Elektromobiļi: virzība uz ilgtspējīgu mobilitātes sistēmu

Kāda veida elektrotransporta līdzekļus mūsdienās izmanto Eiropā?

Mūsdienās ir daudz dažādu veidu. Ja runājam par pasažieru transportu, varam nodalīt tikai ar akumulatoru darbināmus elektromobiļus, ko darbina tikai elektromotors, un dažāda veida uzlādējamas hibrīdautomašīnas, kam ir gan elektromotors, gan iekšdedzes dzinējs.

Arī citu veidu transporta līdzekļi var darboties ar elektrību. Uz ceļa redzam aizvien vairāk elektrisko velosipēdu, autofurgonu un autobusu. Kas attiecas uz citiem transporta veidiem, mums ir arī dzelzceļa lokomotīves, prāmji, kuģi un mazās laivas.

Cik izplatīts elektrotransports ir Eiropā?

Varam redzēt, ka katru gadu tiek pārdots aizvien vairāk vieglo elektromobiļu, gan tikai ar akumulatoru darbināmu, gan uzlādējamu hibrīdautomašīnu. Pagājušogad ES tika pārdoti aptuveni 150 000 jaunu elektromobiļu. Lai gan pārdošanas apjoms procentuāli pieaug, tie vēl joprojām veido nelielu pārdoto automašīnu daļu, kas 2015. gadā bija tikai 1,2%. Saskaņā ar mūsu aplēsēm tikai aptuveni 0,15% uz ceļa esošo automašīnu ir elektromobiļi. Vai citiem vārdiem sakot, tikai viena no 700 vieglajām automašīnām. Svarīgi pieminēt Norvēģiju, kas ir vadošā valsts elektromobiļu pārdošanas apjoma ziņā. Pagājušajā gadā šajā valstī pārdoti aptuveni 34 000 jaunu elektromobiļu -  tā ir katra piektā pārdotā jaunā automašīna.

Kāda ir Eiropas politika saistībā ar elektromobiļiem?

ES ir apņēmusies dekarbonizēt savu transporta sistēmu un atbalstīt tradicionālo iekšdedzes dzinēju un degvielu alternatīvas. Elektromobiļi ir tikai viens elements. Dažas politikas veicina atjaunojamo degvielu un elektrības attīstību, kamēr citas ir vērstas uz infrastruktūru, kas nepieciešama elektromobiļiem, piemēram, uzlādes punkti visā Eiropā. Specifiskos tiesību aktos noteikti mērķi, cik oglekļa dioksīda (CO₂) emisiju uz kilometru var būt jauniem transportlīdzekļiem. Tas ir palīdzējis motivēt transportlīdzekļu ar zemu emisiju līmeni, tostarp elektromobiļu, ražošanu.

Kāpēc ir svarīgi autoparkā iekļaut elektromobiļus?

Fosilo degvielu izmantošana transportā nodara kaitējumu vietējai gaisa kvalitātei un mūsu klimatam. Tas notiek ar CO₂ un kaitīgu gaisa piesārņotāju, piemēram, slāpekļa oksīdu un sīko daļiņu, izplūdes emisijām. Sauszemes transports ir arī galvenais trokšņa avots visā Eiropā. Skaidrs, ka elektromobiļu iekļaušana autoparkā var būtiski samazināt kopējās siltumnīcefekta gāzu (GHG) emisijas un gaisa piesārņojumu, īpaši ja izmantotā elektroenerģija ražota no atjaunojamiem avotiem. Taču pat ja elektroenerģija ražota no fosilā kurināmā, pilsētas vide tomēr var iegūt no pārejas uz elektromobiļiem, ņemot vērā samazinātu vietējo gaisa piesārņojumu un trokšņa līmeni.

Kāpēc dažās valstīs elektromobiļi ir izplatītāki nekā citās?

Gandrīz visas valstis kaut ko dara, lai popularizētu elektromobiļus, bet relatīvi nedaudzas valstis ir sekmīgi panākušas lielu pārdošanas apjoma pieaugumu. Piemēram, 2015. gadā deviņdesmit procenti jaunu elektromobiļu tika pārdoti tikai sešās ES dalbvalstīs - tās ir Dānija, Francija, Vācija, Zviedrija, Nīderlande un Apvienotā Karaliste. Iepriekš pieminētā Norvēģija ir līdere šajā jomā un labs piemērs valstij, kas izmanto pilnīgu motivācijas pakotni. Šķiet, ka viens no efektīvākajiem pasākumiem ir pirkuma subsīdijas, ar kuru palīdzību elektromobiļu cenu pielīdzina tradicionālo automašīnu cenai. Citi motivācijas pasākumi ietver samazinātas automašīnas īpašuma izmaksas, piemēram, samazinātu ikgadējo nodokli vai bezmaksas uzlādi, bezmaksas autostāvvietas vai atļauju elektromobiļiem izmantot sabiedriskā transporta joslas.

Ar kādiem problēmām būs jāsaskaras?

Lai patērētāji plašāk pieņemtu elektromobilitāti, tehnoloģijai vēl joprojām nepieciešami dažādu veidu uzlabojumi. Piemēram, nobraucamajam attālumam jābūt lielākam un uzlādei jānotiek ātrāk. Šobrīd, lai nobrauktu 100 km, transporta līdzekļa uzlādei ātrākajās uzlādes stacijās nepieciešamas 20-30 minūtes. Mums ir nepieciešama arī labāka infrastruktūra, padarot publiskos uzlādes punktus tikpat izplatītus kā tradicionālās degvielas uzpildes stacijas, un jāpaplašina atjaunojamās enerģijas ražošanas jauda, lai pilnībā izmantotu elektromobilitātes priekšrocības. Elektromobiļi ir arī dārgāki par tradicionālajiem transporta līdzekļiem.

Ir svarīgi arī minēt, ka vienkārša tradicionālo transporta līdzekļu aizstāšana ar elektriskajiem neatrisinās daudzas problēmas, ko mēs saistām ar transportu. Lai gan tas var palīdzēt samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas, gaisa piesārņojumu un troksni, elektromobiļi neatrisinās citas problēmas, piemēram, sastrēgumus vai pieprasījumu pēc jaunas ceļu infrastruktūras un autostāvvietām. Lai padarītu transportu patiesi ilgtspējīgu, mums kā sabiedrībai jāpārdomā visa mūsu mobilitātes sistēma, meklējot inovatīvus veidus, kā samazināt mūsu atkarību no transporta līdzekļiem. Tas var ietvert tādas izmaiņas, kā piemēram, automašīnu koplietošanas shēmas, labāku sabiedriskā transporta infrastruktūru un transporta veidu ar nulles vai zemām emisijām plašāku izmantošanu.

Ko dara EVA saistībā ar elektromobiļiem?

Raugoties nākotnē, mēs šoruden laidīsim klajā divas publikācijas par elektromobiļiem: vadlīnijas, kurās apkopotas pašreiz pieejamās zināšanas par elektromobiļiem Eiropā, un īsu nākotnē vērstu informāciju par potenciālo ietekmi uz energosistēmu un vidi saistībā ar hipotētisko liela mēroga elektromobiļu skaita pieaugumu līdz 2050. gadam.

Magdalena Jóźwicka