Intervija - Kāda ir biomasas loma Eiropas ilgtspējības mērķu īstenošanā?

Kas ir biomasa un kāpēc tā ir svarīga vides un klimata mērķu sasniegšanai?

Biomasa ir termins, ko lieto daudzos dažādos kontekstos. Mūsu nesenā EVA ziņojuma kontekstā biomasa ir visa veģetācija, kas veido ekosistēmas, absorbē oglekli un nodrošina pārtiku un izejvielas plašam biobāzēta materiāla klāstam. Šos materiālus izmanto daudzās dažādās nozarēs, piemēram, būvniecībā, enerģētikā, transportā, mēbeļu un tekstilrūpniecībā. Biomasu var arī atkārtoti izmantot un pārstrādāt, lai pēc iespējas labāk izmantotu biobāzētus materiālus un produktus saistībā ar to ekonomisko un vidisko vērtību.

Pastāv spēcīga konkurence par biomasu, jo viena un tā paša veida biomasai var būt vairāki galalietojumi un funkcijas, tostarp dabas un bioloģiskās daudzveidības jomā. Biomasa no atmosfēras aizvada CO₂ un uzglabā oglekli gan dzīvajā biomasā, gan biomasas produktos. Biomasa aizstāj fosilos un materiālus uz minerālu bāzes ar bioloģiskiem materiāliem un produktiem, kas var samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas. Biomasa ir jāatjauno arī dabas un bioloģiskās daudzveidības vajadzībām, lai saglabātu Eiropas ainavu daudzveidību.

Eiropas zaļais kurss paredz, ka biomasa pilda vairākus uzdevumus saistībā ar pārtikas un enerģijas drošību, dabas saglabāšanu, piesārņojuma samazināšanu un klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos tām. Tas, kā šīs lomas galu galā nostiprināsies vai konkurēs viena ar otru, vēl nav skaidrs, un tas lielā mērā ir atkarīgs no noteiktajiem politiskajiem stimuliem un politikas īstenošanas.

Kāds bija EVA biomasas ziņojuma mērķis?

Ziņojuma ideja radās diskusijās starp EVA kolēģiem, kas Aģentūrā strādā ar dažādiem tematiem. Mēs noskaidrojām, ka tematiskajās darba jomās biomasu aplūkojam no dažādām perspektīvām. Mēs arī noskaidrojām, ka patiesībā nezinām, cik daudz biomasas būtu nepieciešams, lai sasniegtu Eiropas Zaļā kursa mērķus, un vai pastāvīgi pieaugošo biomasas pieprasījumu ES var ilgtspējīgi nodrošināt.

Tāpēc mēs nolēmām apkopot faktus par biomasas izcelsmi un plūsmām, un mūsu mērķis bija palielināt izpratni par biomasas daudzajām lomām un funkcijām. Mērķis bija arī labāk izprast līdzieguvumus un kompromisus un iekļaut tos ES politikas kontekstā, kā arī saikni starp ekosistēmām, oglekļa sekvestrēšanu, biomasas ražošanu un patēriņu. Sniedzot faktus un analīzi, EVA biomasas ziņojumu var izmantot, lai veicinātu diskusijas starp dažādām ieinteresētajām personām par vairākiem ar biomasu saistītiem jautājumiem.

Kā pašlaik biomasa tiek izmantota ES-27 valstīs? Kādas ir galvenās tendences?

Lielākā daļa ES biomasas apjoma tiek ražota Eiropas Savienībā, un divas galvenās kategorijas, uz kurām mēs koncentrējāmies mūsu ziņojumā, ir lauksaimniecības biomasa un koksnes biomasa no mežiem.

Pamatojoties uz Eiropas Komisijas Kopīgā pētniecības centra (JRC) jaunākajiem datiem par ES biomasas plūsmām, vairāk nekā puse no lauksaimniecības biomasas tiek izmantota dzīvnieku barībai un pakaišiem, un tikai aptuveni 13 % tiek izmantoti augu izcelsmes pārtikai cilvēku uzturā. Mazāka apjoma lietojums ietver biodegvielu, šķiedras un materiālus. Gandrīz piektdaļas lauksaimniecības biomasas izmantošana nav zināma, un tas ir būtisks zināšanu trūkums, lai analizētu tās dažādo izmantošanas veidu radīto ietekmi.  

Koksnes biomasu izmanto kā materiālu būvniecībai, mēbelēm un citiem koksnes izstrādājumiem, papīram un iepakojumam, kā arī kā enerģijas avotu. ES atjaunojamās enerģijas patēriņā dominē biomasa. 2021. gadā biomasa veidoja vairāk nekā pusi no kopējā ES atjaunojamās enerģijas bruto galapatēriņa. Laikposmā no 2000. līdz 2020. gadam gandrīz visās dalībvalstīs ir ievērojami palielinājusies cietās biomasas apjoms, īpaši koksnes biomasas, izmantošana bioenerģijas ražošanai. Dažāda veida koksnes biomasa veicina bioenerģijas ieguvi, biomasu sadedzinot.

Kādi ir galvenie biomasas apsaimniekošanas izaicinājumi?

Galvenais izaicinājums ir tas, ka zinātniskie pētījumi liecina, ka nākotnē nebūs pieejams pietiekams daudzums ES izcelsmes biomasas, lai izpildītu visus Eiropas zaļajā kursā paredzētos uzdevumus. Biomasas piedāvājumu joprojām ierobežo zemes platība, veģetācijas pieaugums, klimata pārmaiņas un globālā tirdzniecība. Tā kā ir pieaugošas un konkurējošas prasības biomasas izmantošanai dažādās nozarēs, tostarp dabas aizsardzībai, mums ir jānosaka biomasas izmantošanas prioritātes. Tas nozīmē, ka ieinteresētajām personām būs jāizprot un jāapspriež dažādi kompromisi starp politikas mērķu sasniegšanu un to, kā tagad izmantot pieejamo biomasu, vienlaikus aizsargājot tās piedāvājumu nākotnē.

Dažādiem biomasas ražošanas un izmantošanas veidiem ir atšķirīga ietekme uz ekosistēmām, tāpēc ir nepieciešama holistiskāka pieeja biomasas apsaimniekošanai. Tas ir arī tāpēc, ka stāvoklis ekosistēmās, kas nodrošina biomasu, kopumā nav labs un pasliktinās, un mežu oglekļa piesaistītājs, uz kuru mēs tik ļoti paļaujamies, lai sasniegtu 2030. un 2050. gada mērķus klimata jomā, pēdējos gados ir piedzīvojis lejupslīdes tendenci. Lai padarītu šo biomasas izmantošanas uzdevumu vēl sarežģītāku, primārās ražošanas nozares, piemēram, lauksaimniecība un mežsaimniecība, jau piedzīvo klimata pārmaiņu ietekmi, kas vēl vairāk apdraud oglekļa piesaistītājus un biomasas ražošanu.

Politikas intervences pasākumi zemes izmantošanas un zemes apsaimniekošanas jomā, īpaši tie, kas ietekmē mežus un lauksaimniecību, nākamajās desmitgadēs sniegs rezultātus. Plānojot līdz 2030., 2050. un turpmākajiem gadiem, lēmumi ir jāpieņem jau šodien.

Kā klimata pārmaiņas ietekmē biomasas ražošanu, piemēram, kultūraugus un mežus ES-27dalībvalstīs?

Klimata pārmaiņas ir ietekmējušas biomasas ražošanu no lauksaimniecības un meža zemēm ES, jo ir mainījušās gan klimata zonas, kas ietver temperatūras un nokrišņu daudzuma izmaiņas, veģetācijas periodu nobīdi, gan arī ekstrēmu parādību biežumu un smagumu. Šie faktori ir gan pozitīvi, gan negatīvi ietekmējuši Eiropas lauksaimniecības un mežu zemes, un tas pats tiek prognozēts arī nākotnē.

Pētījumi, kuros aplūkotas ilgtermiņa klimata tendences attiecībā uz Eiropas kultūraugiem, liecina par kukurūzas, kviešu un citu graudaugu ražas samazināšanos Dienvideiropā temperatūras paaugstināšanās, nokrišņu daudzuma samazināšanās un gadalaiku nobīdes dēļ. Citās Eiropas daļās gaisa temperatūras un nokrišņu izmaiņas pozitīvi ietekmē dažas kultūraugu sugas.

ES bieži sastopamie spēcīgie sausuma periodi ir negatīvi ietekmējuši mežu augšanu un to stabilitāti. Šādi apstākļi ir izraisījuši biotopu izzušanu, vietējo sugu migrāciju un invazīvo svešzemju sugu izplatīšanos, kā arī veicinājuši mežu ugunsgrēkus. Pētījumi, kuros prognozēta klimata pārmaiņu ietekme uz mežiem nākotnē, nav viennozīmīgi un liecina par lielām atšķirībām dažādās valstīs, reģionos un sugās. Tas ir tāpēc, ka meža reakcija uz klimata pārmaiņām var būt sarežģīta un daudzslāņaina. Parasti meži ar bagātīgu bioloģisko daudzveidību ir noturīgāki pret klimata pārmaiņu ietekmi nekā monotipiski meži.

Kādi ir daži ar biomasu saistītu politikas mērķu piemēri?

Saskaņā ar Eiropas zaļo kursu nesen ir pieņemts vai tiek izstrādāts liels skaits tematisko un transversālo tiesību aktu, kas attiecas uz biomasas ražošanu un patēriņu. Uzdevums ir nodrošināt, lai ES un dalībvalstu politika attiecībā uz biomasu būtu saskaņota un rūpīgi apsvērta.

Kopumā biomasa ir vajadzīga dažādos veidos, lai dekarbonizētu, jo tā var aizstāt oglekļietilpīgas fosilās degvielas vai būvmateriālus. Tomēr tas palielina pieprasījumu pēc ievāktās biomasas, kas savukārt var veicināt zemes izmantošanas izmaiņas un kaitēt ekosistēmām. Tajā pašā laikā oglekļa dioksīda piesaistes mērķi atzīst dabu kā risinājumu un aicina palielināt oglekļa piesaisti mežos un citās zemes ekosistēmās. Tas var ietekmēt biomasas pieejamību, lai aizstātu materiālus un produktus, kas rada augstas oglekļa emisijas.

Turklāt biomasas ražošanas aspekti ir saistīti ar bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu saglabāšanas politikas mērķiem, kas prasa izmantot mazāk ārējo resursu, mazāk intensīvu praksi un mazāk kaitīgu ķīmisko vielu, vienlaikus koncentrējoties uz dabā balstītiem risinājumiem. Kopumā paredzams, ka šīs rīcībpolitikas uzlabos dabā palikušo biomasas krājumu kvalitāti un daudzumu, taču paredzams, ka tās arī samazinās neto biomasas ražošanu izmantošanai bioekonomikā. Turklāt pāreja uz aprites ekonomiku var samazināt pieprasījumu pēc primārajiem biomasas materiāliem un palielināt sekundārās biomasas pieejamību, piemēram, izmantojot otrreizējo pārstrādi.

Kā redzams, biomasas izmantošana saistībā ar Eiropas Zaļā darījuma mērķiem ir saistīta ar dažām problēmām. Konkrēts biomasas izmantojums var dot labumu kādam atsevišķam politikas mērķim, bet var tikt uztverts kā kaitējums saistībā ar citu politikas mērķi. Mūsu ziņojuma mērķis ir veicināt politiskās debates, sniedzot faktus un analīzi.

Nākamie soļi ir vērsties pie dažādām ieinteresētajām personām un mūsu Eionet tīkla ar ziņojuma rezultātiem, lai labāk izprastu zināšanu un informācijas vajadzības un to, kā EVA var sniegt turpmāku ieguldījumu biomasas nozares uzdevumu risināšanā.