Raksti

Jaunievēlētā Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Ursula von der Leyen ir noteikusi savas komandas politiskās prioritātes nākamajiem pieciem gadiem. Viņas programmas centrā ir Zaļais kurss Eiropai, kurā iezīmēti vērienīgāki pasākumi klimata un bioloģiskās daudzveidības krīžu novēršanai. Eiropas politika ar zināmiem panākumiem un dažām neveiksmēm jau sen ir risinājusi ar vides degradāciju un klimata pārmaiņām saistītas problēmas. Šis jaunais politikas termins, kura pamatā ir arvien skaļākie sabiedrības aicinājumi rīkoties, kopā ar jauno Eiropas Komisiju un Parlamentu rada Eiropai unikālu iespēju paplašināt un paātrināt videi draudzīgus un taisnīgus pārejas pasākumus.

Lasīt vēl

Kā izskatīsies Eiropa pēc 25 gadiem? Vai mēs sasniegsim mūsu kopīgo mērķi attiecībā uz “labklājīgu dzīvi ar pieejamajiem planētas resursiem”? Vai mums izdosies samazināt globālo sasilšanu un izveidot pret klimata pārmaiņām noturīgas pilsētas ar veselīgu dabu? Eiropieši arvien vairāk raizējas par šiem jautājumiem, ko liecina nesenās Eiropas Parlamenta vēlēšanas. Eiropas nākamā paaudze arī aicina steidzami rīkoties, bet kāda ietekme būs tās prasībām panākt ilgtspējīgu nākotni Eiropas vides un sociāli ekonomisko politikas virzienu veidošanā? Mūsu 25. gadadienā mēs atskatāmies uz Eiropas vides zinību un politikas attīstību pēdējos 25 gados un veidiem, kā mēs, EVA kopā ar saviem sadarbības partneriem, varam atbalstīt centienus panākt ilgtspējību turpmākajos 25 gados.

Lasīt vēl

Plastmasas atkritumi joprojām ir milzīga problēma, un tā kļūst arvien lielāka. Bet ko dara Eiropas Savienība, lai risinātu šo problēmu? EVA atkritumu rašanās novēršanas eksperts Ioannis Bakas sniedz īstu pārskatu par šomēnes publicēto EVA ziņojumu par plastmasas atkritumu rašanās novēršanu Eiropā.

Lasīt vēl

Lai no vides apdraudējumiem, piemēram, gaisa piesārņojuma un trokšņa piesārņojuma un ārkārtējām temperatūrām labāk pasargātu Eiropas vismazāk aizsargātos, tostarp trūcīgos iedzīvotājus, gados vecākos cilvēkus un bērnus, ir vajadzīga mērķtiecīga rīcība. Aleksandra Kažmierčaka [Aleksandra Kazmierczak], Eiropas Vides aģentūras (EVA) eksperte jautājumos par pielāgošanos klimata pārmaiņām, skaidro galvenās atziņas jaunajā EVA ziņojumā, kurā novērtēta saikne starp sociālo un demogrāfisko nevienlīdzību un gaisa piesārņojuma, trokšņa un ārkārtēju temperatūru radīto ietekmi.

Lasīt vēl

Mūsu planētas vide un klimats piedzīvo vēl nebijušus izaicinājumus, kas apdraud mūsu labklājību. Vēl nav par vēlu izlēmīgi rīkoties. Šis uzdevums var šķist biedējošs, tomēr mums joprojām ir iespēja vērst par labu dažas negatīvās tendences, pielāgoties, lai mazinātu kaitējumu, atjaunot būtiskās ekosistēmas un vēl aktīvāk aizsargāt to, kas mums vēl ir. Lai sasniegtu ilgtspēju ilgtermiņā, mums jāizturas pret vidi, klimatu, ekonomiku un sabiedrību kā pret vienotu kopumu.

Lasīt vēl

Eiropas Savienībai (ES) ir viens no vērienīgākajiem vides un klimata mērķu kopumiem pasaulē, kas aptver dažādas politikas jomas, sākot no gaisa kvalitātes, atkritumu un ūdens kvalitātes, līdz pat enerģijas un transporta jomai. Pamatojoties uz dalībvalstu sniegtajiem datiem, Eiropas Vides aģentūra palīdz uzraudzīt progresu un noteikt jomas, kurās ir vajadzīgi papildu pasākumi. Kopš EVA izveides pirms 25 gadiem aģentūra ir papildinājusi savus datus un zināšanas, lai atbalstītu politikas veidošanu Eiropā.

Lasīt vēl

Vai elektrotransportlīdzekļi ir labvēlīgāki klimatam un gaisa kvalitātei nekā automašīnas ar benzīna vai dīzeļdegvielas dzinējiem? Mēs uzaicinājām uz sarunu Andreas Unterstaller, Eiropas Vides aģentūras (EVA) ekspertu transporta un vides jomā, lai apspriestu elektrotransportlīdzekļu priekšrocības un trūkumus, kam veltīts jauns EVA ziņojums.

Lasīt vēl

Daudziem dzīvsudrabs joprojām izraisa asociācijas ar termometriem, un vairākums zina arī, ka tas ir toksisks. Toksiskuma dēļ Eiropā izgatavotajos ražojumos dzīvsudrabu vairs tikpat kā neizmanto, taču tas joprojām ir sastopams gaisā, ūdenī, augsnē un ekosistēmās. Vai dzīvsudrabs joprojām uzskatāms par problēmu, un kā tā tiek risināta? Mēs jautājām Ian Marnane, EVA ekspertam resursu ilgtspējīgas izmantošanas un rūpniecības jautājumos.

Lasīt vēl

Klimata pārmaiņas ir viena no mūsdienu nozīmīgākajām problēmām. To ietekme ir jūtama visā pasaulē, tās ietekmē cilvēkus, dabu un ekonomiku. Lai mazinātu klimata pārmaiņas, mums būtiski jāsamazina siltumnīcefekta gāzu emisijas pasaulē. Lai pārvērstu šo vispārīgo mērķi konkrētos pasākumos, ir jāsaprot sarežģītā sistēma, kurā ir sasaistītas emisijas no dažādiem avotiem ar ietekmi valstu un reģionu līmenī, globālā pārvaldība un iespējamie papildu ieguvumi. Eiropas Vides aģentūra pastāvīgi cenšas paplašināt zināšanas, kas vajadzīgas, lai sagatavotu un īstenotu efektīvus pasākumus.

Lasīt vēl

Eiropas Komisija nesen pieņēma juridisko priekšlikumu kopumu ilgtspējīga finansējuma veicināšanai Eiropas Savienībā (ES). Komisijas priekšlikumu pamatā ir ieteikumi, ko sniegusi Augsta līmeņa ekspertu grupa ilgtspējīga finansējuma jomā, kuru veido eksperti no pilsoniskās sabiedrības, finanšu nozares, akadēmiskās vides, kā arī Eiropas un starptautiskajām institūcijām. Mēs sarunājāmies ar Eiropas Vides aģentūras (EVA) Ekspertu grupas pārstāvi Andreasu Barkmanu (Andreas Barkman), stratēģisko padomnieku klimata pārmaiņu un enerģētikas jautājumu jomā.

Lasīt vēl

Vides politikas izstrāde nav viegls uzdevums. No vienas puses, eiropieši vēlas baudīt labi funkcionējošas ekonomikas sniegtos guvumus. No otras puses, ar mūsu izvēlēto dzīvesveidu ir saistītas būtiskas vides un veselības izmaksas. Vislabāko politikas iespēju identificēšanā būtiska ir sistēmiska izpratne par dabas, ekonomikas un cilvēka veselības saistību. Eiropas Vides aģentūra tiecas atbalstīt politikas izstrādi, sniedzot tieši šādas zināšanas.

Lasīt vēl

Eiropas Vides aģentūra (EVA) nesen ir publicējusi savu ikgadējo transporta un vides ziņošanas sistēmas (TERM) ziņojumu, uzmanību šogad pievēršot aviācijai un kuģniecībai. Abas minētās nozares strauji paplašinās, tādējādi ietekmējot arī vidi, proti, ar emisijām. Mēs uzrunājāmAnke Lükewille, EVA gaisa piesārņojuma eksperti,un lūdzām izskaidrot šā gadaTERMziņojuma galvenos jautājumus.

Lasīt vēl

Eiropa ievāc aizvien vairāk datu, tādējādi paplašinot mūsu izpratni par vidi. Zemes novērošanas dati, kas iegūti Eiropas Savienības programmāCopernicus, izvirza ne vien jaunus uzdevumus, bet arī sniedz iespējas paplašināt mūsu zināšanas par vidi. Papildinot esošo zināšanu bāzi ar jaunākajiemCopernicusdatiem, Eiropas Vides aģentūra (EVA) cenšas palīdzēt Eiropas politikas veidotājiem un iedzīvotājiem veikt nepieciešamos pasākumus, lai risinātu vietēja, valsts un pasaules mēroga izaicinājumus.

Lasīt vēl

Eiropas Savienība (ES) ir apņēmusies sasniegt vairākus mērķus klimata un enerģijas jomās, lai samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas, uzlabotu energoefektivitāti un palielinātu atjaunojamo energoresursu izmantošanu. Kā EVA seko ES dalībvalstu panāktajam progresam šo mērķu sasniegšanā? Mēs lūdzām EVA eksperti klimata pārmaiņu mazināšanas un enerģijas jautājumos Melanie Sporer izskaidrot, kāda loma šajā uzdevumā ir Aģentūrai. Viņa ir arī izskaidrojusi ikgadējo progresu jaunākajā ziņojumā “Tendences un prognozes”.

Lasīt vēl

Daudzu valstu tiesību akti, tehnoloģijas un pakāpeniska atteikšanās no stipru piesārņojumu radošā fosilā kurināmā pēdējās desmitgadēs ir ļāvusi Eiropas gaisa kvalitātei uzlaboties. Tomēr daudzus cilvēkus, jo īpaši pilsētu iedzīvotājus, joprojām nelabvēlīgi ietekmē gaisa piesārņojums. Ņemot vērā, cik sarežģīta ir cīņa ar gaisa piesārņojumu, nepieciešama koordinēta rīcība daudzos līmeņos. Lai iesaistītu iedzīvotājus, ir svarīgi savlaicīgi sniegt informāciju tiem pieejamā veidā. Tieši šādu uzdevumu veic mūsu nesen ieviestais Gaisa kvalitātes indekss. Gaisa kvalitātes uzlabošanās ne tikai nāktu par labu mūsu veselībai, bet varētu arī palīdzēt cīņā ar klimata pārmaiņām

Lasīt vēl

Dzīvība jūrā, globālais klimats, kā arī mūsu ekonomika un sociālā labklājība ir atkarīga no veselīgas jūras vides. Kaut arī ir veikti daži uzlabojumi, mūsu novērtējumos secināts, ka Eiropas jūru pašreizējais izmantošanas veids nav ilgtspējīgs. Jūras videi papildu slogu rada klimata pārmaiņas un cīņa par dabas resursiem. Politika un pasākumi Eiropā būtu iedarbīgāki, ja tos īstenotu, izmantojot “uz ekosistēmām balstītas pārvaldības” pieeju, un atbalstītu ar pasaules okeānu pārvaldības sistēmu.

Lasīt vēl

Zināms, ka saskare ar kaitīgām ķīmiskām vielām ietekmē cilvēku veselību un vidi. Kā lai saprotam, kas tiek uzskatīts par drošu situācijā, kad pasaulē palielinās ķīmisko vielu ražošana un tirgū parādās arvien jaunas ķīmiskās vielas? Sarunā ar EVA ķīmisko vielu eksperti Xenia Trier mēs apspriedām dažādus jautājumus par ķīmisko vielu drošu lietošanu Eiropā, kā arī par to, ko ES dara, lai mazinātu to potenciālās blakusparādības.

Lasīt vēl

Aprites ekonomika vairumam cilvēku joprojām asociējas ar kaut ko abstraktu vai attālinātu. Lai gan pievēršanās zaļam dzīvesveidam kļūst arvien populārāka visā pasaulē, daudz cilvēku vēl nav informēti par veicamajām izmaiņām mūsu dzīvesveidā, lai garantētu ilgtspējīgu nākotni un nodrošinātu sabiedrības ilgtermiņa labklājību.

Lasīt vēl

Pagājušajā mēnesī Eiropas Vides aģentūra (EVA) publicēja savu jaunāko ziņojumu „Gaisa kvalitāte Eiropā”, kurā atzīmēts, ka, lai gan gaisa kvalitāte pakāpeniski uzlabojas, gaisa piesārņojums joprojām ir nopietnākais vides veselības apdraudējums Eiropā. Mēs tikāmies ar EVA gaisa kvalitātes ekspertu Alberto González Ortiz, lai pārrunātu ziņojumā minētos secinājumus un to, kā tādas tehnoloģijas kā satelītattēli palīdz uzlabot gaisa kvalitātes izpēti.

Lasīt vēl

Mūsu klimats mainās. Mums ir jāsamazina siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas, lai ierobežotu klimata pārmaiņas, un tajā pašā laikā jāīsteno pasākumi, kas ļautu sagatavoties esošajai un nākotnē gaidāmajai klimata pārmaiņu ietekmei. Abi šie rīcības virzieni pieprasa līdz šim vēl nepieredzētu investīciju novirzīšanu. To apstiprināja klimata pārmaiņu konferences Parīzē un nesen arī Marrākešā. Finanšu sektoram ir un būs būtiska loma atbalsta sniegšanā Eiropai, pārejot uz zemu oglekļa emisiju līmeni un kļūstot par sabiedrību, kas ir noturīga pret klimata pārmaiņām.

Lasīt vēl