Gaisa piesārņojuma ietekme uz veselību un vidi joprojām ir liela visā Eiropā

Saskaņā ar EVA informatīvo ziņojumu “Gaisa piesārņojuma radītais kaitējums cilvēku veselībai Eiropā: slimību radītais slogs 2024. gadā”, neraugoties uz izaicinājumiem, kas saistīti ar gaisa piesārņotājvielu ekspozīcijas mazināšanu, dati apstiprina tendenci, ka aplēstā ietekme uz veselību, ko izraisa trīs galveno gaisa piesārņotājvielu (smalku cieto daļiņu, slāpekļa dioksīda un ozona) ilgstoša iedarbība, mazinās.

Laikposmā no 2005. līdz 2022. gadam ar smalkām cietajām daļiņām jeb PM_2,5 saistāmo nāves gadījumu skaits ES  ir samazinājies par 45 %. Šāda tendence dod iespēju sasniegt ES nulles piesārņojuma rīcības plānā 2030. gadam noteikto mērķi — samazinājumu par 55%.

Tā ir laba ziņa visiem iedzīvotājiem, ka no šodienas ir stājušies spēkā stingrāki ES gaisa kvalitātes noteikumi, taču joprojām pārāk daudz cilvēku visā Eiropā, jo īpaši pilsētās, negatīvi ietekmē slikta gaisa kvalitāte, kas izraisa slimības un priekšlaicīgu nāvi, ko lielā mērā ir iespējams novērst, samazinot šo piesārņotājvielu līmeni vidē. Gaisa piesārņojumam ir arī plašāka negatīva ietekme, un tas kaitē mūsu ekosistēmu veselībai, tāpēc ir vēl svarīgāk divkāršot mūsu centienus gaisa attīrīšanas jomā.

Lēna Ilemononena (Leena Ylä-Mononen)
EVA izpilddirektore

Ir ieviesti jauni ES gaisa kvalitātes noteikumi

Pārskatītā Gaisa kvalitātes direktīva, kas stājās spēkā šodien, tuvina ES gaisa kvalitātes robežvērtības PVO standartiem, atbalstot turpmāku gaisa piesārņojuma ietekmes uz veselību samazināšanu nākamajos gados. Tomēr gaisa piesārņojums joprojām ir lielākais vides veselības apdraudējums Eiropas iedzīvotājiem (kam seko citi faktori, piemēram, trokšņa, ķīmisko vielu iedarbība un arvien pieaugošā ar klimatu saistīto karstuma viļņu ietekme uz veselību), kas izraisa hroniskas slimības un ar tām saistāmus nāves gadījumus, jo īpaši pilsētās un pilsētu teritorijās.

Saskaņā ar jaunākajām EVA aplēsēm vismaz 239 000 nāves gadījumu ES 2022. gadā bija saistāmi ar smalku cieto daļiņu (PM_2,5) piesārņojuma iedarbību, kas pārsniedz PVO ieteikto koncentrāciju 5 μg/m³. 70 000 nāves gadījumu ir saistāmi ar ozona (O₃) piesārņojuma iedarbību un 48 000 nāves gadījumu — ar slāpekļa dioksīda (NO₂) piesārņojuma iedarbību.

No šiem saistāmajiem nāves gadījumiem būtu bijis iespējams izvairīties, 2022. gadā sasniedzot PVO noteiktās ieteicamās vērtības. Galvenā informācija par katru valsti, tostarp informācija par ietekmi uz veselību un ekosistēmu valsts līmenī, ir iekļauta atsevišķā šā paziņojuma presei pielikumā.

Papildus priekšlaicīgas nāves gadījumiem ievērojama ietekme ir arī dzīves apstākļiem, kas saistīti ar gaisa piesārņojuma izraisītām slimībām. EVA informatīvajā ziņojumā ir teikts, ka ir ļoti svarīgi, lai šī ietekme tiktu ņemta vērā, novērtējot gaisa piesārņojuma radīto kopējo slogu veselībai, kā arī ieguvumus, ko radītu tīrāks gaiss Eiropā.

Gaisa piesārņojuma ietekme uz dabu

Gaisa piesārņojumam ir arī negatīva ietekme uz mūsu dabu. Atsevišķā EVA informatīvajā ziņojumā “Gaisa piesārņojuma ietekme uz ekosistēmām Eiropā” aplūkots, kā veģetācija tiek pakļauta galveno gaisa piesārņotājvielu iedarbībai un kā tas ietekmē kultūraugu ražību un ekonomiskos zaudējumus.

EVA informatīvajā ziņojumā konstatēts, ka slāpeklis gaisā, kas nogulsnējas ekosistēmās, palielina uzturvielu slodzi (eitrofikāciju), kā rezultātā mainās ekosistēmas struktūra un funkcijas (mainās augu sugas, kas var augt attiecīgajā teritorijā). Jāatzīmē, ka 2022. gadā 73 % ekosistēmu ES bija pārsniegta kritiskā slodze attiecībā uz eitrofikāciju.

Nulles piesārņojuma rīcības plānā ir iekļauts mērķis līdz 2030. gadam par 25 % salīdzinājumā ar 2005. gada līmeni samazināt to ekosistēmu platību, kurās slāpekļa nosēdumi pārsniedz kritisko slodzi. Šobrīd ir maz ticams, ka šis mērķis tiks sasniegts, jo laikposmā no 2005. līdz 2022. gadam tā samazinājās par 13 %. 

Turklāt aptuveni viena trešdaļa Eiropas lauksaimniecības zemju bija pakļautas piezemes slāņa ozona koncentrācijai, kas pārsniedza robežvērtību, kura noteikta saskaņā ar ES noteikumiem augu valsts aizsardzībai. Tā rezultātā tika nodarīts kaitējums kultūraugiem, samazinājās ražība un aplēstie ekonomiskie zaudējumi sasniedza vismaz 2 miljardus EUR. Ozons bojā mežus un augus, palēninot to augšanu, samazinot ražību un ietekmējot bioloģisko daudzveidību. 2022. gadā 62 % no kopējās meža platības 32 EVA dalībvalstīs bija pārsniegts kritiskais līmenis, kas noteikts mežu aizsardzībai pret ozonu. Ievērojami sēra dioksīda emisiju samazinājumi (SO₂) pēdējo desmitgažu laikā galvenokārt ir risinājuši paskābināšanās problēmu.

Vispārīga informācija

EVA informatīvie ziņojumi “Gaisa piesārņojuma radītais kaitējums cilvēku veselībai Eiropā: slimību slogs 2024. gadā” un “Gaisa piesārņojuma ietekme uz ekosistēmām Eiropā” ir daļa no EVA paketes "Gaisa kvalitāte Eiropā 2024. gadā".

EVA kopš 2014. gada aplēš ar gaisa piesārņojumu saistāmo nāves gadījumu skaitu. EVA izmanto ieteikumus par ietekmi uz veselību, kas izklāstīti PVO 2021. gada gaisa kvalitātes pamatnostādnēs. Tāpat kā iepriekšējos gados, dažādu gaisa piesārņotājvielu ietekmi uz veselību nevajadzētu summēt, lai izvairītos no dubultas uzskaites datu pārklāšanās dēļ. Tas attiecas gan uz mirstību, gan slimībām.

Papildus šiem diviem informatīvajiem ziņojumiem par katru valsti ir publicēti arī atjaunināti datu apkopojumi par gaisa piesārņojumu. Šajos datu apkopojumos ir sniegts galveno ar gaisa piesārņojuma emisijām un gaisa kvalitāti saistīto datu kopsavilkums, kā arī informācija par piesārņojuma tendencēm laika gaitā un ietekmi uz veselību saistībā ar piesārņojuma ietekmi katrā valstī.

Pārskatītā Gaisa kvalitātes direktīva, Direktīva (ES) 2024/2881, stājas spēkā šodien, 2024. gada 10. decembrī, pēc tās pieņemšanas 2024. gada 23. oktobrī. Ar šo direktīvu tiek ieviesti jauni gaisa kvalitātes standarti, kas jāsasniedz 2030. gadā un kas ir tuvāki PVO ieteikumiem, kā arī pienākums uzraudzīt papildu piesārņotājvielas, piemēram, īpaši smalkas cietās daļiņas, melno oglekli un amonjaku.

Papildu informācija par pārskatīto direktīvu ir pieejama ziņu materiālā un Eiropas Komisijas sagatavotajā videomateriālā.