nākamais
iepriekšējais
temati

Jaunumi

ES siltumnīcefekta gāzu emisijas pagājušajā gadā samazinājās, taču joprojām irjāpieliek pūles, lai sasniegtu vērienīgos 2030. gada mērķus.

Mainīt valodu
Jaunumi Publicēts 22.12.2023 Pēdējās izmaiņas 22.01.2024
5 min read
Photo: © Nikolaus Spannbauer, Well with Nature /EEA
Saskaņā ar šodien publicētajām aplēsēm jaunākajā Eiropas Vides aģentūras (EVA) ziņojumā “Tendences un prognozes” siltumnīcefekta gāzu emisijas pagājušajā gadā visā Eiropas Savienībā samazinājās par 2 %, salīdzinot ar 2021. gada līmeni. Tomēr, neraugoties uz sasniegumiem emisiju samazināšanas, atjaunojamās enerģijas un energoefektivitātes jomā, ziņojumā ir izteikts brīdinājums par steidzamu rīcību, lai sasniegtu ES vērienīgos mērķus klimata un enerģētikas jomā.

Tagad, kad ir pieņemta lielākā daļa ES klimata un enerģētikas jomas tiesību aktu saskaņā ar paketi “Gatavi mērķrādītājam 55 %”, ES un tās dalībvalstis strādā, lai sasniegtu šos mērķus, norādīts ziņojumā Tendences un prognozes Eiropā 2023. gadā, detalizēti aprakstot paveikto.

Tā kā pēc 2021. gada atgūšanās no Covid-19 pandēmijas siltumnīcefekta gāzu emisijas atkal samazinās, dalībvalstis izziņoja augstāku mērķus emisiju samazināšanā līdz 2030. gadam un tūkstošiem valstu politiku un pasākumu klimata un enerģētikas mērķu sasniegšanai. Lai gan ziņojumā ir uzsvērtas vairākas iepriecinošas progresa pazīmes, tajā arī uzsvērts, ka veikumu vajadzētu vismaz dubultot, lai sasniegtu šīs desmitgades beigām izvirzītos ambiciozos mērķus.

 

Progress klimata un enerģētikas jomā līdz 2030. gadam

ES ir samazinājusi siltumnīcefekta gāzu neto emisijas, tostarp starptautiskajā aviācijā, par 31 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni, vienlaikus veicinot ekonomikas izaugsmi. Ņemot vērā dabasgāzes cenu straujo kāpumu, 2022. gadā par 2 % samazinājās siltumnīcefekta gāzu emisijas, ko veicināja būtisks ēku un rūpniecības nozaru radīo emisiju samazinājums, savukārt pieauga enerģijas piegādes un transporta radītās emisijas.

EVA ziņojumā ir norādīts, ka, lai sasniegtu 2030. gada emisiju samazināšanas mērķrādītāju, nepieciešams vairāk nekā divkāršot ikgadējo siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas tempu Eiropā salīdzinājumā ar ikgadējo progresu, kas ir panākts kopš 2005. gada. Straujāks samazinājums jo īpaši ir nepieciešams autotransporta, ēku, lauksaimniecības, atkritumu apstrādes un mazo nozaru radītajām emisijām, uz kurām attiecas Kopīgo centienu regula. Lai sasniegtu 2030. gada mērķus, kas iekļauti nesen pieņemtajā Energoefektivitātes direktīvā un Atjaunojamo energoresursu direktīvā, nepieciešams vēl straujāks Enerģijas patēriņa samazinājums un atjaunojamās enerģijas pieaugums.

Vienlaikus ziņojumā ir norādīts ievērojams progress noteiktās jomās. 2005. gadā vēja un saules ietekme elektroenerģijas nozarē bija neliela, bet 2022. gadā to īpatsvars elektroenerģijas ražošanā ir pārsniedzis 20 %. Īpaši ievērojama ir bijusi nesenā saules enerģijas ieviešana, jo 2022. gada laikā tā pieauga par 28 %. Ziņojumā ir norādīts arī uz ievērojamu pārdoto siltumsūkņu skaita palielināšanos 2022. gadā un elektromobiļu īpatsvara pieaugumu, kas pagājušajā gadā veidoja 22 % no jauno pārdoto automobiļu kopskaita.

2023. gada martā dalībvalstis ziņoja par vairāk nekā 3000 politikām un pasākumiem ceļā uz enerģētikas un klimata mērķu sasniegšanu. Tās prognozē, ka, pateicoties pasākumiem, kas jau ir ieviesti visā Eiropā, 2030. gadā kopējās neto siltumnīcefekta gāzu emisijas (tostarp starptautiskajā aviācijā) samazināsies par 43 %, savukārt plānotie turpmākie pasākumi veicinātu samazinājumu līdz 48 %. Pagājušajā gadā dalībvalstis prognozēja šo samazinājumu tikai līdz 41 %, un tas liecina par kopīgo mērķu vērienīguma pieaugumu visā Eiropā pagājušajā gadā. Tomēr joprojām paliek septiņu procentpunktu atšķirība no ES 2030. gada klimata mērķa, kas ir 55 %.


Pēc 2030. gada

EVA ziņojumā ir norādīts, ka, raugoties uz laikposmu pēc 2030. gada, atšķirība starp politikas un pasākumu prognozēto ietekmi un mērķiem ir vēl lielāka. Tas brīdina, ka iespējas pieņemt un izmantot pareizus lēmumus un tehnoloģijas ir ierobežotas, tādēļ uz daudzām nozarēm attiecināmajās politikās obligāti jāņem vērā klimata neitralitāte. Ziņojumā jo īpaši tiek uzsvērts, ka līdz 2050. gadam ir steidzami jāpaātrina darbs transporta un lauksaimniecības jomā, kur emisiju samazināšana līdz šim ir atpalikusi no citām nozarēm, un ir minēts būtiskais ieguldījums, ko sniedz CO2 piesaistes jaudas palielināšana zemes izmantošanas, zemes izmantošanas izmaiņu un mežsaimniecības nozarē.

Dalībvalstu nacionālo enerģētikas un klimata plānu (NEKP) atjauninājums, kura projekti tiek iesniegti kopš 2023. gada vasaras, un galīgie atjauninātie NEKP, kas ir gaidāmi līdz 2024. gada 30. jūnijam, sniedz dalībvalstīm iespēju noteikt stingrākas politikas un pasākumus, kā arī prezentēt vērienīgākas ieceres. Ziņojumā ir norādīts, ka šo plānu atjaunināšana apvienojumā ar ES līmenī pieņemto pasākumu ātru īstenošanu ir galvenie elementi šo mērķu sasniegšanā.


EVA atbalsts ES Klimata akta progresa ziņojumiem

Vienlaikus EVA laidusi klajā 2023. gada pārskatu par ziņoto valsts pielāgošanās darbību statusu, kas iepazīstina ar valsts pielāgošanās politikas pašreizējo stāvokli. Abas publikācijas tiek izdotas vienlaikus saskaņā ar ES Klimata akta progresa novērtējumu, kurā aplūkoti klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās centieni visās ES dalībvalstīs.

 

 

Do you want to know more about the EU's progress towards its 2030 climate and energy goals?

Explore our Climate and Energy platform

© Image by Manh Ngoc Nguyen, Well with Nature /EEA

 

EEA's climate and energy package 

Updated climate and energy indicators: 

Datasets:

Permalinks

Geographic coverage

Temporal coverage