Transporta politikas

Globālais līmenis

• Ar kuģu un aviācijas emisijas normām nodarbojas attiecīgās ANO organizācijas (Starptautiskā jūrniecības organizācija un Starptautiskā civilās aviācijas organizācija) un tās nosaka starptautiskās konvencijas, ieskaitot Konvenciju par robežšķērsojošo gaisa piesārņošanu lielos attālumos, kas bez transporta veltīta arī citām nozarēm.
• Kioto protokols, kas ir daļa no starptautiskās Vispārējās konvencijas par klimata maiņu, nosaka siltumnīcefekta gāzu emisijas, ieskaitot emisijas no transporta (izņemot starptautisko aviāciju un jūras transportu).

ES līmenī

• Vadošais dokuments ir ES kopējā transporta politika (2001. g., pārskatīta 2006. g.). Tas nosaka prioritātes rīcībai transporta problēmu risināšanā, ieskaitot vides aspektus.
• Turklāt vides politikas un likumdošana nodarbojas ar monitoringu, emisiju samazināšanu un gaisa kvalitātes uzlabošanu (piem., Vides trokšņa direktīva, Direktīva par valstīm noteikto maksimāli pieļaujamo emisiju dažām atmosfēru piesārņojošām vielām, Direktīva par gaisa kvalitāti un tīrāku gaisu Eiropai, transportlīdzekļu emisijas normas un degvielas kvalitāte).

Nacionālais, reģionālais un lokālais līmenis

• Valstu transporta politikas nodarbojas daļēji ar ES politiku transponēšanu valstu likumdošanās un daļēji ar transporta nozares attīstību katrā valstī.
• Reģionālajam un lokālajam līmenim ir svarīga loma praktiskos zemes izmantošanas lēmumos, kuriem, savukārt, ir svarīga ietekme uz pieprasījumu pēc transporta, kā arī uz transporta veida izvēli, kas jārisina individuāliem lietotājiem. Ja jaunceļamie dzīvojamie rajoni nav nodrošināti ar piekļuvi sabiedriskajam transportam, cilvēki paliek bez reālas izvēles.

Papildu informāciju skatīt: Enerģētikas un transporta ģenerāldirektorāts