Vairāk nekā 85 % Eiropas peldvietu ūdens kvalitāte novērtēta par izcilu

Eiropas Komisijas un Eiropas Vides aģentūras (EVA) šāgada ziņojumā lasāms, ka minimālajām Es noteikumos izvirzītajām kvalitātes prasībām atbilst lielumlielais vairākums — 95,4 % no 21 831 peldvietas, kas monitorēta 28 ES dalībvalstīs. Ziņojumā turklāt ir iekļautas arī 300 Albānijā un Šveicē monitorētas peldvietas.

Pagājušajā gadā visaugstākajam kvalitātes standartam “izcils” atbilstošo peldvietu īpatsvars salīdzinājumā ar 2017. g. ir nedaudz audzis — no 85,0 līdz 85,1 %. Minimālajam standartam “pietiekams” atbilstošo peldvietu skaits no 2017. gada līdz 2018. gadam ir sarucis no 96 % līdz 95,4 %. Šis nelielais kritums galvenokārt izskaidrojams ar to, ka tiek atklātas jaunas peldvietas, par kurām vēl nav pieejami dati par četrām peldsezonām, kas vajadzīgi klasificēšanai saskaņā ar minēto direktīvu. 2018. gadā no visām ES, Albānijas un Šveices peldvietām ūdens kvalitāte par “zemu” tika novērtēta 301 (jeb 1,3 %) peldvietā. Šis skaitlis ir nedaudz mazāks kā 2017. gadā, kad tas bija 1,4 %.

Eiropas vides, jūrlietu un zivsaimniecības komisārs Karmenu Vella šajā sakarā paziņoja: “Pasaules vides diena vakar apstiprināja, ka mēs saskaramies ar daudzām problēmām.Taču labi ir arī atzīmēt Eiropas Savienības “zaļos” veiksmes stāstus. Viens no tādiem ir stāsts par Eiropas peldvietām, kuras interesē gandrīz ikvienu. Mēs noteikti turpināsim arvien uzlabot iecienītāko peldvietu kvalitāti, liekot lietā kvalitatīvu testēšanu, pārskatu sniegšanu, monitoringu un apmaiņu ar speciālām zināšanām. Jaunais Vides politikas īstenošanas pārskats dalībvalstīm palīdzēs citai no citas mācīties, kā vislabāk sasniegt un saglabāt izcilos standartus, kādus esam panākuši manu pilnvaru laikā. Es izteicu atzinību Eiropas Vides aģentūrai par tās palīdzību standartu uzlabošanā un arī par to, ka šāda informācija tiek sniegta regulāri un veidā, kas raisa uzticēšanos. Šī uzticamība dod jums iespēju skaidri izvēlēties, kur šovasar nopeldēties.”

Eiropas Vides aģentūras izpilddirektors Hanss Bruininkss savukārt atzina:"Mūsu ziņojums apstiprina, ka dalībvalstu centieni pēdējo 40 gadu laikā — galvenokārt notekūdeņu attīrīšanā — ir atmaksājušies. Šodien lielākā daļa eiropiešu peldvietās var baudīt izcilu ūdens kvalitāti. Tomēr tā ir tikai viens no daudziem elementiem, pie kuriem mums jāstrādā, lai panāktu, ka jūru, ezeru un upju vide ir veselīgāka. Šo elementu loks ir plašs — no vēršanās pret piesārņošanu ar plastmasu līdz jūras vides aizsardzībai,

Prasības attiecībā uz peldvietu ūdeni satur ES Peldvietu ūdens direktīva. Šīs direktīvas noteikumu īstenošana pēdējo 40 gadu laikā ir palīdzējusi krietni uzlabot ūdens kvalitāti Eiropas peldvietās. Uz direktīvas pamata ieviestais rezultatīvais monitorings un pārvaldība kopā ar ieguldījumiem komunālo notekūdeņu attīrīšanas iekārtās ir radikāli samazinājuši ūdenī nonākošo neattīrīto vai daļēji attīrīto sadzīves un rūpniecisko atkritumu daudzumu. Šie noteikumi paredz, ka visā peldsezonas laikā vietējās varas iestādes oficiāli noteiktās peldvietās ievāc ūdens paraugus. Pēc tam paraugus analizē, nosakot divu veidu baktēriju īpatsvaru, kas liecina par piesārņojumu no kanalizācijas vai lopkopības.

Proportion of bathing water sites with excellent water quality in European countries

Citi galvenie konstatējumi

• Ūdens kvalitāte par izcilu ir atzīta 95 % vai vairāk peldvietās četrās valstīs: Kiprā (99,1 % visu peldvietu), Maltā (98,9 % visu peldvietu), Austrijā (97,3 % visu peldvietu) un Grieķijā (97 % visu peldvietu).
• 2018. gadā visās paziņotajās Kipras, Grieķijas, Latvijas, Luksemburgas, Maltas, Rumānijas un Slovēnijas peldvietās kvalitāte bija vismaz “apmierinoša”.
• Trīs valstis, kurās ir visvairāk peldvietu ar “zemu” ūdens kvalitāti, ir Itālija (89 peldvietas jeb 1,6 %), Francija (54 peldvietas jeb 1,6 %) un Spānija (50 peldvietas jeb 2,2 %). Salīdzinājumā ar 2017. gadu to peldvietu vietu skaits, kurās ūdens kvalitāte ir “zema”, Francijā ir samazinājies (no 80 2017. gadā līdz 54 2018. gadā), savukārt Itālijā un Spānijā audzis (attiecīgi no 79 līdz 89 un no 38 līdz 50).

Konteksts

Cilvēka veselību joprojām apdraud ūdens fekālais piesārņojums, it īpaši, ja tas tiek konstatēts peldvietās. Peldēšanās piesārņotās pludmalēs vai ezeros var izraisīt saslimšanu. Galvenie piesārņojuma avoti ir notekūdeņi un no fermām un lauksaimniecības zemes novadītie ūdeņi. Šāds piesārņojums pastiprinās lietusgāžu un plūdu periodos, kad iekārtas pārplūst un piesārņotais notekūdens tiek ieskalots upēs un jūrās.

Visas Eiropas Savienības valstis, kā arī Albānija un Šveice, monitorē peldvietas saskaņā ar ES Peldvietu ūdens direktīvas normām. Saskaņā ar ES Peldvietu ūdens direktīvas prasībām peldvietu ūdens kvalitāti vērtē, ņemot vērā divus mikrobioloģiskus parametrus: zarnu enterokokus unEscherichia coli. Atkarībā no konstatētajiem fekālo baktēriju līmeņiem peldvietu ūdens kvalitāti klasificē par “izcilu”, “labu”, “apmierinošu” vai “ zemu”. Ja ūdens kvalitāte ir “zema”, dalībvalstīm būtu jāveic tādi pasākumi kā aizliegt peldēšanos vai ieteikt to nedarīt, būtu jāinformē sabiedrība un stāvoklis attiecīgi jālabo.

Vairāk informācijas

Valstu ziņojumi
Interaktīva karte par katras peldvietas sniegumu
Peldvietu ūdens kvalitāte