Mērķtiecīgi un apņēmības pilni veicināt Eiropas ilgtspēju

Draudi, ar kuriem mēs saskaramies šodien 

Šodien, piecdesmit gadus vēlāk, mēs, iespējams, saskaramies ar eksistenciāliem draudiem mūsdienu sabiedrībai— klimata pārmaiņām, bioloģiskās daudzveidības samazināšanos, pieaugošu piesārņojumu un Zemes resursu izsīkšanu apvienojumā ar dziļi neētisku nevienlīdzību visā pasaulē. Mēs gandrīz visur esam izstrādājuši un institucionalizējuši vides politiku, esam uzlabojuši mūsu zinātnisko izpratni un tehnoloģijas, palielinājuši informētību un esam izveidojuši plašu globālās pārvaldības infrastruktūru. Tomēr mums nav izdevies risināt mūsu dominējošā ekonomikas modeļa un tā ražošanas un patēriņa sistēmu fundamentālo ilgtspējības trūkumu.

Kā norāda Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks Frans Timmermans: “modelis nedarbojas; mums ir vajadzīgs jauns modelis.” 

Trīs globālo mērķu paaudzes — no Agenda 21 līdz Tūkstošgades attīstības mērķiem un llgtspējīgas attīstības mērķiem — nav to būtiski mainījušas. Mums būs jākoncentrējas ne tikai uz labāku rīcību, bet galvenokārt uz  citādu rīcību. 

ES atbilde: Eiropas zaļais kurss 

Eiropas Savienība ir uzņēmusies vadošo lomu reaģēt uz šīm krīzēm, formulējot Eiropas zaļo kursu. Tā neapšaubāmi ir vērienīgākā, integrētākā, sistēmiskākā uz nākotni vērstā politiskā un politikas virzienu stratēģija, kas jebkad izstrādāta ne tikai Eiropā, bet arī pasaulē. Tā patiešām var mainīt situāciju. Tā sasaista vides un klimata mērķus ar sociālo un ekonomisko dimensiju, tostarp saikni ar finanšu pasaules lomu un Eiropas rūpniecības nākotni tādā veidā, kas vēl nesen ES nebija iedomājams. 

Ievērības cienīgs ir arī fakts, ka Eiropas Zaļais kurss joprojām ir kā stingra kompasa adatiņa – esam saskārušies ar Covid krīzi, Ukrainas karu, nopietnu spiedienu uz mūsu ekonomiku un valsts finansēm un sociālo spriedzi Eiropā. Dažās jomās šīs krīzes ir pat pastiprinājušas vajadzību pēc steidzamām pārmaiņām, kā tas ir noticis attiecībā uz enerģētikas pāreju, Eiropas budžetu un finansējuma orientāciju un Taisnīgu pāreju. Saistībā ar mūsu ieguldījumiem zināšanās mēs redzam sekas, ko rada dzīve VUCA pasaulē (nepastāvīga, nenoteikta, sarežģīta un neviennozīmīga). Tiek pievērsta lielāka uzmanība sistemātiskai pētniecībai un uz darbību orientētai zināšanu radīšanai, prognozēšanas zināšanām un arvien lielāka uzmanība zinātnes un politikas saskarnei, lai reaģētu uz krīzes situācijām. Šīs krīzes ir arī veicinājušas plašākas debates par Eiropas lomu pasaulē un mūsu modeļa ārējās ilgtspējas dimensijām. 

Tajā pašā laikā ir parādījušies dažādi argumenti, kas kavē Eiropas zaļo mērķu sasniegšanu. Šajos argumentos nav ņemta vērā fundamentālā steidzamība, kas ir vajadzīga, lai risinātu klimata pārmaiņu, bioloģiskās daudzveidības zuduma un neilgtspējīgas resursu izmantošanas problēmu. Eiropas Komisijas gada darba plānā 2023. gadam tas ir neierasti skaidri pateikts: mūsu sabiedrībām ir jāpaātrina to sistēmiskā pāreja! 

Pārejas palēnināšanās vai mērķu samazināšana pasliktina situāciju, tāpēc tas ir bezatbildīgi, un tikai pārliek slogu uz tiem, kas nāks pēc mums. 

Mūsu redzējums, mūsu apņēmība 

Atgriežoties pie mana tēva. Viņš bija pārliecināts eiropietis. Viņš ticēja unikālajam politiskajam projektam apvienot kontinentu, kurā gadsimtu gaitā ir pieredzēts nebeidzams skaits karu. Viņaprāt, Eiropa bija daudz kas vairāk nekā tikai brīvais tirgus. Viņš būtu sajūsmināts un iedrošināts par Eiropas Zaļo kursu (un ne tikai tāpēc, ka tajā ir pieminēts aģentūras pamatziņojums SOER 2020 kā zināšanu pamats). Tomēr viņš būtu vienlīdz noraizējies par zaudēto laiku, īstermiņa un šauru redzesloku tiem, kas cenšas samazināt ambīcijas, vai tiem, kas joprojām domā, ka mēs varam veidot nākotni uz planētas, kuru mēs noplicinām, piesārņojam un iznīcinām. 

Lietojot Žana Monē vārdus, kad viņam jautāja, vai viņš ir optimiss, uz ko viņš atbildēja: “Es neesmu ne pesimists, ne optimists. Esmu apņēmīgs.” Lai īstenotu Eiropas zaļo kursu, nākamajās desmitgadēs būs nepieciešama lielāka apņēmība, nekā  iepriekšējos četros gados, to formulējot un pieņemot tiesību aktus. 

Pēdējo desmit gadu laikā man bija milzīgs prieks strādāt EVA ar visapņēmīgākajiem kolēģiem un vienlīdz apņēmīgiem partneriem mūsu tīklā un citos Eiropas vadošo profesionāļu tīklos. Esmu patiesi pateicīgs visiem un priecīgs par šādu privilēģiju. 

Novēlu mums visiem personīgo un kolektīvo apņēmību!