Nākotnes zināšanas vides jomā

Pirms vairāk nekā četrdesmit gadiem Eiropas Savienībā (ES) spēkā stājās pirmie tiesību akti vides jomā. Kopš tā laika ES dalībvalstis regulāri ievāc salīdzinājuma datus un ziņo par tiem vairākos, ar vidi saistītos jautājumos, sākot ar pilsētās piesārņojošo vielu koncentrāciju gaisā ik stundu, līdz pat peldvietu ūdens kvalitātes mērījumiem katru sezonu. Tāpat tās novēro siltumnīcefekta gāzu emisijas, enerģijas patēriņu, piesārņojošajās vielas no rūpnieciskām iekārtām, aizsargājamo teritoriju platības lielumu un atrašanās vietu u. tml. Šī datu plūsma ir svarīga uzraudzības procesā un efektīvas vides tiesību aktu īstenošanas nodrošināšanā. būtiska.

Šajā laika posmā ir ievērojami attīstījusies tehnoloģija, ko izmanto vides datu vākšanā, ziņošanā un analizēšanā. Tagad mēs varam ievākt, saglabāt un apstrādāt lielāku datu apjomu. Tāpat mēs varam veidot saikni starp dažādām datu plūsmām, lai spētu precīzāk izanalizēt, kas notiek un kāpēc tas tā notiek. Ar modeļu palīdzību mēs varam novērtēt gaisa piesārņojuma ietekmi, ko rada gaisa piesārņotāju koncentrācija attiecībā pret iedzīvotāju blīvumu noteiktās vietās. Datus, kas iegūti no satelītu novērojumiem, tostarp, ES Zemes novērošanas programmas Copernicus datus, var kombinēt ar datiem, par kuriem saņemtas ziņas no sauszemes un jūras uzraudzības ierīcēm. Mēs varam novērtēt vides degradācijas un klimata pārmaiņu ietekmi gan šobrīd, gan arī nākotnē.

Kopējie ES noteikumi nodrošina datu savietojamību un veicina datu un informācijas apmaiņu visā Eiropā. Tomēr, lai izprastu vides tendences, ir svarīgi sadarboties ne tikai Eiropas Savienībā, bet arī plašākā Eiropas un starptautiskā mērogā. Tā kā Eiropas Vides aģentūrai ir Vides informācijas un novērojumu tīkls (Eionet) un Eiropas un starptautiskie partneri, tai ir unikāla iespēja apstrādāt vides informāciju un paredzēt nākotnes zināšanu vajadzības.

Nepieciešama sistemātiskāka analīze

Lai gan dažās jomās pastāv nepilnības, pašreizējās zināšanas vides jomā ir iespaidīgas. Mūsu izpratne par konkrētiem jautājumiem laika gaitā ir paplašinājusies. Tomēr šādas izpratnes kontekstā rodas arī vajadzība skatīties plašāk, kas nozīmē nepieciešamību pēc sistemātiskākas analīzes, kā arī sistēmu, piemēram, mobilitātes sistēmas un pārtikas sistēmas, aplūkošanu kopumā. Gaisa piesārņotāju koncentrāciju uzraudzība mūs aizved tikai līdz noteiktam punktam. Mēs nevaram analizēt un risināt ar gaisa piesārņojumu saistītus jautājumus, neņemot vērā transporta, dīzeļdegvielas dzinēju izplatītu emisiju, kā arī lauksaimniecību, pilsētu izplešanos un patēriņa modeļus. Vide ir jāskata kompleksi, un mūsu zināšanu bāze ir faktors tās apzināšanai visā tās sarežģītībā. Ir zināms, ka nākotnē arvien vairāk mums būs nepieciešamas sistemātiskākas un visaptverošākas zināšanas.

EVA pēdējā sagatavotā ziņojuma “Eiropas vide — stāvoklis un perspektīvas 2015” pamatā ir sistēmiskā analīze. Strādājot `globālo megatendenču jomā, esam centušies novērtēt globālo tendenču ietekmi uz Eiropas vidi un otrādi. Arī tematiskajos EVA ziņojumos tiek aplūkots aktuālais jautājums plašākā sistēmiskās analīzes kontekstā.

Bieži vien šādam analīzes veidam ir nepieciešama cita veida datu plūsma un datu pārvaldība, sociālekonomiskos datus cieši sasaistot ar vides datiem. Turklāt arvien vairāk datus apkopo iedzīvotāji un privātie uzņēmumi. Tā rezultātā var rasties nepieciešamība veidot jaunas datu partnerattiecības starp valsts un privāto, kā arī vietējo un globālo datu īpašniekiem un datu vācējiem.

Pārvērst vides datus zināšanās

Līdzās datu īpašumtiesību un pārvaldības jautājumiem lielo datu apjoms ir radījis arī citu problēmu — kā no lielās datu plūsmas iegūt svarīgākās, jo īpaši, ar politiku saistītās zināšanas. Kas mums ir jāzina, lai uzlabotu vidi nākotnē? Šī pieeja var rosināt mūs apzināt un novērot jaunas vides jomas vai arī pārtraukt vai samazināt uzraudzību citās jomās.. Iespējams, ka rezultātā mums būs jāveido jaunas saites starp datu kopām. Turklāt nepieciešamās zināšanas pilsētu plānotājam var ļoti atšķirties no Eiropas politikas veidotāja zināšanu vajadzībām. Kā vides zināšanas var veicināt kompleksu sistēmu, piemēram, pilsētu, pārvaldību?

Ciešā sadarbībā ar partneriem EVA papildina Eiropas vides zināšanu bāzi, veicot sistēmiski integrētus un tematiskus novērtējumus. Mēs ne tikai vēršam uzmanību uz pagātnes tendencēm un pašreizējo stāvokli, bet arī uz aktuāliem jautājumiem un vajadzībām pēc nākotnes zināšanām.

Galu galā zināšanu ietekme ir atkarīga no tā, vai šīs zināšanas tiek izmantotas un kādā veidā tās tiek izmantotas. Lai veiktu uzlabojumus vides jomā, zināšanām ir jābūt pieejamām un būtiskām. Tāpat zināšanas ir jānodod un jāizmanto tiem, kuri var ietekmēt lēmumu pieņemšanas procesus. EVA ir apņēmusies pieņemt, ģenerēt un izplatīt vides zināšanas, kas nepieciešamas šodien un nākotnē.

Hans Bruyninckx

EVA izpilddirektors