All official European Union website addresses are in the europa.eu domain.
See all EU institutions and bodiesDari kaut ko mūsu planētas labā, izdrukā šo lapu tikai tad, ja nepieciešams. Pat nelielai darbībai ir spēks, ja to dara miljoniem cilvēku!
Daudzas cilvēku veiktas darbības paredz fosilā kurināmā sadedzināšanu; tas palielina oglekļa dioksīda (CO2) koncentrāciju atmosfērā, izraisot klimata pārmaiņas un temperatūras paaugstināšanos globālā mērogā. Visā pasaulē pieaug pieprasījums pēc enerģijas, kas pastiprina CO2 emisijas pieauguma tendenci.
Lielākā daļa valstu apmierina pieprasījumu pēc enerģijas, dedzinot fosilo kurināmo (naftu, gāzi un ogles). Sadedzinot šos degvielas veidus, tiek atbrīvots siltums, kuru var pārvērst enerģijā. Šī procesa gaitā degvielā esošais ogleklis reaģē ar skābekli un rada CO2, kas izplūst atmosfērā. Izplūst arī gaisa piesārņotāji (sēra dioksīds, slāpekļa oksīdi un makrodaļiņas), ietekmējot gaisa kvalitāti. Tomēr, pateicoties tehniskiem pasākumiem un elektroenerģijas un siltumenerģijas ieguves uzņēmumos veiktajiem uzlabojumiem, pēdējo dažu desmitu gadu laikā šāda emisija ir samazinājusies.
Enerģijas patēriņš Eiropā sasniedza maksimumu 2006. gadā; 2010. gadā patēriņš bija gandrīz par 4 % mazāks. Šo samazinājumu daļēji var skaidrot ar krīzi ekonomikā, kaut arī samazinājumu ietekmēja arī tas, ka ekonomiskās aktivitātes pieaugums vairs nebija tik cieši saistīts ar enerģijas patēriņu.
Kurināmā bilancē vēl aizvien dominē fosilais kurināmais – aptuveni 77 % no enerģijas, ko patērē vidusmēra Eiropas iedzīvotājs, ražo no naftas, gāzes un oglēm. Atomenerģija nodrošina 14 %, un pārējos 9 % ražo no atjaunojamiem energoresursiem. Tomēr atjaunojamo energoresursu izmantošana strauji pieaug; 2010. gadā lielāko daļu no jaunās ražošanas jaudas nodrošināja saules fotoelementi, otro un trešo vietu ieņemot attiecīgi gāzei un vēja enerģijai. Atomenerģijas jomā jaunradītā jauda bija daudz mazāka nekā no ražošanas izņemtā jauda.
Vidusmēra Eiropas iedzīvotājs ik gadu patērē 27 megavatstundas, ieskaitot mājsaimniecībā, rūpniecībā un transportā patērēto enerģiju. Dažādās valstīs šis skaitlis ir ļoti atšķirīgs, un tas attiecas arī uz CO2 emisiju, kura ir ļoti atkarīga no tā, cik plaši tiek izmantoti atjaunojamie energoresursi un atomenerģija. Transportā, kas kopš 1990. gada ir visstraujāk augošā nozare, kurā izmanto energoresursus, pašlaik enerģijas patēriņš ir vislielākais.
Enerģija aizvien vairāk kļūst par politikas prioritāti; tā ir viena no piecām galvenajām attīstības jomām, kam pievēršas stratēģija ”Eiropa 2020”, lai
Līdztekus īpašajiem mērķiem, ko paredz enerģētikas stratēģija līdz 2020. gadam, ir arī cita veida intereses, ko risina ar dažādiem politikas veidiem, kas apkopoti Eiropas Komisijas tīmekļa vietnē. Šie politikas veidi iekļauj:
Viena no galvenajām EVA darbībām enerģētikas jomā ir monitorings pār vides apsvērumu integrēšanu enerģētikas nozarē. Katru gadu tiek atjaunināts un publicēts enerģētikas un vides rādītāju kopums. EVA publicē arī vērtējumus par sagaidāmo guvumu videi un spiedienu uz vidi atkarībā no tā, kāda ir atjaunojamo energoresursu daļa.
Enerģētikas un vides rādītāji, ļauj atbildēt uz sešiem politikas jautājumiem:
Rādītājiem ir arī svarīga nozīme
EVA novērtē arī prognozējamo guvumu videi un spiedienu, ko rada atjaunojamo energoresursu daļas palielināšanās visu energoresursu ražošanā. Šis darbs iekļauj
For references, please go to https://eea.europa.eu./lv/themes/energy/intro or scan the QR code.
PDF generated on 05.11.2024 22:41
Engineered by: EVA tīmekļa komanda
Software updated on 26 September 2023 08:13 from version 23.8.18
Software version: EEA Plone KGS 23.9.14
Dokumentu darbības
Koplietojiet ar citiem