Plūdu, sausuma un ūdens kvalitātes radītie klimata riski prasa steidzamu rīcību

EVA ziņojumā Responding to climate change impacts on human health in Europe: focus on floods, droughts and water quality ("Reaģēšana uz klimata pārmaiņu ietekmi uz cilvēku veselību Eiropā – plūdi, sausums un ūdens kvalitāte") uzmanība pievērsta ar ūdeni saistītajai klimata pārmaiņu ietekmei uz veselību un labklājību, kas jau ir jūtama visā Eiropā un ietver nāves gadījumus, ievainojumus, infekcijas slimību uzliesmojumus un sekas uz garīgo veselību. 

Laikposmā no 1980. līdz 2022. gadam 32 Eiropas valstīs tika reģistrēti 5582 ar plūdiem saistīti nāves gadījumi un 702 ar savvaļas ugunsgrēkiem saistīti nāves gadījumi. Jau šobrīd katrs astotais eiropietis dzīvo teritorijās, kas potenciāli pakļautas upju plūdiem, un aptuveni 30 % Eiropas dienvidu iedzīvotāju saskaras ar pastāvīgu ūdens trūkumu. Klimata pārmaiņas vēl vairāk palielinās cilvēku pakļaušanu ekstremāliem laikapstākļiem, kas radīs nopietnas sekas veselībai. Vecāka gadagājuma iedzīvotāji, bērni, cilvēki ar sliktu veselības stāvokli, zemāku ienākumu grupas, lauksaimnieki un neatliekamās palīdzības dienesti ir grupas, kuru veselību visvairāk ietekmē plūdi, sausums, meža ugunsgrēki vai ar ūdeni un slimību pārnēsātājiem saistītas slimības. 

Ņemot vērā šos faktus, ziņojumā uzsvērta kritiskā nepieciešamība steidzami īstenot spēkā esošos ES tiesību aktus, jo īpaši dažādus Eiropas klimata, ūdens un veselības politikas virzienus, un tos vēl vairāk integrēt, kā arī ieviest jau esošos risinājumus visās nozarēs un valdības līmeņos, lai aizsargātu dzīvības, novērstu nelabvēlīgus veselības rādītājus un uzlabotu labklājību.

Ārkārtīgi svarīgi un steidzami ir aizsargāt cilvēku dzīvību un veselību no klimata pārmaiņu sekām, tostarp sausuma, plūdu un ūdens kvalitātes pasliktināšanās. Pašreizējā Eiropas klimata, ūdens un veselības politika nodrošina stabilu pamatu rīcībai, taču tā ir jāīsteno plašāk un sistemātiskāk. Lai nodrošinātu mūsu labklājību nākotnē, visu līmeņu valdībām daudzās nozarēs ir jāievieš efektīvi risinājumi, lai mēs varētu novērst un mazināt ietekmi uz fizisko un garīgo veselību. Mēs atbalstām viņus ar zināšanām, izmantojot EVA un Eiropas Klimata un veselības novērošanas centra darbības.

Leena Ylä-Mononen

EVA izpilddirektore

Efektīvu risinājumu ātrāka ieviešana

Lai uzlabotu mūsu sagatavotību turpmākajiem ar klimatu saistītajiem veselības apdraudējumiem, ko rada plūdi, ūdens trūkums un ūdens kvalitātes pasliktināšanās, ir jāreaģē gan veselības nozarē, gan citās nozarēs, kas ietekmē veselību, tostarp ūdens apsaimniekošanas, telpiskās plānošanas, ēku projektēšanas vai apdrošināšanas jomā.

EVA ziņojuma mērķis ir iedvesmot rīcībai, demonstrējot dažādus praktisku risinājumu piemērus , kas īstenoti EVA dalībvalstīs un sadarbības valstīs.

Priekšnoteikums plašākai rīcībai ir lielāka klimata pārmaiņu integrēšana dalībvalstu veselības politikā un resursu un kompetenču palielināšana, lai pielāgotos klimata pārmaiņām, īpašu uzmanību pievēršot veselībai vietējā un reģionālajā līmenī. Ātrāki ieguvumi ietver sabiedrības informētības palielināšanu par riskiem un risinājumiem, savukārt ilgtermiņa pasākumi, tostarp infrastruktūras uzlabojumi un uz dabu balstīti risinājumi, prasa sistemātisku plānošanu un ieguldījumus. Dažādu iedzīvotāju grupu neaizsargātības atšķirības un ietekmes ģeogrāfiskā dažādība prasa uz taisnīgumu balstītu, mērķtiecīgu pieeju, lai novērstu ietekmi uz veselību visiem mainīgā klimata apstākļos.

Galvenie riski, kuru novēršanai nepieciešama rīcība

Plūdi

• Laikā no 1980. līdz 2022. gadam 32 EVA dalībvalstīs tika reģistrēti 5 584 ar plūdiem saistīti nāves gadījumi.
• Pašlaik aptuveni 53 miljoni cilvēku (12 % Eiropas iedzīvotāju) dzīvo apgabalos, kas potenciāli pakļauti upju plūdiem, lai gan bieži vien ir izveidotas pretplūdu aizsardzības sistēmas. No 2011. līdz 2021. gadam šis skaits ir palielinājies par 935 000, kas liecina par nepārtrauktu attīstību applūstošajās teritorijās.
• Viena no deviņām Eiropas slimnīcām atrodas reģionos, kuros ir iespējama upju applūšana.

Sausums un ūdens trūkums

• Ūdens pieprasījuma un sausuma dēļ Eiropas reģionos ir gandrīz pastāvīgs ūdens trūkums, un ne tikai dienvidos.
• Ilgstoši sausa un karsta laika periodi veicina meža ugunsgrēku izplatību, galvenokārt Dienvideiropā, bet arvien biežāk arī citos reģionos. Laikā no 1980. līdz 2022. gadam 32 EVA dalībvalstīs 702 cilvēki tieši zaudēja dzīvību meža ugunsgrēkos, un vēl vairāk cilvēku cieta no meža ugunsgrēku dūmiem.

Ūdens kvalitāte

• Gaisa un ūdens temperatūras paaugstināšanās veicina patogēnu augšanu, palielinot ar ūdeni pārnēsājamo slimību risku.
• Spēcīgu lietusgāžu dēļ ir divreiz lielāka iespēja, ka piesārņotu noteces un kombinētu notekūdeņu pārplūžu dēļ ūdensobjektos ir kaitīga patogēnu koncentrācija.
• Zemienē esošajās teritorijās jūras līmeņa paaugstināšanās izraisa sālsūdens iekļūšanu gruntsūdeņos un virszemes ūdens slāņos, kas ietekmē kultūraugus.
• Nelielas plūsmas sausuma periodos rada lielāku piesārņotāju koncentrāciju, kas prasa dārgu notekūdeņu apstrādi. Sausajos un karstajos periodos ciānbaktēriju ziedēšana ar barības vielām bagātos ūdeņos var apdraudēt ūdens kvalitāti.

Par ziņojumu

Ziņojums ir publicēts kā daļa no Eiropas Klimata un veselības novērošanas centra darbības, pamatojoties uz novērošanas centra darbu un papildinot to. Ziņojums izriet no šā gada sākumā publicētā Eiropas klimata riska novērtējuma, kurā veselība uzsvērta kā viena no riska nozarēm.