Plastmasa rada arvien lielākas bažas vides un klimata jomā. Kā Eiropa var mainīt šo tendenci?

Lai gan informētība, bažas un rīcība attiecībā uz to, kā mēs izmantojam vienreizlietojamo plastmasu jūras vidē un citur, pēdējos gados ir ievērojami augušas, ir daudz citu un mazāk zināmu plastmasas ietekmes veidu, tostarp to loma klimata pārmaiņu un jaunu ar Covid-19 pandēmiju saistītu problēmu pieaugumā, kā norādīts EVA ziņojumā “Plastmasa, aprites ekonomika un Eiropas vide – rīcības prioritāte”.

Ziņojumā aplūkota plastmasas ražošana, patēriņš un tirdzniecība, plastmasas ietekme uz vidi un klimatu tās aprites ciklā un pētīta pāreja uz plastmasas aprites ekonomikutrīs veidos, iesaistot politikas veidotājus, rūpniecību un patērētājus.

“Plastmasas radītās problēmas lielā mērā ir saistītas ar to, ka mūsu ražošanas un patēriņa sistēmas nav ilgtspējīgas. Covid-19 pandēmija un klimata pārmaiņas ir palielinājušas sabiedrības uzmanību plastmasas atkritumu krīzei. Ir skaidrs, ka labākais veids ir pāriet uz fundamentāli ilgtspējīgu plastmasas aprites ekonomiku, kurā mēs izmantojam plastmasu daudz gudrāk un to labāk atkārtoti izmantojam un pārstrādājam. Turklāt plastmasas ražošanai no atjaunojamām izejvielām vajadzētu būt sākuma punktam,” teica EVA izpilddirektors Hans Bruyninckx.

Ziņojums liecina, ka plastmasas ražošana, izmantošana un tirdzniecība turpina pieaugt. Arvien vairāk ES politiku un iniciatīvu jau ir ieviestas, lai risinātu plastmasas radītās problēmas, jo īpaši tās, ko rada vienreizlietojamā plastmasa. Eiropas Komisija 2018. gadā nāca klajā ar pasaulē pirmo visaptverošo stratēģiju par plastmasu aprites ekonomikā, kurā izklāstīta ES pieeja plastmasas problēmu risināšanai;  2019. gadā tai sekoja Vienreizlietojamo plastmasas izstrādājumu direktīva.

EVA ziņojumā norādīts uz trim turpmākās virzības ceļiem, tostarp plastmasas gudrāku izmantošanu, aprites palielināšanu un atjaunojamo izejvielu izmantošanu. Kopā tie var palīdzēt nodrošināt ilgtspējīgu plastmasas aprites sistēmu. Līdztekus ziņojumam šodien tiek publicēti arī divi saistīti informatīvi paziņojumi par plastmasu un tekstilizstrādājumiem un par aprites uzņēmējdarbības modeļu sekmēšanu.

Covid-19 pandēmija un plastmasa

Koronavīrusa pandēmija ir izraisījusi izmaiņas plastmasas ražošanā, patēriņā un atkritumos. Plastmasas sejas maskām ir būtiska nozīme Covid-19 tālākas izplatības ierobežošanā. Taču plastmasas atkritumu pieaugums, ko rada pieprasījums pēc sejas maskām un cimdiem, kā arī izmaiņas tādu vienreizlietojamu plastmasas izstrādājumu ražošanā un izmantošanā, kā piemēram, pārtikas mazumtirdzniecības konteineri un plastmasas iepakojums tirdzniecībai tiešsaistē, var apdraudēt ES centienus īstermiņā ierobežot plastmasas piesārņojumu un pāriet uz ilgtspējīgāku plastmasas aprites sistēmu.

Rūpniecības plastmasas ražošana, kas pastiprina klimata pārmaiņas

Plastmasas patēriņš un ražošana ietver lielu fosilā kurināmā daudzumu, kas negatīvi ietekmē vidi un klimata pārmaiņas. Papildus šai problēmai ekonomiskās aktivitātes mazināšanās ir izraisījusi krasu naftas cenu kritumu pasaulē, kā rezultātā uzņēmējiem plastmasas izstrādājumu ražošana no neapstrādātiem, fosiliem materiāliem ir kļuvusi ievērojami lētāka nekā atkārtoti pārstrādātu plastmasas materiālu izmantošana. Ja plastmasas ražošana un izmantošana, kā prognozēts, turpinās pieaugt, līdz 2050. gadam plastmasas nozare veidos 20 % no pasaules naftas patēriņa, kas ir pieaugums salīdzinājumā ar pašreizējiem 7 %.

Ziņojumā teikts, ka EVA siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas dati liecina, ka gada emisijas, kas saistītas ar plastmasas ražošanu ES, sasniedz aptuveni 13,4 miljonus tonnu CO₂ jeb aptuveni 20 % no ķīmiskās rūpniecības emisijām visā ES. Eiropas un pasaules plastmasas reciklēšanas tirgus ekonomiskā dzīvotspēja pašlaik ir pakļauta ievērojamai slodzei. Mazāks tirgus pieprasījums pēc reciklētas plastmasas ir arī apgrūtinājis daudzu Eiropas pašvaldību centienus ilgtspējīgi pārvaldīt savu atkritumu apsaimniekošanas praksi, un ievērojamam plastmasas atkritumu daudzumam tiek izmantotas mazāk vēlamas atkritumu apglabāšanas iespējas.

Figure: the environmental impacts across the life cycle of plastics

Source: EEA, 2020

Sintētiskie tekstilizstrādājumi — pieaugoša problēma

Daļa no problēmas ar plastmasu ir tekstilmateriāli, kas izgatavoti no sintētiskajām šķiedrām, piemēram, poliestera un neilona. Saskaņā ar EVA informatīvo paziņojumu, kurā aplūkota plastmasa tekstilizstrādājumos, patērētāji ES izmet aptuveni 5,8 miljonus tonnu tekstilizstrādājumu gadā – aptuveni 11 kilogramus uz vienu cilvēku, no kuriem aptuveni divas trešdaļas veido sintētiskās šķiedras. Saskaņā ar 2017. gada datiem Eiropas mājsaimniecības patērēja aptuveni 13 miljonus tonnu tekstilizstrādājumu (apģērbu, apavu un mājsaimniecības tekstilizstrādājumu). Tekstilizstrādājumi, kuru pamatā ir plastmasa, veido aptuveni 60 % apģērbu un 70 % mājsaimniecības tekstilizstrādājumu. Veicinot ilgtspējīgu šķiedru izvēli un mikroplastmasas emisiju kontroli, kā arī uzlabojot dalītu savākšanu, atkārtotu izmantošanu un reciklēšanu, ir iespējams uzlabot sintētisko tekstilizstrādājumu ilgtspēju aprites ekonomikā.

Aprites uzņēmējdarbības modeļi var palīdzēt novērst neilgtspējīgu plastmasas ražošanu un patēriņu

Arvien pieaug interese un ienesīgas iespējas mainīt tradicionālos uzņēmējdarbības modeļus, lai tos padarītu apritīgākus, ļaujot atkārtoti izmantot materiālus un izstrādājumus un pēc iespējas ilgāk tiem palikt ekonomikā. Turklāt šodien publicētajā EVA informatīvajā paziņojumā “Framework for enabling circular business models in Europe” (Veicinošs satvars aprites uzņēmējdarbības modeļiem Eiropā) ir norādītas darbības, ko var veikt, lai efektīvi īstenotu aprites uzņēmējdarbības modeļus. Saistībā ar gaidāmo pāreju uz aprites ekonomiku tajā ir arī identificēti faktori, kas ļauj tos izvērst plašā mērogā. Šādai pārejai būs nepieciešama pareiza atbalstoša politika un rīcība, kas sekmē izmaiņas patēriņā un izglītībā.