Sekojot Eiropas progresam 2020. gada klimata un enerģijas mērķu sasniegšanā

Kādēļ EVA izstrādā ziņojumu “Tendences un prognozes” (Trends and Projections), kāda ir tā nozīme?

Mūsu ikgadējais ziņojums ”Tendences un prognozes”ir svarīga daļa no veiktās datu uzraudzības un ziņošanas. Mēs izvērtējam progresu dalībvalstīs un ES kopumā attiecībā uz noteikto klimata un enerģijas mērķu sasniegšanu. 2020. gadam tie ir šādi: par 20 % jāsamazina siltumnīcefekta gāzes, 20 % no bruto enerģijas galapatēriņa jāiegūst no atjaunojamajiem energoresursiem, kā arī jāsasniedz 20 % energoefektivitātes mērķis.

Izvērtējuma mērķis ir parādīt jaunāko aktuālo progresu mērķu sasniegšanas ziņā, ko panākusi ES kopumā un dalībvalstis atsevišķi. Šis veikums ļauj uzzināt, vai nepieciešamas papildu pūles, lai sasniegtu mērķus 2020. gadā, kā arī ilgtermiņa mērķus, kas noteikti 2030. gadam un vēlāk (2050. gadam). Ziņojumā vienā ES izvērtējumā apkopoti un analizēti visi dati un informācija par progresu mērķu sasniegšanā. Tas ir svarīgs ne vien politikas veidotājiem ES un valstu līmenī, bet arī NVO, pētniekiem un sabiedrībai, kas vēlas novērot sasniegto progresu un izprast atšķirīgās tendences. Tas, ka datus paziņo pašas valstis (un papildus pārbauda EVA), ļauj arī tieši norādīt uz valstīm, kas nav sasniegušas savus mērķus.

Kas ir šā gada “Tendences un prognozes” ziņojuma galvenie elementi?

Svarīgākie šā gada ziņojuma rezultāti ir tādi, ka ES kopumā joprojām ir uz pareizā ceļa, lai sasniegtu 2020. gada mērķus visās trijās jomās. Tomēr situācija dažādās dalībvalstīs ir atšķirīga. Tāpat, ja raugāmies uz vērienīgākiem ilgtermiņa mērķiem, ziņojumā ir skaidri norādīts, ka šajā ziņā centieni ir jāpastiprina.

Attiecībā uz siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanu ES jau 2015. gadā atradās zem 20 % mērķa, un 2016. gadā emisijas tika samazinātas vēl vairāk. Šajos gados samazinājums, salīdzinot ar 1990. gadu, bija attiecīgi 22 % un 23 %.

Attiecībā uz atjaunojamo enerģiju 2015. un 2016. gadā tika panākts pietiekams progress, lai apsteigtu indikatīvo līkni virzienā uz plānoto 20 % atjaunojamās enerģijas īpatsvaru enerģijas galapatēriņā. ES energoresursu struktūrā atjaunojamo energoresursu izmantošana turpina pakāpeniski pieaugt, un ES kopumā tie šobrīd veido aptuveni 17 %. Ja turpināsim atjaunojamo enerģijas avotu izmantošanu šābrīža tempā, ES izpildīs 2030. gada mērķi – 27 % izmantotās enerģijas iegūšanu no atjaunojamajiem avotiem, bet ir pierādījumi, kas liecina, ka atjaunojamo energoresursu izmantošana 2015. un 2016. gadā, salīdzinot ar vidējo kopš 2005. gada novēroto tempu, ir nedaudz palēninājusies. Bez skaidras valstu politikas tā pēc 2020. gada varētu vēl vairāk palēnināties.

Attiecībā uz energoefektivitāti šogad notikušas zināmas izmaiņas. Laikā no 2005. līdz 2014. gadam bija vērojama kopējā enerģijas patēriņa lejupslīdes tendence. 2015. un 2016. gadā enerģijas patēriņš nedaudz pieauga, kas nenozīmē, ka ilgtermiņa tendence ir mainījusies, tomēr šī notikumu attīstība ir uzmanīgi jāvēro. Ir svarīgi, lai tiktu veikti papildu pasākumi, lai nodrošinātu ES nenovirzīšanos no kursa. Dalībvalstīm ir jāpastiprina pūles, lai kontrolētu enerģijas patēriņu, jo īpaši, ja turpināsies pašreizējā ekonomikas izaugsme. Runa ir arī par mērķu vērienīgumu. Dalībvalstis var brīvi noteikt savus valsts līmeņa mērķus, bet valstu mērķi kopā ir mazāk vērienīgi par ES līmenī noteikto mērķi. Citiem vārdiem, valstu kopējais mērķu vērienīgums patlaban ir nepietiekams ES mērķa sasniegšanai.

Kuras konkrētās jomas ir problemātiskas no mērķu sasniegšanas viedokļa?

No emisiju samazināšanas viedokļa dalībvalstīm problēmas noteikti rada tā dēvētās tirdzniecībā neiesaistītās nozares, piemēram, transports, ēkas un lauksaimniecība. Tās ir nozares, kuru emisijas neietilpst ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā. Dalībvalstīm šajās nozarēs ir valsts mēroga siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanas mērķi, kā paredz Kopīgo centienu lēmums (KCL). Neraugoties uz kopējo lejupslīdes tendenci tirdzniecībā neiesaistītajās nozarēs, emisijas transporta nozarē pēdējos gados ir atkal palielinājušās. Turklāt dalībvalstis šobrīd prognozē, ka līdz 2030. gadam KCL emisijas samazināsies tikai nedaudz. Tiek gaidīts, ka lielākais samazinājums būs celtniecības nozarē.

Kas ir ziņojuma “Tendences un prognozes” pamatā? Pie kā EVA vēl strādā attiecībā uz 2020. gada mērķiem?

EVA mēs ļoti daudz analizējam datus, ieskaitot kvalitātes pārbaužu veikšanu un progresa uzraudzību, bieži vien cieši sadarbojoties ar Eiropas Komisiju. Mēs publicējam rādītājus, kas papildina novērtējumu. Izstrādājam arī valstu profilus klimata un enerģētikas jautājumos, kuros ir redzami valstu salīdzināšanas grafiki un valsts mērķu sasniegšanā gūtais progress. Lielāko daļu no izmantotajiem datiem dalībvalstis paziņo, izmantojot ES ziņošanas mehānismus.

Mēs arī piedalāmies siltumnīcefekta gāzu emisijas ikgadējā pārskatīšanā saskaņā ar Kopīgo centienu lēmumu (saskaņā ar to dalībvalstīm ir noteikti ikgadējie emisiju mērķi no 2013. līdz 2020. gadam). ES katru gadu pārliecinās par dalībvalstu atbilstību. EVA šajā procesā ir svarīga loma – koordinēt šo ikgadējo pārskatīšanu. Mēs nevērtējam atbilstību, bet sagatavojam datus, pārbaudām tos un nodrošinām, ka tie ir konsekventi un salīdzināmi. Tas ir nozīmīgs uzdevums, ko mēs no janvāra līdz jūnijam veicam kopā aptuveni ar 22 pārskatītājiem no dažādām dalībvalstīm.

Aģentūra arī strādā pie citiem ziņojumiem, kas ir ar to saistīti. Drīzumā publicēsim jaunu ziņojumu par atjaunojamo enerģiju. Šīs analīzes tiks atspoguļotas arī mūsu galvenajā ziņojumā par vides stāvokli, kas tiks publicēts 2020. gadā.

Melanie Sporer

EVA eksperte klimata pārmaiņu mazināšanas un enerģētikas jautājumos

Intervija publicēta 2017. gada 15. decembra EVA biļetenā Nr. 2017/4.