Raksti

Tīrs ūdens ir ļoti svarīgs gan dabai, gan cilvēku veselībai un labklājībai. Tas ir arī būtisks resurss daudzām tautsaimniecības nozarēm. Pārmērīgas izmantošanas un klimata pārmaiņu dēļ daudzas Eiropas teritorijas arvien vairāk cieš no ūdens trūkuma. Tajā pat laikā piesārņojums rada papildu slodzi uz šo ierobežoto resursu.

Lasīt vēl

Eiropas Savienība ir uzsākusi vērienīgus plānus, lai nākamajās desmitgadēs krasi samazinātu emisijas un piesārņojumu. Daļa no tiem ietver nesen uzsākto Nulles piesārņojuma rīcības plānu, kurā galvenā uzmanība tiks pievērsta gaisa, ūdens un augsnes piesārņojuma samazināšanai līdz līmenim, ko vairs neuzskata par kaitīgu cilvēka veselībai un videi. Mēs runājam ar EVA vides, veselības un labjutības ekspertu Ian Marnane. Viņš pašlaik sagatavo gaidāmo EVA ziņojumu par nulles piesārņojumu, ko paredzēts publicēt šogad.

Lasīt vēl

Eiropas Vides aģentūra (EVA) un Eiropas Jūras drošības aģentūra (EMSA) nesen ir publicējušas Eiropas Jūras transporta vides ziņojumu (EMTER), kas ir kopīgs novērtējums par jūras transporta ietekmi uz vidi Eiropā. Mēs intervējām EVA Ūdens un jūras jautājumu grupas vadītāju Stéphane Isoard, kurš vadīja EVA darba vienību, kura izstrādāja ziņojumu.

Lasīt vēl

Daudziem dzīvsudrabs joprojām izraisa asociācijas ar termometriem, un vairākums zina arī, ka tas ir toksisks. Toksiskuma dēļ Eiropā izgatavotajos ražojumos dzīvsudrabu vairs tikpat kā neizmanto, taču tas joprojām ir sastopams gaisā, ūdenī, augsnē un ekosistēmās. Vai dzīvsudrabs joprojām uzskatāms par problēmu, un kā tā tiek risināta? Mēs jautājām Ian Marnane, EVA ekspertam resursu ilgtspējīgas izmantošanas un rūpniecības jautājumos.

Lasīt vēl

Dzīvība jūrā, globālais klimats, kā arī mūsu ekonomika un sociālā labklājība ir atkarīga no veselīgas jūras vides. Kaut arī ir veikti daži uzlabojumi, mūsu novērtējumos secināts, ka Eiropas jūru pašreizējais izmantošanas veids nav ilgtspējīgs. Jūras videi papildu slogu rada klimata pārmaiņas un cīņa par dabas resursiem. Politika un pasākumi Eiropā būtu iedarbīgāki, ja tos īstenotu, izmantojot “uz ekosistēmām balstītas pārvaldības” pieeju, un atbalstītu ar pasaules okeānu pārvaldības sistēmu.

Lasīt vēl

Palielinoties iedzīvotāju skaitam, urbanizācijai un ekonomikas attīstībai, visā Eiropā palielinās arī pieprasījums pēc saldūdens pilsētu teritorijās. Ūdens pieejamību pilsētu iedzīvotājiem vienlaikus ietekmē arī klimata pārmaiņas un piesārņojums. Kā Eiropas pilsētas var turpināt saldūdens nodrošināšanu saviem iedzīvotājiem?

Lasīt vēl

Mums ir vajadzīga pārtika un tīrs saldūdens, lai saražotu pārtiku. Pieaugot cilvēku darbību izraisītajam pieprasījumam, no vienas puses, un klimata pārmaiņām, no otras puses, daudzos reģionos, jo īpaši dienvidos, iedzīvotājiem ir lielas grūtības sagādāt pietiekami daudz saldūdens savu vajadzību apmierināšanai. Kā mēs varam turpināt pārtikas ražošanu, neļaujot dabai izslāpt pēc tīra ūdens? Noteikti palīdzētu ūdens efektīvāka izmantošana lauksaimniecībā.

Lasīt vēl

Lasīt vēl

Lauksaimniecība Eiropas ūdens resursiem uzliek smagu, aizvien pieaugošu slogu, kas var radīt ūdens trūkumu un bojāt ekosistēmu. Lai panāktu ilgtspējīgu ūdens izmantošanu, zemniekiem ir jāsniedz pareizs cenas stimuls, padoms un palīdzība.

Lasīt vēl

Zvejnieku stāsts. 1986. gada 6. oktobra vakarā omāru zvejnieki no mazas pilsētiņas Gillelejas, kas atrodas uz ziemeļiem no Kopenhāgenas, zvejoja Kategatā un tika pie pilniem tīkliem ar Norvēģijas omāriem. Daudzi omāri mira vai jau bija beigti un apmēram puse no tiem bija savādā krāsā.

Lasīt vēl