Klimats, daba un cilvēki: mūsu planētas kopīgā nākotne

Tuvojoties gada beigām, pasaules uzmanības centrā ir viens aicinājums uz rīcību – mums ir steidzami jārisina klimata pārmaiņu problēma, jāaptur un jāpagriež pretējā virzienā bioloģiskās daudzveidības samazināšanās.

Globālajās sarunās par klimata pārmaiņām, ko parasti dēvē par klimata COP (Pušu konferenci), pulcējas pārstāvji no visām pasaules valstīm, lai rīkotos un vienotos par vairākiem jautājumiem saistībā ar klimata pārmaiņām, tostarp par to mazināšanu – kā samazināt globālās emisijas, pielāgošanos – palīdzot valstīm sagatavoties arvien lielākai klimata pārmaiņu nelabvēlīgajai ietekmei, kā arī finansēšanu – kurš par ko maksā.

Apmēram trīsdesmit līdz četrdesmit tūkstoši reģistrētu dalībnieku piedalās šajā klimata COP, tostarp vadītāji no vairāk nekā 100 valstīm, desmitiem tūkstošu delegātu, desmitiem tūkstošu novērotāju (piemēram, pilsoniskās sabiedrības un jaunatnes pārstāvju) un tūkstošiem žurnālistu. COPintensīvo sarunu rezultāts vienmēr ir kompromiss. Tomēr šīs sarunas palīdz iezīmēt globālu redzējumu un trajektoriju, kur visas valstis un dažādas ieinteresētās personas, tostarp jaunatne un pamatiedzīvotāju kopienas, var paust savu viedokli un sasniegt globālo auditoriju.

No COP26 līdz COP27: solis uz priekšu?

Klimata COP, kas notika 2021. gadā Glāzgovā (COP26), bija mērķis līdz 2050. gadam pasaule sasniegt nulles emisiju līmeni un uzturētu 1,5 grādu sasilšanu, ko pirmoreiz noteica Parīzes vienošanās saistībā arCOP21 2015. gadā. Lai sasniegtu šos mērķus, kas balstās uz Parīzes vienošanos, valstis cita starpā vienojās par vairākiem lēmumiem un darbībām.

Ar Glāzgovas paktuCOP26 uzsvēra ārkārtas situāciju, aicināja paātrināt rīcību, lai pakāpeniski samazinātu ogļu elektroenerģiju un pārtrauktu “neefektīvā” fosilā kurināmā lietošanu. Turklāt pakts arī aicināja pastiprināt atbalstu adaptācijai un solījumam nākamajā konferencē koncentrēties uz zaudējumiem un kaitējumiem.COP26 konferencē tika pieņemtas citas vienošanās un paziņojumi par mežiem, metānu, automašīnām un privātajām finansēm. Lai gan sarunās bija trūkumi un kompromisi, to progress bija jūtams un saglabāja 1,5 grādu mērķi.

Gadu vēlāk novembrī COP27 Šarm eš Šeihā (Ēģiptē) notika pavisam citā globālā kontekstā un realitātē. Tā darbības konteksts bija Ukrainas karš, augstās enerģijas cenas un energoapgādes drošības problēmas, kā arī augstais inflācijas līmenis, kas ietekmē eiropiešus pēcpandēmijas trauslās ekonomikas un katastrofālo klimata pārmaiņu iespaida situācijā.

Glāzgovas pēdējā brīža globālais optimisms Šarm eš Šeihā nebija redzams. Daudzi, tostarp Eiropas Komisijas viceprezidents Franz Timmerman, secināja, ka nepieciešamība steidzami un radikāli samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas neatbilst konkrētajiem pasākumiem un saistībām, ko valstis paudaCOP27. Pēc viņa vārdiem: “Mēs esam morālas dilemmas priekšā. Jo ar šo nepietiek, lai mazinātu situāciju.”

Tajā pašā laikā valstis vienojās izveidot jaunu fondu, lai palīdzētu visneaizsargātākajām valstīm, ko ir skāruši zaudējumi un kaitējumi klimata pārmaiņu ietekmē. Jautājumi par to, kurš un cik maksās, kurš gūst labumu un kurš pieņem lēmumu, paliek atklāti. Neatkarīgi no pašreizējā kontekstaTimmerman atkārtoti apstiprināja ES nostāju un apņemšanos sasniegt savus klimata un vides mērķus, kā arī ES pastāvīgo atbalstu vismazāk aizsargātajiem. Mūsu pašreizējā realitāte vēl vairāk atklāj, cik nepieciešama ir steidzama un izlēmīga rīcība klimata jomā.

Bioloģiskās daudzveidības COP15: ar ko tiek riskēts?

Decembrī pārstāvji no visas pasaules pulcējās atkal, šoreiz Monreālā (Kanādā), lai vienotos par globālu rīcību dabas aizsardzības jomā. Pasaule satraucošā ātrumā zaudē savu bioloģisko daudzveidību, un lejupslīde arvien paātrinās. Apmēram miljons sugu pašlaik ir tuvu izzušanai, un daudzas mūsu planētai un labklājībai svarīgas ekosistēmas ir uz neatgriezeniska kaitējuma robežas. Šīs un nākamo paaudžu labā mums ir steidzami jāaptur un jānovērš bioloģiskās daudzveidības zudums un jāatjauno dabiskās teritorijas visā pasaulē un Eiropā.

Pašreizējās bioloģiskās daudzveidības COP, ko parasti dēvē par COP15 (jo tā ir Konvencijas par bioloģisko daudzveidību pušu konferences 15. sanāksme), mērķis ir nodrošināt globālu bioloģiskās daudzveidības sistēmu periodam pēc 2020. gada. Pamatnostādnēs ir izvirzīts 21 mērķis, tostarp  30 % mūsu planētas aizsardzība līdz 2030. gadam. Tajās arī atzīta ne tikai steidzamas globālas darbības nepieciešamība, bet arī uzsvērta vajadzība pārveidot mūsu ekonomiskos, sociālos un finanšu modeļus, lai apturētu un mainītu pašreizējās tendences.

Konkrētāk sakot, rīcība ietver lielāku zemes un jūras teritoriju aizsardzību un atjaunošanu, kā arī neilgtspējīgu darbību novēršanu galvenajās nozarēs, piemēram, lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un zivsaimniecībā.

Tas, vai mums izdosies mainīt tendences, būs atkarīgs no tā, kā mēs rīkosimies uz šā pamata. Piemēram, aizsargājamajos 30 % ir jāiekļauj globālie bioloģiskās daudzveidības karstie punkti. Svarīgs ir arī šo teritoriju aizsardzības veids. Aizsardzības shēmām ir jāļauj dabai atjaunoties. Šīs teritorijas var būt arī mūsu lielākās sabiedrotās siltumnīcefekta gāzu mazināšanai atmosfērā, kalpojot par oglekļa piesaistītājām, kā arī cīņā ar klimata pārmaiņu negatīvajām sekām.

Mūsu resursu izmantošanas problēmas risināšana

Gan klimata, gan arī bioloģiskās daudzveidības COPmēs apspriežam vienu un to pašu problēmu un vienu un to pašu risinājumu. Klimata pārmaiņas un bioloģiskās daudzveidības samazināšanās ir vienas slimības divi simptomi.

Cilvēki Eiropā un pasaulē patērē vairāk resursu, nekā spēj nodrošināt mūsu planēta. Mūsu patēriņa preču un pakalpojumu ražošanas veids izraisa klimata pārmaiņas un degradē dabisko pasauli. Nesenās krīzes ir atklājušas arī esošo un diemžēl pieaugošo nevienlīdzību attiecībā uz ieguvumiem, no vienas puses, un ietekmi uz veselību, klimata neaizsargātību un iztikas līdzekļiem, no otras puses.

Mūsdienās klimata pārmaiņu un vides degradācijas radītās izmaksas dažus no mums var ietekmēt vairāk nekā citus. Tomēr ietekmi izjūt visi, un ilgtermiņā šī ietekme pieaugs, ja vien neizmantosim šo izšķirošo desmitgadi, lai mainītu pašreizējo tendenču virzienu. ŠīsCOP mūs visus mudina drosmīgi rīkoties un izrādīt solidaritāti ar visu dzīvību uz Zemes.

Ir iespējama citāda nākotne. Mēs varam pielāgoties, apgūt jaunus paradumus un veidot jaunas sistēmas. Kopīgiem spēkiem mēs varam uzrakstīt citu stāstu par savu planētu, kurā mēs visi varam izmantot veselīgākas dabas un stabila klimata labumus un kurā ir izdevies mazināt riskus un ietekmi. Mēs 2030. gadā varam būt soli tuvāk šai nākotnei.