EVA aprit 25 gadi — pieredzes izmantošana ilgtspējībai Eiropā

Politika — no atsevišķām problēmām līdz sistēmiskiem pasākumiem

Informētība par vides jautājumiem un tās ietekme uz politikas veidošanu sākās ar tādu atsevišķu problēmu noteikšanu kā skābais lietus, ūdensobjektu ķīmiska piesārņošana vai bišu populāciju strauja samazināšanās un šo faktoru ietekmi uz cilvēku veselību un ekonomiku. Kopš 20. gadsimta 70. gadiem Eiropas Savienības Dalībvalstis sāka koordinēt savus centienus, arvien vairāk saskaņojot savas politikas virzienus, jo aizvien vairāk tika atzīts, ka pārrobežu vides problēmas, piemēram, gaisa vai ūdens piesārņojums, jārisina kopā.

Šajā laika periodā, kas aptver gandrīz 50 gadus, ES valstis pakāpeniski paplašināja kolektīvās rīcības tvērumu un palielināja mērķu vērienīgumu. Palielinoties izpratnei par vides problēmām, kļuva skaidrs, ka vides jautājumi ir jāiekļauj visaptverošos politikas regulējumos — gan Eiropā, gan vispasaules līmenī. Eiropas Savienībā klimata un enerģētikas politika tagad ir ciešāk saskaņota un mobilitātes politika ir kļuvusi par daļu no plašāka ilgtermiņa redzējuma klimatneitrālai ekonomikai, kas jārada līdz 2050. gadam.

Jebkurā politiskā diskusijā arvien vairāk kļuva skaidrs, ka efektīvu politikas virzienu izstrādei un to īstenošanai būtiska ir uzticama informācija par vidi.

Zināšanas — dziļāka un plašāka izpratne

Eiropas Vides aģentūra tika izveidota 1994. gadā[1], lai sniegtu neatkarīgu un uzticamu informāciju par Eiropas vidi politikas veidošanas atbalstam Eiropā. Šis lēmums tika pieņemts, jo kopīgai rīcībai ir nepieciešama kopīga izpratne par attiecīgo problēmu. Un bez visaptverošiem un salīdzināmiem datiem nav iespējams veidot kopīgu politiku un pārraudzīt progresu.

Vienlaikus ar politikas pieaugošām vajadzībām laika gaitā mūsu darbam tika pievienotas jaunas problemātiskas jomas. Mūsu zināšanu bāzes tvērums laikā un telpā arī pieauga. Šodien EVA zināšanas aptver atsevišķu jautājumu tematisku analīzi  tādās jomās kā gaisa kvalitāte, peldvietu ūdens kvalitāte, izmaiņas sauszemes segumā un atkritumu rašanās novēršana, siltumnīcefekta gāzes un  oglekļa dioksīda emisijas, jauni automobiļi un mikroautobusi, daudzpusīgas un sistēmiskas analīzes par klimatu un enerģētiku, pārtikas sistēmām, kā arī sociālā ievainojamība, kas rodas no nevienlīdzīgas iedarbības daudzu vides ietekmju rezultātā. Ik pēc pieciem gadiem mēs šos novērtējumus papildinām ar mūsu ziņojumu “Vide Eiropa — stāvoklis un perspektīvas” (SOER), kura 2020. izdevums nāks klajā šī gada decembrī. Mūsu novērtējums un zināšanu papildināšanas darbs turpināsies attīstīties kopā ar pašreizējām un jaunām politikas vajadzībām.

Dati un tehnoloģijas — pielāgojoties izmaiņām un izpētot jaunas iespējas

Agrāk ziņošana par vides datiem notika, nosūtot iespieddarbus Aģentūrai pa pastu, vēlāk šim nolūkam tika izmantots fakss. Šodien dalībvalstis var iesniegt milzīgus datu apjomus tieši Reportnet — mūsu elektroniskās ziņošanas platformā. Pēc šo datu kvalitātes pārbaudes šie dati ir pieejami jebkuram lietotājam (personai vai datoram).

Lielāka savākto datu daļa ir saistīta ar ģeotelpisko informāciju, kas ļauj mums aplūkot izmaiņas laika gaitā un visā kontinentā. Tagad mēs varam tālummainīt karti, apskatīt aizsargājamās teritorijas ES Natura2000 tīklā un iegūt informāciju par šajās teritorijās mītošām aizsargājamām sugām. Par dažiem datiem tiek ziņots, kā arī tie ir pieejami reallaikā. Tūkstošiem uzraudzības staciju visā Eiropā, kas mēra galveno piesārņotāju koncentrāciju gaisā, pašlaik ir pieslēgtas tam pašam tīklam, un visa šī informācija ir pieejama Eiropas gaisa kvalitātes indeksā—EVA un Eiropas Komisijas kopīgajā platformā.

Mūsdienās digitalizācija un internets ir padarījuši par ikdienas darbarīkiem visu, kas bija neiedomājams pirms 25 gadiem. Vides datu revolūcija vēl nebūt nav beigusies. Faktiski Eiropas Savienības Zemes novērošanas programma “Copernicus” piedāvā neskaitāmas iespējas, lai palīdzētu mums uzraudzīt izmaiņas Eiropas vidē ar precizitātes līmeni, kas nebija iedomājams pirms 25 gadiem. No mežu blīvuma līdz pilsētu paplašināšanai “Copernicus” satelītdati papildina novērojumus uz zemes, lai nodrošinātu mums pilnīgu izpratni par to, kas, kur un kapēc notiek.

Ņemot vērā tehnoloģiju un datu vākšanas izmaiņas pēdējo 25 gadu laikā, mēs varam būt pārliecināti, ka tehnoloģijas — mākslīgā intelekta, tālizpētes vai pat arvien lielākas datošanas jaudas veidā— turpinās veidot mūsu zināšanas un piekļuvi tām.

Cilvēku tīkls — pieredze, zināšanas un apņemšanās

EVA ir ne tikai zināšanu centrs, kas savieno zinātni un politikas jomu. Tā ir arī tīklošanas organizācija, kas apvieno simtiem dalībnieku — vides aģentūras un ministrijas, civildienestus un pētniecības organizācijas — Eiropas Vides informācijas un novērojumu tīklā Eionet). Tas, kas aizsākts kā 12 ES valstu tīkls, piedaloties vien dažiem desmitiem EVA darbinieku, pašlaik ietver 33 dalībvalstis un 6 sadarbības valstis visā Eiropā, kā arī simtiem darbinieku-speciālistu dažādās zināšanu jomās. Eionet ir būtisks rīks visas Eiropas regulāro datu plūsmu izveidē un nodrošināšanā. Šodien papildus tā galvenajai funkcijai attiecībā uz datiem Eionet darbojas arī kā zināšanu tīkls pieredzes un speciālo zināšanu apkopošanai un apmaiņai tā dalībvalstu starpā. Turklāt šī EVA/Eionet kopīgā pieredze un speciālās zināšanas palīdz partneriem un projektiem ārpus ES, tai skaitā Eiropas kaimiņvalstīm un Human Biomonitoring for Europe (HBM4EU).

Šo pēdējo 25 gadu laikā vide, politika, zināšanas, dati, tehnoloģijas un EVA/Eionetir mainījušies un turpinās attīstīties. Šajā nepārtrauktajā izaugsmē, inovācijās un pārmaiņās viena lieta paliek nemainīga — Aģentūras darbinieku un tās sadarbības tīklu stingra apņemšanās uzlabot vidi un līdz ar to arī dzīves kvalitāti Eiropā un ārpus tās.

Atzīmējot šogad EVA 25. gadadienu, mēs ar mūsu partneriem atskatīsimies uz ieguldītajiem kopīgajiem pūliņiem un apsvērsim turpmāko rīcību, kā arī to, kādā veidā mēs kopā varam vislabāk pielāgoties izmaiņām un palīdzēt panākt ilgtermiņa ilgtspējību Eiropā.

Mums nav jāatstāj nākamajām paaudzēm vides degradācijas sekas, ko nespējām novērst, toties, izlēmīgāk rīkojoties, mēs varam apturēt vides degradāciju. Kad tūkstošiem studentu iziet ielās ar aicinājumu rīkoties un lielāka daļa eiropiešu pauž bažas par apkārtējo vidi un klimata izmaiņām, ir pienācis laiks īstenot spēcīgākus pasākumus.

Hans Bruyninckx

EVA izpilddirektors

Redaktora sleja publicēta EVA biļetena 2019. gada jūnija izdevumāā Nr.02/2019.