Zaļā infrastruktūra – labāka dzīve ar dabīgiem risinājumiem

Kas ir zaļā infrastruktūra un kāpēc tā ir svarīga?

Eiropas Komisija paziņojumā par zaļo infrastruktūru apraksta zaļo infrastruktūru kā rīku, kas ar dabīgiem risinājumiem ļauj iemantot ekoloģiskus, ekonomiskus un sociālus ieguvumus, palīdz saprast, cik liela ir dabas velšu vērtība cilvēku sabiedrībā, un mobilizē ieguldījumus šo ieguvumu saglabāšanai un vairošanai. Citiem vārdiem sakot, zaļā infrastruktūra ir pilnīgi vai daļēji dabīgu teritoriju un zaļo zonu tīkls, kas sniedz ekosistēmu pakalpojumus, kuri ir pamatā cilvēku labklājībai un dzīves kvalitātei.

Vienā un tajā pašā telpiskajā teritorijā zaļajai infrastruktūrai var būt daudzas funkcijas un priekšrocības. Šīs funkcijas var būt saistītas ar vidi (piemēram, bioloģiskās daudzveidības saglabāšana vai pielāgošanās klimata pārmaiņām), tās var būt sociālas (piemēram, ūdeņu novadīšanas vai zaļo zonu nodrošinājums) un ekonomiskas (piemēram, darbavietu radīšana un īpašuma cenu paaugstināšana). Pretstats pelēkās infrastruktūras risinājumiem, kam parasti ir tikai viena funkcija, piemēram, ūdeņu novadīšana vai transports, padara zaļo infrastruktūru pievilcīgu, jo tai ir potenciāls risināt vairākas problēmas vienlaikus. Tradicionālā pelēkā infrastruktūra joprojām ir vajadzīga, bet tās stiprināšanai bieži var izmantot dabīgus risinājumus.

Piemēram, zaļo infrastruktūru, t. i., veģetācijas un augšņu dabiskās ūdens aiztures un absorbcijas spējas, var izmantot, lai mazinātu lietus notekūdeņu apjomu, kas nonāk kanalizācijas sistēmās un no tām ezeros, upēs un strautos. Zaļās infrastruktūras priekšrocības šajā gadījumā varētu būt arī intensīvāka oglekļa piesaiste, labāka gaisa kvalitāte, pilsētu siltuma salu efekta mazināšana, papildu telpa savvaļas dzīvotnēm un atpūtai. Zaļās zonas palīdz veidot arī kultūrvēsturisko ainavu, piešķirot identitāti vietām, kā arī apkārtnei pilsētu un piepilsētu teritorijās, kur cilvēki dzīvo un strādā. Pētījumi liecina, ka salīdzinājumā ar pelēko infrastruktūru zaļās infrastruktūras risinājumi izmaksā mazāk un sniedz plašu papildu ieguvumu klāstu vietējai ekonomikai, sociālajai struktūrai un videi plašākā izpratnē.

Kādas ir ar zaļās infrastruktūras attīstību saistītās galvenās problēmas?

Zaļās infrastruktūras koncepcija ir samērā jauna un sarežģīta, un nav plaši atzītas zaļās infrastruktūras definīcijas. Trūkst arī kvantitatīvas analīzes un rādītāju. Tāpēc politikas veidotājiem rodas grūtības, cenšoties integrēt zaļo infrastruktūru politikā. Taču uz dažiem zaļās infrastruktūras elementiem tas neattiecas. Piemēram, ekoduktiem un tādām dabiskām ūdeņu apsaimniekošanas sistēmām kā zaļie jumti parasti ir skaidras funkcijas un ir iespējams novērtēt to lietderību. Arī zaļās infrastruktūras finansiālais pamatojums var šķist sarežģīts, tomēr papildus daudzajiem ieguvumiem, kas minēti iepriekš, zaļā infrastruktūra bieži ir lētāka, spēcīgāka un ilgtspējīgāka. Tāpēc, tā vietā, lai automātiski izvēlētos pelēku risinājumu (piemēram, ar drenāžas grāvjiem un caurulēm) plūdu novēršanai, plānotājiem i būtu ieteicams vispirms izvērtēt ieguvumus, ko dotu palieņu vai mitrāju atjaunošana.

Visbeidzot, zaļajai infrastruktūrai ir atvēlēta nozīmīga vieta ES bioloģiskās daudzveidības stratēģijā, taču tā nav vienīgi bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas instruments. Tā var dot ievērojamu ieguldījumu, palīdzot īstenot ES politikas mērķus reģionālās un lauku attīstības, klimata pārmaiņu, katastrofu riska pārvaldības, lauksaimniecības un mežsaimniecības un vides jomā.

Kāda ir Eiropas politika attiecībā uz zaļo infrastruktūru un kas tiek darīts, lai risinātu iepriekš minētās problēmas?

ES zaļās infrastruktūras stratēģijā ir atbalstīta zaļās infrastruktūras koncepcijas pilnīga integrēšana ES politikā, lai tā kļūtu par visas ES teritoriālās attīstības standarta elementu. Stratēģijā ir atzīts, ka zaļā infrastruktūra var sniegt ieguldījumu dažādās ES politikas jomās, kuru mērķi ir sasniedzami ar dabīgiem risinājumiem, un zaļās infrastruktūras izmantošana ir aplūkota izaugsmes stratēģijas "Eiropa 2020" kontekstā.

Turklāt bioloģiskās daudzveidības stratēģijas mērķis ir "līdz 2020. gadam nodrošināt ekosistēmu un to pakalpojumu uzturēšanu un uzlabošanu, veidojot zaļo infrastruktūru un atjaunojot vismaz 15 % degradēto ekosistēmu". Dalībvalstis ir aicinātas kartēt un novērtēt savu ekosistēmu stāvokli un pakalpojumus valsts mērogā. Tas palīdzēs apzināt ekosistēmu pakalpojumu ekonomisko vērtību un veicinās šīs vērtības iekļaušanu ES un valstu uzskaites un ziņošanas sistēmās līdz 2020. gadam.

Zaļā infrastruktūra ir atzīta arī citos ES politikas dokumentos, jo īpaši Septītajā vides rīcības programmā (7. VRP), Reģionālajā politikā 2014.–2020. gadam, Ūdens pamatdirektīvā, Nitrātu direktīvā un Plūdu direktīvā, kā arī ES stratēģijā par pielāgošanos klimata pārmaiņām.

Cerams, ka visas šīs iniciatīvas palīdzēs labāk izmantot zaļo infrastruktūru kā politikas instrumentu un rast praktiskus risinājumus vietējā mērogā.

Kāds ir EVA ieguldījums šajā darbā ?

EVA ir iesaistījusies zaļās infrastruktūras izpētē, lai atbalstītu politikas veidotājus un sabiedrību. Aģentūra 2011. gadā publicēja ziņojumu Zaļā infrastruktūra un teritoriālā kohēzija, kurā ir uzsvērts, ka ir svarīgi izstrādāt rīkus zaļās infrastruktūras apzināšanai un novērtēšanai, un sniegta informācija prioritāšu un mērķu noteikšanai valsts un reģionālā līmenī. Šis ziņojums ir ņemts vērā arī Komisijas paziņojumā par zaļo infrastruktūru.

EVA pētījumā Zaļās infrastruktūras telpiskā analīze Eiropā zaļā infrastruktūra ir aplūkota kā ekoloģiska un telpiska koncepcija, kas veicina ekosistēmu veselīgumu un izturētspēju, sniedz ieguldījumu bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā un dod labumu cilvēkiem, palīdzot nodrošināt ekosistēmu pakalpojumus, piemēram, klimata pārmaiņu mazināšanu, svarīgāko dzīvotņu nodrošināšanu biotām un dzīvotņu savienojamību.

Drīzumā tiks publicēts EVA ziņojums "Dabīgu risinājumu apzināšana – zaļās infrastruktūras loma ar laikapstākļiem un klimata pārmaiņām saistītu dabas apdraudējumu ietekmes mazināšanā". Tas papildina aģentūras iepriekšējos ziņojumus, parādot, kā zaļā infrastruktūra palīdz mazināt sekas, ko rada ar ekstrēmiem laikapstākļiem un klimatu saistītas parādības, kuras pieder pie dārgākajiem un nāvējošākajiem dabas apdraudējumiem Eiropā un pasaulē. Galvenā uzmanība ziņojumā ir pievērsta dažiem dabas katastrofu veidiem, kurus klimata pārmaiņas visticamāk pastiprinās, t. i., zemes nogruvumiem, lavīnām, plūdiem un vētras uzplūdiem. Ziņojumā ir aplūkoti arī zaļās infrastruktūras un ekosistēmu pakalpojumi, kas palīdz regulēt globālo klimatu.

Gorm Dige

Intervija, publicēta EVA biļetena izdevumā Nr. 2015/3 2015. gada septembrī