Tīrāks gaiss 2019. gadā būtu varējis izglābt vismaz 178 000 dzīvību visā ES

EVA informatīvajā paziņojumā “Gaisa piesārņojuma ietekme uz veselību Eiropā” ir sniegtas jaunākās aplēses par to, kā 2019. gadā Eiropas iedzīvotāju veselību ietekmēja trīs galvenie piesārņotāji — smalkās daļiņas, slāpekļa dioksīds, piezemes ozons. Informatīvajā paziņojumā ir novērtēti arī iespējamie ieguvumi no gaisa kvalitātes uzlabošanas, kas tiks gūti, virzoties uz Pasaules Veselības organizācijas (PVO) ieteiktajiem jaunajiem pamatnostādņu līmeņiem. Turklāt informatīvajā paziņojumā ir novērtēts progress virzībā uz ES Nulles piesārņojuma rīcības plānā noteikto mērķi līdz 2030. gadam par vairāk nekā 55 % samazināt priekšlaicīgas nāves gadījumu skaitu, ko izraisa smalko daļiņu iedarbība.

• Saskaņā ar EVA jaunākajām aplēsēm 2019. gadā ES priekšlaicīgi mira 307 000 cilvēku, kuri bija pakļauti smalko daļiņu piesārņojumam[1]. Vismaz 58 % jeb 178 000 no šiem nāves gadījumiem būtu bijis iespējams novērst, ja visas ES dalībvalstis būtu sasniegušas PVO jaunajās gaisa kvalitātes pamatnostādnēs noteikto līmeni, kas ir 5 µg/m³.
• Gaisa kvalitāte Eiropā 2019. gadā bija labāka nekā 2018. gadā, kā rezultātā samazinājās arī negatīvā ietekme uz veselību. Piesārņojuma samazināšanās atbilst ilgtermiņa tendencei, ko veicina emisiju samazināšanas un gaisa kvalitātes uzlabošanas politika.
• Eiropas zaļā kursa ietvaros ES Nulles piesārņojuma rīcības plānā ir noteikts mērķis līdz 2030. gadam par vairāk nekā 55 % salīdzinājumā ar 2005. gadu samazināt to priekšlaicīgas nāves gadījumu skaitu, kuru iemesls ir smalko daļiņu iedarbība. Saskaņā ar EVA analīzi ES pašlaik ir uz pareizā ceļa, lai sasniegtu mērķi, jo šo nāves gadījumu skaits laikposmā no 2005. līdz 2019. gadam ir samazinājies par aptuveni trešdaļu. 

“Ieguldījumi tīrākā apkurē, mobilitātē, lauksaimniecībā un rūpniecībā nodrošina labāku veselību, produktivitāti un dzīves kvalitāti visiem eiropiešiem, jo īpaši visneaizsargātākajiem. Šie ieguldījumi glābj dzīvības un arī palīdz paātrināt virzību uz oglekļneitralitāti un spēcīgu bioloģisko daudzveidību,” sacīja EVA izpilddirektors Hans Bruyninckx.

“Tiesībām elpot tīru gaisu vajadzētu būt cilvēka pamattiesībām. Tas ir priekšnoteikums veselīgai un produktīvai sabiedrībai. Pat ar gaisa kvalitātes uzlabojumiem mūsu reģionā pēdējos gados mums vēl ir daudz darāmā, lai sasniegtu jaunajās PVO vispārējās gaisa kvalitātes pamatnostādnēs noteiktos līmeņus,” teica PVO Eiropas reģionālais direktors Dr. Hans Henri P. Kluge. “Mēs, PVO, atzinīgi vērtējam EVA paveikto darbu, kas sniedz mums priekšstatu par visām dzīvībām, kuras varētu izglābt, ja tiktu sasniegts jaunais gaisa kvalitātes līmenis, sniedzot politikas veidotājiem pārliecinošus pierādījumus par steidzamo vajadzību mazināt šo veselības slogu.”

EVA informatīvais paziņojums tika publicēts tieši pirms ES Tīra gaisa foruma, kas notika 2021. gada 18. un 19. novembrī. Forums pulcē lēmumu pieņēmējus, ieinteresētās personas un ekspertus, lai pārrunātu efektīvas Eiropas, valstu un vietējās gaisa politikas, projektu un programmu izstrādi un īstenošanu un informētu par notiekošo ES noteikumu pārskatīšanu, tostarp to ciešāku saskaņošanu ar PVO gaisa kvalitātes pamatnostādnēm.

Pamatinformācija

Gaisa piesārņojums ir viens no galvenajiem priekšlaicīgas nāves un slimību cēloņiem, un tas ir lielākais atsevišķais vides veselības apdraudējums Eiropā. Sirds slimības un insults ir visizplatītākie ar gaisa piesārņojumu saistāmie priekšlaicīgas nāves cēloņi, kam seko plaušu slimības un plaušu vēzis.

ES gaisa kvalitātes direktīvās ir noteikti standarti attiecībā uz galvenajiem gaisa piesārņotājiem. Šajās vērtībās ir ņemtas vērā PVO 2005. gada pamatnostādnes, kā arī tehniskās un ekonomiskās pamatotības apsvērumi to pieņemšanas laikā.

Šā gada rudenī publicētie EVA dati liecina, ka lielākajā daļā Eiropas valstu gaisa piesārņojuma līmenis joprojām pārsniedz ES tiesību aktos noteiktās robežas.

PVO nesen ir izstrādājusi jaunas vispārējas gaisa kvalitātes pamatnostādnes sabiedrības veselības aizsardzībai. Minētās pamatnostādnes ir balstītas uz sistemātisku pārskatu par labākajiem pieejamajiem zinātniskajiem pierādījumiem par gaisa piesārņojuma ietekmi uz cilvēku veselību, kas liecina, ka gaisa piesārņojums kaitē cilvēku veselībai pat mazākā koncentrācijā, nekā uzskatīts iepriekš.

ES gaisa kvalitātes standarti ir svarīgs politikas instruments, un šo standartu ciešāka saskaņošana ar PVO ieteikumiem būtu svarīgs solis ceļā uz tīrāku gaisu Eiropai apvienojumā ar uzlabotu politiku piesārņojuma samazināšanai tā izcelsmes vietā.

EVA veiktajā iespējamo ieguvumu novērtējumā tiek pieņemts scenārijs, kurā visas teritorijas ES-27 valstīs, kas 2019. gadā pārsniedza PVO gaisa kvalitātes pamatnostādnes attiecībā uz smalkajām cietajām daļiņām, būtu sasniegušas pamatnostādnes, savukārt visās pārējās teritorijās tiktu saglabātas izmērītās 2019. gada koncentrācijas. Tādējādi šis scenārijs un atbilstošās aplēses atspoguļo minimālos iespējamos ieguvumus, kas izriet no gaisa kvalitātes uzlabošanās, un priekšlaicīgas nāves gadījumu skaita samazināšanās, visticamāk, notiktu arī jomās, kurās pamatnostādnes jau tika sasniegtas, bet kurās, visticamāk, nāktu par labu arī tīrāks gaiss apkārtējās teritorijās.

EVA 2019. gada analīze par gaisa piesārņojuma ietekmi uz veselību tika veikta, izmantojot PVO 2013. gadā ieteiktās koncentrācijas–atbildreakcijas funkcijas, lai nodrošinātu atbilstību EVA iepriekšējo gadu aplēsēm. Tomēr, sākot ar nākamo gadu, EVA plāno pilnībā saskaņot savu analīzi ar jaunajām PVO vispārējām gaisa kvalitātes pamatnostādnēm.