Vide Eiropā 2015 – nākotnes labklājība būs atkarīga no vērienīgākas politikas, zināšanām, ieguldījumiem un inovācijas

Šie ir daži no svarīgākajiem šodien publicētajā Eiropas Vides aģentūras piecu gadu pārskatā Vide Eiropā 2015 – stāvoklis un perspektīvas (SOER 2015) paustajiem vēstījumiem.SOER 2015 ir integrēts Eiropas vides novērtējums. Tajā ir iekļauti arī pasaules, reģionāla un valsts līmeņa novērtējumi un dati, kā arī valstu salīdzinājumi.

ES politika ir sniegusi ievērojamu labumu

Eiropas iedzīvotāji šodien var baudīt tīrāku gaisu un ūdeni, poligonos nonāk mazāk atkritumu un vairāk resursu tiek pārstrādāti. Tomēr, lai sasniegtu Septītajā vides rīcības programmā izvirzīto 2050. gada mērķi par labklājīgu dzīvi ar pieejamiem planētas resursiem, Eiropai vēl ir ejams tāls ceļš. Lai gan mēs izmantojam dabas resursus efektīvāk nekā agrāk, joprojām tiek degradēta resursu bāze, no kuras ir atkarīga tiklab Eiropas, kā visas pasaules iedzīvotāju labklājība. Tādas problēmas kā bioloģiskās daudzveidības zudums un klimata pārmaiņas joprojām ir nopietns apdraudējums.

EVA izpilddirektorsHans Bruyninckxsaka: ”Mūsu analīze liecina, ka Eiropas politika laika gaitā ir veiksmīgi risinājusi daudzas vides problēmas. Diemžēl tā atklāj arī to, ka mēs turpinām nodarīt kaitējumu dabas sistēmām, kas uztur mūsu labklājību. Lai gan dzīve ar pieejamiem planētas resursiem ir ļoti liels izaicinājums, atbildot uz to, mēs varam iegūt daudz priekšrocību. Pilnā mērā izmantojot Eiropas inovācijas spēju, mēs varētu nodrošināt patiesu ilgtspēju un gūt izcilus panākumus zinātnes un tehnoloģiju jomā, radot jaunas rūpniecības nozares un uzlabojot sabiedrības veselību.”

SOER 2015ir uzsvērts, ka Eiropas 2050. gada redzējuma īstenošanai ir nepieciešama vērienīgāka politika. Pārskatā norādīts arī uz vajadzību pēc jaunām pieejām, lai reaģētu uz daudzām pēc būtības sistēmiskām vides problēmām. Piemēram, ārējā ietekme, tostarp globāla mēroga tendences, var vājināt konkrētu politikas pasākumu un vietēju vides pārvaldības centienu ietekmi. Jāievēro arī, ka daudzas vides problēmas ir cieši saistītas ar ražošanas un patēriņa sistēmām, kas nodrošina ar darbu un iztikas līdzekļiem daudz cilvēku, un šo sistēmu izmaiņas rada dažādas izmaksas un ieguvumus. Turklāt efektivitātes uzlabojumus bieži mazina patēriņa pieaugums.

Pārskatā secināts, ka spēkā esošās politikas pilnīgai īstenošanai ir ļoti svarīga nozīme, tomēr ar pašreizējo vides politiku un ekonomiskās un tehnoloģiskās efektivitātes uzlabojumiem ir par maz, lai īstenotu Eiropas 2050. gada redzējumu.

Jāpārveido pamatsistēmas

Lai risinātu sarežģītās problēmas, ar kurām saskaras Eiropa, līdztekus labākām zināšanām un tālredzīgākiem ieguldījumiem ir vajadzīga vērienīgāka politika ar mērķi pašos pamatos pārveidot tādas pamatsistēmas kā pārtikas, enerģētikas, mājokļu, transporta, finanšu, veselības aprūpes un izglītības sistēma. Šajā nolūkā ir nepieciešamas stratēģijas un pieejas, kas būtu vērstas uz spiediena mazināšanu un potenciāla kaitējuma novēršanu, ekosistēmu atjaunošanu, sociālas un ekonomiskas nevienlīdzības likvidēšanu un pielāgošanos tādām globālām tendencēm kā klimata pārmaiņas un resursu noplicināšana.

Dr.Hans Bruyninckxturpina: ”Mūsu rīcībā ir 35 gadi, lai līdz 2050. gadam nodrošinātu dzīvi uz ilgtspējīgas planētas. Tā var šķist tāla nākotne, taču, ja vēlamies sasniegt izvirzīto mērķi, mums jārīkojas jau tagad. Mūsu darbībām un ieguldījumiem jākļūst vēl vērienīgākiem un saskaņotākiem. Daudzi no lēmumiem, ko pieņemsim šodien, ietekmēs mūsu dzīvi 2050. gadā.”

SOER 2015 pārskats par vidi Eiropā – svarīgākie fakti un tendences

Dabas kapitāls

• ES politika ir palīdzējusi mazināt piesārņojumu un ievērojami uzlabot Eiropas gaisa un ūdens kvalitāti. Tomēr nepārtraukta ekosistēmu degradācija apdraud Eiropas ražošanas apjomu un labklājību.
• Bioloģiskā daudzveidība turpina samazināties. 60 % no novērtētajām aizsargājamām sugām un 77 % no novērtētajiem biotopu veidiem  ir nelabvēlīgs aizsardzības statuss. Eiropa līdz 2020. gadam nespēs sasniegt mērķi apturēt bioloģiskās daudzveidības zudumu.
• Jūras un piekrastes bioloģiskā daudzveidība rada īpašas bažas. Galvenās problēmas ir jūras gultnes bojājumi, piesārņojums, invazīvas sugas un paskābināšanās. Pārzveja Atlantijas okeānā un Baltijas jūrā ir samazinājusies, bet Vidusjūrā stāvoklis ir sliktāks, proti, 91 % no novērtētajiem krājumiem 2014. gadā bija pārzvejoti.
• Bioloģiskajai lauksaimniecībai 2012. gadā ir izmantoti mazāk nekā 6 % no Eiropas apsaimniekotajām zemes platībām, turklāt starp valstīm pastāv lielas atšķirības.
• Paredzams, ka nākotnē klimata pārmaiņas palielinās slodzi un ietekmi uz dabas kapitālu un saglabāsies faktori, kas veicina bioloģiskās daudzveidības zudumu.

Resursu efektivitāte

• Iekšzemes resursu patēriņš, kas 2007. gadā bija 16,7 tonnas uz vienu iedzīvotāju, 2012. gadā bija sarucis līdz 13,7 tonnām, ko daļēji var skaidrot ar būvniecības nozares sabrukumu dažās valstīs.
• Atkritumu apsaimniekošana pēdējos gados ir uzlabojusies, tiek radīts mazāk atkritumu un mazāk atkritumu nonāk poligonos. Laikposmā no 2004. līdz 2012. gadam 21 valstī ir palielinājies atkritumu pārstrādes īpatsvars, bet 27 no 31 valsts (par kurām ir pieejami dati) ir samazinājies poligonos apglabāto atkritumu īpatsvars. Vidējais pārstrādes īpatsvarsEVA valstīs 2012. gadā bija 29 % salīdzinājumā ar 22 % 2004. gadā.
• Siltumnīcefekta gāzu emisija kopš 1990. gada ir samazinājusies par 19 %, lai gan ražošanas apjoms ir palielinājies par 45 %. Ir samazinājusies fosilā kurināmā izmantošana un dažu transporta un rūpniecisko piesārņotāju emisijas.
• Dažu vides problēmu samazināšanos ir veicinājusi arī 2008. gada finanšu krīze un tai sekojošās ekonomiskās grūtības. Vēl nav skaidrs, vai uzlabojumi būs ilgtspējīgi.
• Pašreizējā politika nav pietiekama, lai Eiropa varētu sasniegt ilgtermiņa mērķus vides jomā, piemēram, par 80–95 % samazināt siltumnīcefekta gāzu emisiju.

Veselība un labklājība

• Vides politika ir palīdzējusi uzlabot dzeramā ūdens un peldvietu ūdens kvalitāti un mazināt galveno bīstamo piesārņotāju iedarbību.
• Pilsētu teritorijās gaisa un trokšņa piesārņojums joprojām nopietni kaitē iedzīvotāju veselībai. Tiek uzskatīts, ka 2011. gadā mikrodaļiņu piesārņojums ES ir izraisījis aptuveni 430 000 pāragras nāves gadījumu, bet trokšņa iedarbība katru gadu veicina vismaz 10 000 pāragras nāves gadījumu sirds slimnieku vidū.
• Tiek uzskatīts, ka līdz ar ķīmisku vielu plašāku izmantošanu, jo īpaši patēriņa precēs, ir palielinājušies cilvēku endokrīnās sistēmas slimību un traucējumu rādītāji.
• Domājams, ka plānotie gaisa kvalitātes uzlabojumi nebūs pietiekami, lai novērstu turpmāku kaitējumu, un klimata pārmaiņu ietekme uz veselību visticamāk kļūs lielāka.
• Laikposmā no 2000. līdz 2011. gadam vides nozare ir pieaugusi par vairāk nekā 50 % un ir viena no nedaudzajām nozarēm, kurās kopš 2008. gada finanšu krīzes ir palielinājušies ieņēmumi un darbavietu skaits.

Piezīmes redaktoriem

Par EVA

Eiropas Vides aģentūra (EVA) ir Eiropas Savienības aģentūra. EVA mērķis ir veicināt ilgtspējīgu attīstību un palīdzēt sasniegt ievērojamus un izmērāmus Eiropas vides uzlabojumus, sniedzot politikas veidotājiem un sabiedrībai aktuālu, mērķorientētu, būtisku un ticamu informāciju. Aģentūras darbu atbalsta Eiropas Vides informācijas un novērojumu tīkls (Eionet), kas aptver 39 Eiropas valstis.

Par SOER 2015

Pārskatu Vide Eiropā 2015 – stāvoklis un perspektīvas veido divi galvenie ziņojumi un 87 izklāsti tiešsaistē. Apkopojošo ziņojumu un novērtējuma ziņojumu par globālām liela mēroga tendencēm papildina 11 izklāsti par globālām liela mēroga tendencēm, 25 Eiropas mēroga izklāsti i, deviņi valstu salīdzinājuma izklāsti, 39 valstu izklāsti (pamatojoties uz valstu pārskatiem par vides stāvokli) un trīs reģionāli izklāsti.

SOER 2015

• Sniedz visaptverošu, integrētu novērtējumu par vides stāvokli Eiropā, tendencēm un perspektīvām vispārējā kontekstā.
• Nodrošina informāciju Eiropas vides politikas īstenošanai 2015.–2020. gadā.
• Analizē iespējas pielāgot pašreizējo politiku (un zināšanas, uz kurām tā pamatojas), lai īstenotu Eiropas Savienības 2050. gada redzējumu par labklājīgu dzīvi ar pieejamiem planētas resursiem.
• Pārskats ir sagatavots partnerībā un ciešā sadarbībā arEionetun Eiropas Komisijas dienestiem. Novērtējuma pārskatīšanā ir piedalījušās arī vairākas starptautiskas organizācijas.
• www.eea.europa.eu/soer

Kontaktinformācija

Uzziņas mediju pārstāvjiem: