazākas. Citu prekursoru emisijas ir samazinājušās nedaudz. Piemēram, amonjaka emisijas, kas rodas galvenokārt lauksaimniecībā, ir samazinājušās tikai par 7 %.

Mums jāņem vērā arī tas, ka emisiju samazinājums automātiski nenozīmē, ka tikpat lielā mērā samazināsies arī piesārņojošo vielu koncentrācija. Saikne starp gaisu piesārņojošo vielu emisijām un gaisa kvalitāti ir sarežģīta. Tā ietver emisijas avota augstumu, ķīmiskās pārvērtības, reakciju uz saules gaismu, dabas un Zemes puslodes papildu ietekmi, kā arī laikapstākļu un topogrāfijas ietekmi. Lai uzlabotu gaisa kvalitāti, noteikti ir būtiski jāsamazina emisijas.

Kā EVA darbība pašlaik palīdz uzlabot gaisa kvalitāti Eiropā?

Mēs dalāmies šajās zināšanās ar plašu sabiedrību un politikas veidotājiem gan Eiropas, gan valsts līmenī. Mēs sniedzam faktus un informāciju par situāciju un tendencēm attiecībā uz apkārtējā gaisa kvalitāti, gaisu piesārņojošo vielu emisijām un iedarbības līmeni. Šīs zināšanas pēc tam tiek izmantotas, lai uzlabotu politiku gaisa kvalitātes jomā, kuras galīgais mērķis ir aizsargāt sabiedrību un vidi pret augstu gaisa piesārņojumu. Nevar izstrādāt efektīvu politiku, neuzraugot un neizprotot pašreizējo situāciju un tās cēloņus.

Mēs arī raugāmies, kā tiesību akti gaisa kvalitātes jomā tiek īstenoti vietējā līmenī. Esam tikko pabeiguši projektu, kurā bija iesaistītas vairākas Eiropas pilsētas. Projekts mums palīdzēja noteikt, kurus pasākumus pilsētas uzskata par veiksmīgiem. Tādi pasākumi ir, piemēram, jaunu, zema sēra satura standartu ievērošanas nodrošināšana attiecībā uz to kuģu degvielu, kuri atrodas ostu zonās; aizliegums laist tirgū, pārdot un izplatīt bitumenogles; mājokļu apkurē izmantojamā kurināmā nomaiņa un centrālapkures ieviešana. Šis projekts apliecināja, ka pastāv ļoti plašas zināšanas un pieredze, ko varam apgūt un nodot citiem.

Valentīns Foltesku

Intervija publicēta EVA biļetenā Nr. 2013/1.