Eiropas gaisa kvalitātes ievērojams uzlabojums pēdējā desmitgadē, mazāk nāves gadījumu saistībā ar piesārņojumu

EVA “Gaisa kvalitāte Eiropā – 2020. gada ziņojumā” lasām, ka 2018. gadā sešās dalībvalstīs bija pārsniegta Eiropas Savienības noteiktā smalko daļiņu (PM2.5) robežvērtība: Bulgārijā, Čehijā, Horvātijā, Itālijā, Polijā un Rumānijā. Tikai četrās valstīs Eiropā – Igaunijā, Islandē, Īrijā un Somijā – smalko daļiņu koncentrācijas bija zem Pasaules Veselības organizācijas (PVO) stingrākajām ieteiktajām vērtībām. EVA ziņojumā atzīmēts, ka joprojām starp ES likumdošanā noteiktajām gaisa kvalitātes robežvērtībām un PVO ieteiktajām vērtībām pastāv atšķirība, ko Eiropas Komisija cenšas novērst, pārskatot ES standartus Nulles piesārņojuma rīcības plāna kontekstā.

Jaunās EVA analīzes pamatā ir jaunākie oficiālie gaisa kvalitātes dati no vairāk nekā 4000 novērošanas stacijām Eiropā 2018. gadā.

Saskaņā ar EVA novērtējumu smalko daļiņu iedarbības rezultātā 41 Eiropas valstī 2018. gadā bija apmēram 417 000 priekšlaicīgas nāves gadījumu. Apmēram 369 000 no šiem gadījumiem bija ES 28 valstīs, savukārt 54 000 un 19 000 priekšlaicīgas nāves gadījumu bija saistīti attiecīgi ar slāpekļa dioksīdu (NO₂) un piezemes ozonu (O₃). (Šie trīs skaitļi ir atsevišķas aplēses, un tos nedrīkst summēt, lai izvairītos no divkārša uzskaitījuma).

EVA ziņojumā redzams, ka ES, valstu un vietējās politikas, kā arī emisiju ierobežojumu rezultātā gaisa kvalitāte Eiropā ir uzlabojusies. Kopš 2000. gada galveno gaisa piesārņotāju emisijas, ieskaitot slāpekļa oksīdus (NO_x), ir būtiski samazinājušās, kaut arī ir pieaudzis pieprasījums pēc mobilitātes, un attiecīgi siltumnīcefekta gāzu emisijas šajā nozarē. Lielā mērā ir arī samazinājušās piesārņotāju emisijas no energoapgādes, savukārt lēns ir progress, samazinot emisijas no ēkām un lauksaimniecības.

Līdz ar labāku gaisa kvalitāti 2018. gadā apmēram par 60 000 cilvēku mazāk ir priekšlaicīgi miruši no smalko daļiņu piesārņojuma salīdzinājumā ar 2009. gadu. Attiecībā uz slāpekļa dioksīdu samazinājums ir pat lielāks, jo pēdējā desmitgadē priekšlaicīgu nāves gadījumu skaits ir samazinājies par apmēram 54 %. Vides un klimata politikas nostādņu nepārtraukta īstenošana Eiropā ir galvenais faktors, kas veicinājis šos uzlabojumus.

“EVA dati pierāda, ka ieguldījumi labākā gaisa kvalitātē nozīmē ieguldījumu visu Eiropas iedzīvotāju labākā veselībā un produktivitātē. Politikas nostādnes un rīcība, kas konsekventi atbilst Eiropas nulles piesārņojuma stratēģijai, veicina mūža ilgumu un veselīgāku dzīvi, kā arī noturīgākas sabiedrības,” saka EVA izpilddirektors Hans Bruyninckx.

“Tas ir labas ziņas, ka gaisa kvalitāte uzlabojas, pateicoties mūsu īstenotajai vides un klimata politikai. Taču mēs nevaram ignorēt negatīvo pusi – gaisa piesārņojuma izraisītas priekšlaicīgas nāves gadījumu skaits Eiropā joprojām ir pārāk liels. Ar Eiropas zaļo kursu mēs esam izvirzījuši sev mērķi samazināt visu veidu piesārņojumu līdz nullei. Lai gūtu panākumus un pilnībā aizsargātu cilvēku veselību un vidi, mums jāturpina samazināt gaisa piesārņojumu un ciešāk jāsaskaņo mūsu gaisa kvalitātes standarti ar Pasaules Veselības organizācijas ieteikumiem. Mēs to aplūkosim mūsu gaidāmajā rīcības plānā," sacīja komisārs Sinkevičius. 

Eiropas Komisija nesen publicēja ceļvedi ES rīcības plānam virzībā uz Nulles piesārņojuma stratēģiju, kas ir daļa no Eiropas Zaļā kursa.