nākamais
iepriekšējais
temati

Enerģija

Mainīt valodu
Lapa Pēdējās izmaiņas 15.03.2023
Topics:
Enerģija, kas ir būtiska rūpnieciskās un komerciālās bagātības radīšanai un sabiedrības labklājībai, nodrošina arī komfortu un mobilitāti katram cilvēkam. Bet tās ražošana un patēriņš rada ievērojamu spiedienu uz vidi – notiek siltumnīcefekta gāžu un gaisa piesārņotāju emisija, samazinās izmantojamā zemes platība, rodas atkritumi un naftas noplūde. Šis spiediens pastiprina klimata pārmaiņas, kaitē dabiskajām ekosistēmām un cilvēku radītajai videi un negatīvi ietekmē cilvēku veselību.

Daudzas cilvēku veiktas darbības paredz fosilā kurināmā sadedzināšanu; tas palielina oglekļa dioksīda (CO2) koncentrāciju atmosfērā, izraisot klimata pārmaiņas un temperatūras paaugstināšanos globālā mērogā. Visā pasaulē pieaug pieprasījums pēc enerģijas, kas pastiprina CO2 emisijas pieauguma tendenci.

Lielākā daļa valstu apmierina pieprasījumu pēc enerģijas, dedzinot fosilo kurināmo (naftu, gāzi un ogles). Sadedzinot šos degvielas veidus, tiek atbrīvots siltums, kuru var pārvērst enerģijā. Šī procesa gaitā degvielā esošais ogleklis reaģē ar skābekli un rada CO2, kas izplūst atmosfērā. Izplūst arī gaisa piesārņotāji (sēra dioksīds, slāpekļa oksīdi un makrodaļiņas), ietekmējot gaisa kvalitāti. Tomēr, pateicoties tehniskiem pasākumiem un elektroenerģijas un siltumenerģijas ieguves uzņēmumos veiktajiem uzlabojumiem, pēdējo dažu desmitu gadu laikā šāda emisija ir samazinājusies.

Enerģijas patēriņš Eiropā sasniedza maksimumu 2006. gadā; 2010. gadā patēriņš bija gandrīz par 4 % mazāks. Šo samazinājumu daļēji var skaidrot ar krīzi ekonomikā, kaut arī samazinājumu ietekmēja arī tas, ka ekonomiskās aktivitātes pieaugums vairs nebija tik cieši saistīts ar enerģijas patēriņu.

Kurināmā bilancē vēl aizvien dominē fosilais kurināmais – aptuveni 77 % no enerģijas, ko patērē vidusmēra Eiropas iedzīvotājs, ražo no naftas, gāzes un oglēm. Atomenerģija nodrošina 14 %, un pārējos 9 % ražo no atjaunojamiem energoresursiem. Tomēr atjaunojamo energoresursu izmantošana strauji pieaug; 2010. gadā lielāko daļu no jaunās ražošanas jaudas nodrošināja saules fotoelementi, otro un trešo vietu ieņemot attiecīgi gāzei un vēja enerģijai. Atomenerģijas jomā jaunradītā jauda bija daudz mazāka nekā no ražošanas izņemtā jauda.

Vidusmēra Eiropas iedzīvotājs ik gadu patērē 27 megavatstundas, ieskaitot mājsaimniecībā, rūpniecībā un transportā patērēto enerģiju. Dažādās valstīs šis skaitlis ir ļoti atšķirīgs, un tas attiecas arī uz CO2 emisiju, kura ir ļoti atkarīga no tā, cik plaši tiek izmantoti atjaunojamie energoresursi un atomenerģija. Transportā, kas kopš 1990. gada ir visstraujāk augošā nozare, kurā izmanto energoresursus, pašlaik enerģijas patēriņš ir vislielākais.

ES politika

Enerģija aizvien vairāk kļūst par politikas prioritāti; tā ir viena no piecām galvenajām attīstības jomām, kam pievēršas stratēģija ”Eiropa 2020”, lai

  • 20 % no Eiropā patērētās enerģijas tiktu iegūta no atjaunojamiem energoresursiem;
  • par 20 % paaugstinātu energoefektivitāti.

Līdztekus īpašajiem mērķiem, ko paredz enerģētikas stratēģija līdz 2020. gadam, ir arī cita veida intereses, ko risina ar dažādiem politikas veidiem, kas apkopoti Eiropas Komisijas tīmekļa vietnē. Šie politikas veidi iekļauj:

  • energoapgādes drošības uzlabošanu;
  • Eiropas ekonomikas konkurētspējas nodrošināšanu un cenas ziņā pieejamu enerģiju;
  • konkurētspējīga iekšējā enerģijas tirgus veicināšanu;
  • minimālā nodokļu līmeņa noteikšanu uz energoresursiem.

EVA veiktās darbības

Viena no galvenajām EVA darbībām enerģētikas jomā ir monitorings pār vides apsvērumu integrēšanu enerģētikas nozarē. Katru gadu tiek atjaunināts un publicēts enerģētikas un vides rādītāju kopums. EVA publicē arī vērtējumus par sagaidāmo guvumu videi un spiedienu uz vidi atkarībā no tā, kāda ir atjaunojamo energoresursu daļa.

Enerģētikas un vides rādītāji, ļauj atbildēt uz sešiem politikas jautājumiem:

  • Vai enerģijas izmantošanas un ražošanas ietekme uz vidi samazinās?
  • Vai enerģijas izmantošana samazinās?
  • Cik strauji pieaug energoefektivitāte?
  • Vai kurināmais, kas rada mazāku piesārņojumu, izskauž kurināmo, kura iedarbība nodara lielāku kaitējumu?
  • Cik strauji tiek ieviestas atjaunojamo energoresursu tehnoloģijas?
  • Vai ar vidi saistītās izmaksas, veidojot cenu, tiek ņemtas vērā vairāk?

Rādītājiem ir arī svarīga nozīme

  • ES ilgtspējīgas attīstības stratēģijas monitoringā;
  • ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām līgumslēdzēju pušu konferencei (UNFCCC) iesniedzamā ziņojuma veidošanā par siltumnīcefekta gāzu uzskaiti ES;
  • ziņošanā par siltumnīcefekta gāzu emisijas tendencēm Eiropā saskaņā ar Kioto protokolu.

EVA novērtē arī prognozējamo guvumu videi un spiedienu, ko rada atjaunojamo energoresursu daļas palielināšanās visu energoresursu ražošanā. Šis darbs iekļauj

Permalinks

Geographic coverage

Topics

Topics:
Dokumentu darbības