Eiropa nav gatava strauji augošajiem klimata riskiem

Ekstremālais karstums, sausums, savvaļas ugunsgrēki un plūdi, kas pieredzēti pēdējos gados, Eiropā pastiprināsies pat  ja piepildīsies optimistiskākie globālās sasilšanas scenāriji, un tie ietekmēs dzīves apstākļus visā kontinentā. EVA ir publicējusi pirmo European Climate Risk Assessment (EUCRA) (Eiropas klimata risku novērtējumu), lai palīdzētu noteikt politikas prioritātes attiecībā uz pielāgošanos klimata pārmaiņām un nozarēm, kuras īpaši smagi ietekmē klimata pārmaiņas.

Saskaņā ar šo novērtējumu Eiropas rīcībpolitikas un pielāgošanās darbības neiet kopsolī ar strauji augošajiem riskiem. Daudzos gadījumos pakāpeniska pielāgošanās nebūs pietiekama, un, tā kā daudzi klimatnoturības pasākumi prasa ilgu laiku, var būt nepieciešams steidzami rīkoties pat attiecībā uz riskiem, kas vēl nav kritiski svarīgi.

Daži Eiropas reģioni ir vairāku klimata risku karstie punkti. Dienvideiropu īpaši apdraud savvaļas ugunsgrēki un karstuma un ūdens trūkuma ietekme uz lauksaimniecisko ražošanu, ārpustelpu darbu un cilvēku veselību. Plūdi, erozija un sālsūdens ieplūde apdraud Eiropas piekrastes apgabalus, tostarp daudzas blīvi apdzīvotas pilsētas.

Mūsu jaunā analīze liecina, ka Eiropa saskaras ar steidzami risināmiem klimata riskiem, kas pieaug ātrāk nekā mūsu sabiedrības sagatavotība. Lai nodrošinātu mūsu sabiedrības noturību, Eiropas un valstu politikas veidotājiem ir jārīkojas jau tagad, lai mazinātu klimata riskus, gan strauji samazinot emisijas, gan īstenojot stingru pielāgošanās politiku un pasākumus.

Leena Ylä-Mononen
EVA izpilddirektore

Daudzi klimata riski Eiropā prasa steidzamu rīcību jau tagad

Novērtējumā ir norādīti 36 lielākie klimata riski Eiropā, un tie ir iedalīti piecās plašās grupās — ekosistēmas, pārtika, veselība, infrastruktūra, kā arī ekonomika un finanses. Vairāk nekā puse no ziņojumā minētajiem lielākajiem klimata riskiem prasa aktīvāku rīcību jau tagad, un astoņi no tiem ir īpaši steidzami, galvenokārt, lai saglabātu ekosistēmas, pasargātu cilvēkus no karstuma, aizsargātu cilvēkus un infrastruktūru no plūdiem un savvaļas ugunsgrēkiem, kā arī nodrošinātu Eiropas solidaritātes mehānismu, piemēram, ES Solidaritātes fonda, dzīvotspēju.

Ekosistēmas. Gandrīz visi riski ekosistēmu grupā prasa steidzamu vai aktīvāku rīcību, un riski jūras un piekrastes ekosistēmām ir novērtēti kā īpaši nopietni. EVA ziņojumā ir atgādināts, ka ekosistēmas cilvēkiem sniedz daudzveidīgus pakalpojumus, tādēļ ir liela iespēja, ka šie riski izplatīsies arī citās jomās, tostarp attiecībā uz pārtiku, veselību, infrastruktūru un ekonomiku.

Pārtika. Karstuma un sausuma radītie riski augkopības produkcijas ražošanai jau ir sasnieguši kritisku līmeni Dienvideiropā, taču apdraudētas ir arī Centrāleiropas valstis.  Ilgstošais sausums, kas skar plašas teritorijas, jo īpaši rada būtisku apdraudējumu augkopības produkcijai, nodrošinātībai ar pārtiku un dzeramā ūdens piegādei. Viens no risinājumiem ir pat daļēja pāreja no dzīvnieku izcelsmes olbaltumvielām uz ilgtspējīgi audzētu augu izcelsmes olbaltumvielām, lai samazinātu ūdens patēriņu lauksaimniecībā un atkarību no importētās lopbarības.

Veselība. Karstums rada visnopietnāko un steidzamāko klimata apdraudējumu cilvēku veselībai. Vislielākais risks ir konkrētām iedzīvotāju grupām, piemēram, ārpustelpu strādniekiem, kas pakļauti ekstremālam karstumam, gados vecākiem ļaudīm un tiem cilvēkiem, kuri dzīvo nekvalitatīvi būvētos mājokļos, teritorijās ar spēcīgu pilsētas karstumsalas efektu vai ar nepietiekamām dzesēšanas iespējām. Daudzas sviras, kas mazina klimata riskus veselībai, neietilpst tradicionālajās veselības rīcībpolitikās, piemēram, pilsētplānošanas, būvniecības standartu un darba tiesību jomās.

Infrastruktūra. Biežāki ekstremālilaikapstākļi palielina riskus Eiropas apbūvētajai videi un kritiski svarīgajiem pakalpojumiem, tostarp enerģētikai, ūdensapgādei un transportam. Lai gan piekrastes plūdu riski Eiropā tiek pārvaldīti salīdzinoši labi, jūras līmeņa paaugstināšanās un vētras modeļu izmaiņas var postoši ietekmēt cilvēkus, infrastruktūru un saimniecisko darbību. Dienvideiropā karstums un sausums rada būtiskus riskus enerģijas ražošanai, pārvadei un pieprasījumam. Arī dzīvojamās ēkas ir jāpielāgo pieaugošajam karstumam.

Ekonomika un finanses. Eiropas ekonomika un finanšu sistēma saskaras ar daudziem klimata riskiem. Piemēram, ekstremāli klimatiskie apstākļi var palielināt apdrošināšanas prēmijas, apdraudēt aktīvus un hipotēkas, kā arī palielināt valsts budžeta izdevumus un kreditēšanas izmaksas. ES Solidaritātes fonda dzīvotspēja jau ir kritiski apdraudēta, jo pēdējos gados notikušie plūdi un savvaļas ugunsgrēki ir izmaksājuši dārgi. Klimatisko apstākļu pasliktināšanās var arī pastiprināt atšķirības privātajā apdrošināšanā un padarīt neaizsargātākas mājsaimniecības ar maziem ienākumiem.

Ļoti svarīga ir ciešāka sadarbība

ES un tās dalībvalstis ir guvušas lielus panākumus, cenšoties izprast klimata riskus, ar kuriem tās saskaras, un sagatavoties šiem riskiem. Valstu riska novērtējumi saistībā ar klimata pārmaiņām arvien biežāk tiek izmantoti, lai pamatotu pielāgošanās politikas izstrādi. Tomēr sabiedrības sagatavotība ir nepietiekama, jo politikas īstenošana atpaliek no straujās riska līmeņa paaugstināšanās. 

Ziņojumā norādītie lielākie klimata riski ir uzskatāmi par tādiem, kas ir ES, tās dalībvalstu vai cita līmeņa pārvaldes iestāžu “kopīgā lieta”. EVA novērtējumā ir uzsvērts: lai novērstu un mazinātu klimata riskus Eiropā, ES un tās dalībvalstīm ir jāsadarbojas un jāiesaista arī reģionālais un vietējais līmenis, ja nepieciešama steidzama un koordinēta rīcība.

Zināšanas par lielākajiem klimata riskiem, kas norādīti EVA ziņojumā, joprojām ir lielā mērā nepilnīgas. Ziņojumā ir norādīts, ka ES var uzņemties vadošo lomu, lai uzlabotu izpratni par klimata riskiem, atbildīgajiem dalībniekiem un veidiem, kā riskus novērst, pieņemot tiesību aktus, izveidojot pienācīgas pārvaldības struktūras, veicot uzraudzību, piešķirot finansējumu un sniedzot tehnisko atbalstu. Šīs jaunās zināšanas arī būtiski uzlabos turpmāko darbu, īstenojot Eiropas klimata risku novērtējumu.