Uz nākotni vērsti novērtējumi ilgtspējas perspektīvu labākai izpratnei

Kāda ir jūsu loma EVA, un ar kāda veida darbu tā saistīta? 

Es strādāju EVA programmā “Integrētie novērtējumi ilgtspējai”, kas izstrādā tādus integrētos vides novērtējumus kā Vide Eiropā: stāvoklis un perspektīvas (SOER). Mans darbs galvenokārt vērsts uz sistēmisko novērtējumu pilnveidi, kur tiek analizētas ilgtspējas problēmas un iespējas Eiropā. Tas saistīts arī ar saikņu meklēšanu starp sociāli ekoloģiskajām un sociāli tehniskajām sistēmām dažādos mērogos un esošo neskaidrību atzīšanu mūsu zināšanās. 

Kas ir uz nākotni vērsti novērtējumi? 

EVA uz nākotni vērstie novērtējumi izskata iespējamās attīstības tendences, piemēram, vides un ilgtspējas perspektīvu jomā. To pamatā ir kombinācija, ko veido esošās zināšanas par pagātnes tendencēm un dinamiku, mūsu izpratne par dažādu parādību mijiedarbību un alternatīvu nākotnes variantu izpēte. Nākotne vienmēr ir neskaidra, vēl jo vairāk mūsdienu pasaulē, ko raksturo pieaugošs svārstīgums, sarežģītība un nenoteiktība. 

Pasaule kļūst arvien ciešāk savstarpēji saistīta, un notikumi vienā pasaules daļā var skart Eiropu. Diemžēl par to skaidri atgādina Covid-19 krīze.

Tomēr ir iespējams iztēloties, apspriest un tiekties uz alternatīviem nākotnes variantiem. Tas nozīmē plaša spektra  kvantitatīvu un kvalitatīvu prognožu pētījumu izmantošanu un daudzu ieinteresēto pušu iesaisti, lai pilnveidotu zināšanas, kas spēj atbalstīt uz ilgtspēju vērstu politiku. Mūsu gadījumā mēs to darām ar sava dalībvalstu tīkla (Eionet), politikas veidotāju, dažādu nozaru un disciplīnu ekspertu un arvien vairāk arī ar pilsoniskās sabiedrības palīdzību. 

Ko mums vēsta nesenais EVA ziņojums? 

Ziņojumā “Eiropas videi un ilgtspējai aktuāli pārmaiņu dzinuļi” ir pētīts plašs spektrs “dzinuļu”, kas varētu ietekmēt Eiropas nākotni, it īpaši tie dzinuļi, kas skar Eiropas tālejošos mērķus vides un ilgtspējas jomā. Kopumā ziņojuma mērķis ir sniegt kompleksu priekšstatu par pasaulē un Eiropā notiekošajām pārmaiņām, to mijiedarbību un arī par to iespējamajām sekām. 

Eiropas vides un ilgtspējas perspektīvas ietekmē daudzi faktori, radot gan jaunus apdraudējumus, gan jaunas iespējas. Pasaule kļūst arvien ciešāk savstarpēji saistīta, un notikumi citā pasaules daļā var skart Eiropu. Diemžēl par to skaidri atgādina Covid-19 krīze. Mainoties Eiropas lomai pasaules arēnā, ES ir iespēja mainīt savu stāvokli gaidāmo vides, ilgtspējas un stratēģisko izaicinājumu priekšā un izmantot paredzamās iespējas virzībai uz ilgtspējīgāku nākotni. 

Kas nosaka pārmaiņu dzinuļus? 

“Pārmaiņu dzinuļi” atšķiras ģeogrāfiskā un laika mēroga, izcelsmes, spēka un iespējamās ietekmes ziņā. Piemēram, tādas vispārējas globālas tendences kā pasaules iedzīvotāju skaita pieaugums un klimata pārmaiņas ir globālas ilgtermiņa tendences, kas veidojas lēni, bet kuru ietekme ir ievērojama. Dažas tendences ir cieši nostiprinājušās un raksturīgas tieši Eiropai, piemēram, novecošanās un migrācija no austrumiem uz rietumiem. Citas tendences ir parādījušās, bet vēl nav nostiprinājušās, piemēram, tehnoloģiju saplūšana un “ceturtā industriālā revolūcija”. Mums ir arī tā dēvētie neparedzamie faktori, kas ir maz iespējami, tomēr potenciāli graujoši nākotnes notikumi. Tie var būt nozīmīgi atklājumi tehnoloģiju jomā, apputeksnētāju izmiršana vai infekcijas slimību uzliesmojums. 

Kāda ir šo tendenču attīstība jūsu skatījumā? 

Var teikt, ka globālās vides problēmas ir palielinājušās pēdējos 50 gados un ka piesārņojuma ģeogrāfija mainās visā pasaulē, sekojot līdzi ekonomiskajai izaugsmei, ģeopolitiskās varas pārmaiņām un patēriņa līmeņa pieaugumam. Tajā pašā laikā pasauli vairāk nekā jebkad savstarpēji saista resursu, cilvēku un informācijas plūsmas, tādējādi apgrūtinot vides pārvaldību globālā mērogā. 

Pieaug Eiropas atkarība no galvenajiem resursiem, un tajā pašā laikā ievērojama daļa Eiropas vides noslodzes ir novirzīta uz  ārpakalpojumu sniedzējiem. Jaunās tehnoloģijas nes līdzi gan iespējas, gan veselības, vides un labklājības apdraudējumus. Visā pasaulē mainās vērtības, dzīvesveids un pārvaldes metodes. Palielinoties patērnieciskumam, it īpaši jaunietekmes valstīs, daļa iedzīvotāju pārņem arī jaunas idejas, un iedzīvotāji arvien biežāk pieprasa rīcību attiecībā uz vides un ilgtspējas problēmām Eiropā un citur. 

Kā prognožu analīzi izmanto ES un valsts lēmumu pieņemšanas procesā? 

Vides un ilgtspējas jomā prognozēšanas procesus nereti izmanto iespējamo risku paredzēšanai un vides un ilgtspējas politikas attīstības iespēju noteikšanai. Piemēram, Eiropas Komisija ir izveidojusi prognozēšanas sistēmu (FORENV) ar mērķi identificēt jaunas vides problēmas, lai palielinātu informētību par to iespējamajām sekām un palīdzētu politikas veidotājiem un ieinteresētajām pusēm to risināšanā. Līdzīgi piemēri atrodami visās EVA dalībvalstīs. Līdz ar iestāžu attiecības un nākotnes plānošanas komisāra amata – to ieņem EK priekšsēdētāja vietnieks Maroš Sefčovič – un ES Stratēģiskās prognozēšanas tīkla izveidi palielinājās stratēģiskās prognozēšanas nozīme Eiropas politikas veidošanā. 

Vides un ilgtspējas jomā prognozēšanas procesus nereti izmanto iespējamo risku paredzēšanai un vides un ilgtspējas politikas attīstības iespēju noteikšanai.

Kāda būs EVA rīcība šajā jautājumā tuvākajā nākotnē? 

EVA aktīvi piedalās FORENV procesā kopā ar prognozēšanas ekspertiem no mūsu dalībvalstīm un uz nākotni vērstas informācijas un pakalpojumu nacionālajiem references centriem (NRC-FLIS). EVA strādā arī pie daudziem ar prognozēšanu saistītiem projektiem, nereti sadarbībā ar dalībvalstīm un citām ES institūcijām. Mēs ceram sagatavot pārmaiņu dzinuļu ietekmes novērtējumus Eiropas ilgtspējas programmai, izveidot perspektīvu izpētes procesu jauno tendenču atklāšanai un izstrādāt šo zināšanu bāzi SOER nākamajam izdevumam.