Raksti

Šķiet, ka mums nākas pārdzīvot krīzes citu pēc citas — pandēmiju, klimata pārmaiņu izraisītus ekstrēmus karstuma viļņus un sausumu, inflāciju, karu un enerģētikas krīzi. Šo ziemu, visticamāk, iezīmēs pastāvīga nenoteiktība un lielas svārstības globālajos tirgos, piemēram, enerģētikas un pārtikas tirgū, kas dažas valstis un grupas ietekmēs vairāk nekā citas. Risinot šīs krīzes, jo īpaši ilgtermiņā, ir nepieciešama nelokāma politiskā apņemšanās un ieguldījumi ilgtspējībā, lai stiprinātu mūsu sabiedrības noturību.

Lasīt vēl

Kas ir enerģijas “ražojošie patērētāji” un kāda var būt viņu loma, veicinot atjaunojamās enerģijas izmantošanu visā Eiropā? Kopā ar EVA enerģētikas un vides ekspertu Javier Esparrago mēs runājām par to, kā iedzīvotāji, iestādes un uzņēmumi var palīdzēt pārvarēt pašreizējo enerģētikas krīzi, kļūstot par ražojošiem patērētājiem, kas ražo un patērē atjaunojamo enerģiju. EVA šā mēneša sākumā publicēja ziņojumu, kurā sniegts pārskats par atjaunojamo energoresursu ražojošo patērētāju lomu un pieaugošo praksi, ņemot vērā labākas un lētākas tehnoloģijas un to veicinošu politiku..

Lasīt vēl

Krievijas militārā agresija Ukrainā vienā dienā izmainīja visu Ukrainas iedzīvotāju dzīves. Šī neattaisnojamā kara ietekme ir jūtama ne tikai Ukrainā, bet arī tālu aiz Ukrainas robežām, un tas turpinās ietekmēt mūs visus gadiem ilgi un arī vēl nākamās paaudzes.

Lasīt vēl

Klimata pārmaiņas ir viena no mūsdienu nozīmīgākajām problēmām. To ietekme ir jūtama visā pasaulē, tās ietekmē cilvēkus, dabu un ekonomiku. Lai mazinātu klimata pārmaiņas, mums būtiski jāsamazina siltumnīcefekta gāzu emisijas pasaulē. Lai pārvērstu šo vispārīgo mērķi konkrētos pasākumos, ir jāsaprot sarežģītā sistēma, kurā ir sasaistītas emisijas no dažādiem avotiem ar ietekmi valstu un reģionu līmenī, globālā pārvaldība un iespējamie papildu ieguvumi. Eiropas Vides aģentūra pastāvīgi cenšas paplašināt zināšanas, kas vajadzīgas, lai sagatavotu un īstenotu efektīvus pasākumus.

Lasīt vēl

Eiropas Savienība (ES) ir apņēmusies sasniegt vairākus mērķus klimata un enerģijas jomās, lai samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas, uzlabotu energoefektivitāti un palielinātu atjaunojamo energoresursu izmantošanu. Kā EVA seko ES dalībvalstu panāktajam progresam šo mērķu sasniegšanā? Mēs lūdzām EVA eksperti klimata pārmaiņu mazināšanas un enerģijas jautājumos Melanie Sporer izskaidrot, kāda loma šajā uzdevumā ir Aģentūrai. Viņa ir arī izskaidrojusi ikgadējo progresu jaunākajā ziņojumā “Tendences un prognozes”.

Lasīt vēl

Mūsdienu sabiedrība ir atkarīga no preču un cilvēku pārvietošanās, bet mūsu pašreizējām transporta sistēmām ir negatīva ietekme uz cilvēku veselību un vidi. Mēs runājām ar Magdalena Jóźwicka, topošā ziņojuma par elektromobiļiem projekta vadītāju, par vides priekšrocībām un izaicinājumiem, izmantojot elektrību kā alternatīvu tradicionālajām transporta līdzekļu degvielām.

Lasīt vēl

Pagājušā gada decembrī Parīzē pasaule noteica sev ambiciozu mērķi: ierobežot globālo vidējās temperatūras pieaugumu krietni zem 2 grādiem, vienlaikus plānojot ierobežot pieaugumu līdz 1,5 grādiem, salīdzinot ar pirmsrūpniecības laikmeta līmeni. G20 samitā, kas notika šī gada septembrī, Ķīna un Savienotās Valstis paziņoja par savu oficiālo apņemšanos pievienoties Parīzes klimata paktam. Šis ir būtisks solis uz priekšu saistībā ar starptautiskajiem centieniem samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas un ierobežot globālo sasilšanu. Tomēr līdzšinējās apņemšanās, ko izteikušas klimata paktu parakstījušās valstis, nav pietiekamas, lai sasniegtu šo ambiciozo mērķi.

Lasīt vēl

Attiecībā uz atjaunojamiem energoresursiem, kuru nozīme aizvien pieaug, nākotne izskatās cerīga, jo Eiropa cenšas samazināt savu atkarību no fosiliem kurināmajiem. Mums bija saruna ar Eiropas Vides aģentūras ekspertu enerģētikas jomā Mihai Tomescu par iespējām un problēmām tīrās enerģijas jomā.

Lasīt vēl

Lauksaimniecība Eiropas ūdens resursiem uzliek smagu, aizvien pieaugošu slogu, kas var radīt ūdens trūkumu un bojāt ekosistēmu. Lai panāktu ilgtspējīgu ūdens izmantošanu, zemniekiem ir jāsniedz pareizs cenas stimuls, padoms un palīdzība.

Lasīt vēl

Bioenerģija nav nekas jauns. Gadu tūkstošiem cilvēki ir izmantojuši malkas sadegšanas enerģiju. Līdz ar XIX gadsimta vidū notikušo rūpniecības apvērsumu priekšplānā izvirzījās tā dēvētais „fosilais kurināmais”, galvenokārt akmeņogles un nafta. Tomēr atrast un iegūt fosilo kurināmo kļūst arvien grūtāk, tas kļūst dārgāks, un par to notiek asas politiskās diskusijas.

Lasīt vēl