Arktika — Kāpēc man būtu jāuztraucas par Arktiku?

Dines Mikaelsen atbalsta savu šauteni pret viegli šūpojošās laivas priekšgalu, ielādē patronu un dod zīmi saviem pavadoņiem izturēties klusu. Inuītu mednieks jau pāris reizes ir aizšāvis garām. Viņš nospiež gaili. Skaļais blīkšķis atbalsojas no aisbergiem, un ronis, kas atrodas apmēram futbola laukuma attālumā, sabrūk.

Dines četri pavadoņi – tūristi – stāv kā sastinguši. Viņi ir ieradušies, lai redzētu tieši šādas medības, taču tās joprojām viņus mazliet šokē. Dines un tūristi, no kuriem tagad ir atkarīga ievērojama viņa peļņas daļa, vēl joprojām ir sveši viens otram. Kamēr pārējās kultūras pārtikai izmanto gandrīz vienīgi celofānā ietītus gaļas izcirtņus, medības un tradicionālie dzīvnieku ganāmpulki joprojām ieņem galveno vietu visās Arktikas kultūrās.

Arktikas kultūru un ainavas tieši tāpat kā Dines mazo tūrisma biznesu ir veidojuši divi jaudīgi spēki: globalizācija un klimata pārmaiņas. Globalizācija ir atnesusi MTV, iPod, modernās navigācijas sistēmas un lielāku atvērtību pret ārpasauli. Klimata pārmaiņas pārveido sasalušo ainavu, kausē ledājus un atver jūrasceļus. Tas nodrošina dažas jaunas iespējas. Tasīlakā – Dines ciematā Amasalikas salā, kas atrodas Grenlandes drūmajā austrumu piekrastē – ir sākuši parādīties kruīza kuģi. 2006. gadā ieradās četri kruīza kuģi; nākamajā gadā - astoņi. „Pirms pieciem gadiem Ziemeļgrenlandē vispār nebija mušu. Tagad tās tur ir. Šeit mušas ierodas mēnesi agrāk nekā iepriekš,” saka Dines. Ir kļuvis arī ievērojami siltāks. Vasaras temperatūra Tasīlakā pēdējās vasarās ir sasniegusi pat 22 grādus un pārsniegusi iepriekšējos rekordus.

Kas notiek Arktikā?

Klimata pārmaiņas ietekmē Arktiku lielākā mērā nekā jebkuru citu vietu. Pēdējo 50 gadu laikā temperatūras Arktikā ir paaugstinājušās divreiz vairāk nekā vidēji visā pasaulē.⁽¹⁹⁾ Catlin Arctic Survey pētījumā, kas tika veikts 2009. gada pavasarī, tika apsekots ledus vairāk nekā 280 jūdzes garā maršrutā gar Boforta jūru, kas atrodas pie Arktikas Ziemeļu grēdas. Ledus bija vidēji sešas pēdas biezs un tikai vienu gadu vecs. Vecāks, biezāks un stabilāks ledus izzūd. 2008. gada vasarā pirmo reizi novērojumu vēsturē Ziemeļrietumu un Ziemeļaustrumu jūras ceļi bija uz īsu brīdi kuģojami.

Šī ietekme draud iznīcināt jau tagad strauji mainīgo Arktikas ekosistēmu trauslo tīklu. Īpašas bažas rada Ziemeļu Ledus okeāna ledus sega. Šajā ledū un jūrā zem tā mājo dzīvības mozaīka, un to visu apdraud globālā sasilšana.

Polārlāčiem draud bada nāve, jo ledus neaizsalušo jūras ūdeņu malās, kas ir iemīļotākā roņu atpūtas vieta, ir pārāk plāns, lai lāčus noturētu. Migrējošie putni, kas vasaras pavada Arktikā, nepaspēj uz visbagātīgāko pavasara ziedēšanas sezonu, jo tā sākas trīs nedēļas agrāk, vēl pirms putnu ierašanās.

Kāpēc man būtu jāuztraucas par Arktiku?

Daudziem no mums Arktika var likties ļoti tāla vieta gan ģeogrāfiskā ziņā, gan sava nozīmīguma dēļ. Taču šim reģionam ir ļoti svarīga loma pasaules klimata regulēšanā. Ja klimata pārmaiņas turpināsies prognozētajos tempos, tām būs liela ietekme uz mums visiem.

Ziemeļpolam un dienvidpolam ir būtiska loma Zemes klimata regulēšanā, jo tie darbojas kā dzesēšanas sistēma. Samazināta sniega sega nozīmēs to, ka Zeme absorbēs vairāk saules siltuma un okeānu straumes mainīsies. Ziemeļu Ledus okeāns, ko veido svaiga ledus un sniega kušanas ūdens un jūras ūdens maisījums, ietekmē okeānu straumes visā pasaulē. Daži zinātnieki uzskata, ka pārāk daudz svaiga kušanas ūdens varētu faktiski „izslēgt” dažas šādas jūras straumes, kurām ir ļoti nozīmīga loma klimata veidošanai reģionos tālāk uz dienvidiem.

Arktikas reģions ir arī mājvieta miljoniem cilvēku, daudzi no kuriem pārstāv unikālas pamatiedzīvotāju tautas. Arī šie cilvēki un to kultūra ir pakļauta riskam.

Jauna ekonomiskā darbība Arktikā

Arktisko jūru ledus un ledāju kušana pavērs jaunas iespējas ekonomiskajai darbībai. Iespējams, ka tuvākajās desmitgadēs Arktikā būs novērojams daudzu ekonomiskās darbības veidu pieaugums. Ledum atkāpjoties, zvejas darbības notiks tālāk uz ziemeļiem; tiks izmantoti Arktikas naftas un jo īpaši gāzes resursi; tūrisms jau tagad paplašinās; kuģniecība, visticamāk, palielināsies līdz ar Arktikas resursu eksporta pieaugumu.

Paplašinoties no ledus brīvo ūdeņu platībai un ledum kļūstot plānākam, var attīstīties starpkontinentālie preču pārvadājumi, taču tam ir nepieciešama kuģubūves un infrastruktūras attīstība. Var palielināties arī derīgo izrakteņu, kokmateriālu un citu resursu ieguve. Dažādo Arktikas valstu starpā varētu rasties konkurence par resursu, teritoriju un kuģošanas ceļu kontroli. Līdzsvara saglabāšana starp potenciālajiem ieguvumiem, ko nodrošinās siltāka Arktika, un iespējamajiem riskiem (piemēram, naftas noplūdes un ietekme uz vidi) ir būtiska problēma, kuras atrisināšanai nepieciešamas pašreizējā Arktikas pārvaldīšanas veida izmaiņas.

Vides pārvaldība

Citviet pasaulē vides aizsardzības uzdevums ir atjaunot bojātās ekosistēmas. Arktikā mums joprojām ir iespēja aizsargāt to, kas tajā ir, galvenokārt– tās unikālo vidi. Pašreizējā Arktikas pārvaldības sistēma ir ļoti sadrumstalota. Kaut arī uz Arktiku attiecas plašs starptautisku nolīgumu klāsts, tie nav veidoti īpaši šim reģionam un to īstenošana un izpilde ir nevienmērīga, pat starp Arktikas reģiona valstīm.

2008. gada novembrī Eiropas Komisija iesniedza dokumentu, kurā izklāstītas ES intereses šajā reģionā un ierosināts darbību kopums ES dalībvalstīm un iestādēm. Tas ir pirmais solis ceļā uz integrētu ES politiku Arktikas reģionā. ES galvenie mērķi ir:

•         aizsargāt un saglabāt Arktiku kopā ar tās iedzīvotājiem,

•         veicināt resursu ilgtspējīgu izmantošanu,

•         sekmēt pastiprinātu Arktikas daudzpusējo pārvaldību.

18   Amap novērtējums 2009: Cilvēka veselība Arktikā

19   IPCC 2007, Ceturtais novērtējuma ziņojums (4AR). Kopsavilkums politikas veidotājiem, 2007