Vajadzīga aktīvāka rīcība, lai aizsargātu Eiropas visneaizsargātākos iedzīvotājus no gaisa piesārņojuma, trokšņa un galēju temperatūru ietekmes

EVA ziņojumā “Nevienlīdzīgs apdraudējumu un ietekmes samērs — sociālā neaizsargātība no gaisa piesārņojuma, trokšņa un galējām temperatūrām Eiropā” ir vērsta uzmanība uz ciešo saikni starp sociālajām un vides problēmām visā Eiropā. Šo vides apdraudējumu samērs un to ietekme uz cilvēku veselību precīzi atspoguļo ienākumu, bezdarba un izglītības līmeņa atšķirības Eiropā.

Lai gan pēdējās desmitgadēs ES politika un tiesību akti ir veicinājuši dzīves apstākļu būtisku uzlabošanos, joprojām pastāv reģionāla nevienlīdzība gan ekonomiskā, gan vides kvalitātes ziņā. Ziņojumā ir uzsvērts, ka ir nepieciešams labāk saskaņot sociālo un vides politiku un efektīvāk darboties vietējā līmenī, lai veiksmīgi risinātu vides ietekmes taisnīguma jautājumus.

“Eiropas Komisija vienmēr ir uzsvērusi, ka vides jautājumu jomā mēs esam Eiropa, kas aizsargā. Par to, kā šis princips tiek ievērots, var vislabāk pārliecināties, izvērtējot, kā mēs aizsargājam fiziski un sociāli neaizsargātos un vājos iedzīvotājus. Eiropas Vides aģentūra ir jāuzslavē par šo ziņojumu, kurā ir izvērtēts, kā trūcīgie, vecie un ļoti jaunie iedzīvotāji tiek pakļauti vislielākajam riskam, ko rada slikta gaisa kvalitāte, pārmērīgs troksnis un galējas temperatūras. Tā palīdz mums īstenot mūsu centienus nodrošināt to, ka mēs esam Eiropa, kas aizsargā ikvienu,” teica ES vides, jūrlietu un zivsaimniecības komisārsKarmenu Vella.

“Neraugoties uz gadu gaitā gūtajiem Eiropas politikas ievērojamiem panākumiem, uzlabojot dzīves kvalitāti un vides aizsardzību, mēs zinām, ka visas ES valstis var izdarīt vairāk, lai nodrošinātu, ka visi eiropieši neatkarīgi no viņu vecuma, ienākumiem vai izglītības tiek pienācīgi aizsargāti no vides apdraudējumiem,” pauda EVA izpilddirektorsHans Bruyninckx.

Galvenie konstatējumi

Gaisa un trokšņa piesārņojums

• Austrumeiropas reģioni (tostarp Polija, Slovākija, Ungārija, Rumānija un Bulgārija) un Eiropas dienvidu reģioni (tostarp Spānija, Portugāle, Itālija un Grieķija), kur ienākumu un izglītības līmenis ir zemāks un bezdarba līmenis ir augstāks nekā vidēji Eiropā, bija vairāk pakļauti gaisa piesārņotājiem, tostarp cieto daļiņu (PM) un piezemes ozona (O₃) piesārņojumam.
• Pārtikušākos reģionos, tostarp lielpilsētās, kopumā mēdz būt augstāks slāpekļa dioksīda (NO₂) piesārņojuma līmenis, galvenokārt intensīvās ceļu satiksmes un saimnieciskās darbības dēļ. Tomēr minētajos reģionos tieši nabadzīgākās kopienas ir tās, kas parasti ir pakļautas lielākai NO₂ piesārņojuma ietekmei.
• Trokšņa iedarbība uz iedzīvotājiem ir daudz lokalizētāka nekā gaisa piesārņojuma iedarbība, un šā piesārņojuma līmenis būtiski atšķiras pat nelielos attālumos. Analīzē tika konstatēta netieša saikne starp trokšņa līmeni pilsētās un mazākiem mājsaimniecību ienākumiem, kas liecina, ka pilsētās ar nabadzīgākiem iedzīvotājiem trokšņa līmenis ir augstāks.

Galējas temperatūras

• Dienvideiropas un Dienvidaustrumeiropas reģionos ir biežāk vērojamas augstas temperatūras. Daudzos reģionos Bulgārijā, Horvātijā, Grieķijā, Itālijā, Portugālē un Spānijā ir raksturīgs arī zemāks ienākumu un izglītības līmenis, augstāks bezdarba līmenis un lielāks gados vecu iedzīvotāju skaits. Šie sociāldemogrāfiskie faktori var mazināt indivīdu spēju pielāgoties karstumam un izvairīties no tā, kā rezultātā tiek nelabvēlīgi ietekmēta viņu veselība.
• Dažās Eiropas daļās liels skaits cilvēku nespēj nodrošināt pienācīgu siltumu savos mājokļos ēku sliktās kvalitātes un siltumenerģijas cenas dēļ. Tas savukārt noved pie slimībām un nāves gadījumiem, ko izraisa uzturēšanās zemās temperatūrās.

Kas tiek darīts, lai risinātu šo problēmu?

Eiropas Savienība (ES) pēdējās desmitgadēs kopumā ir sasniegusi ievērojamu progresu gaisa piesārņojuma mazināšanā, un dalībvalstis ir īstenojušas dažādas ES politikas iniciatīvas, lai uzlabotu pielāgošanos klimata pārmaiņām. ES reģionālā politika ir pierādījusi, ka tā efektīvi palīdz mazināt sociālo un ekonomisko nevienlīdzību. Arī vairākas reģionālas un pilsētu iestādes proaktīvi rīkojas, lai mazinātu vides apdraudējumu ietekmi uz visneaizsargātākajiem sabiedrības locekļiem.

• Uzlabota telpiskā plānošana un ceļu satiksmes pārvaldība, piemēram, mazemisiju zonu ieviešana pilsētu centros, palīdz mazināt gaisa piesārņojuma un trokšņa iedarbību apgabalos, kur dzīvo sociāli neaizsargātas iedzīvotāju grupas.
• Arī aizliegums izmantot konkrētus sadzīves kurināmā veidus, piemēram, akmeņogles, ir veicinājis gaisa kvalitātes uzlabošanos zemu ienākumu zonās. Tomēr šīs iniciatīvas ir jāapvieno ar subsīdijām, ko piešķir mājsaimniecībām ar maziem ienākumiem, lai veicinātu to pāreju uz videi nekaitīgākiem apkures veidiem.
• Pasākumi, kuru mērķis ir aizsargāt bērnus no lidaparātu un autotransporta radītā trokšņa, ir, piemēram, trokšņa barjeru un aizsargkonstrukciju ierīkošana āra spēļu laukumos.
• Daudzas valsts un vietējās iestādes ir ieviesušas rīcības plānus, lai uzlabotu reaģēšanu ārkārtas gadījumos un palīdzētu veciem cilvēkiem un citām neaizsargātām iedzīvotāju grupām karstuma vai aukstuma periodos. Šīs darbības bieži tiek papildinātas ar kopienu vai brīvprātīgā sektora iniciatīvām.
• Pielāgošanās klimata pārmaiņām palīdz sagatavoties karstuma periodiem, kas kļūs arvien biežāki un intensīvāki. Jo īpaši lielākas zaļās telpas izveide palīdz “atdzesēt” pilsētu centrus un vienlaikus labvēlīgi ietekmē pilsētu iedzīvotāju veselību un dzīves kvalitāti.

Pamatinformācija par novērtējumu

Piesārņojums un citi vides apdraudējumi kaitē ikviena cilvēka veselībai, tomēr dažus cilvēkus viņu vecuma vai veselības stāvokļa dēļ tie ietekmē vairāk. Indivīdu spēju izvairīties no šiem apdraudējumiem vai tos pārvarēt ietekmē arī viņu ienākumi, nodarbinātības statuss vai izglītības līmenis. EVA ziņojumā ir novērtēta saistība starp sociālo un demogrāfisko nevienlīdzību un pakļautību dažāda līmeņa gaisa piesārņojumam, troksnim un galējām temperatūrām Eiropā.