Vienots skatījums uz vidi, veselību un ekonomiku

Jaunākie novērtējumi liecina, ka mūsu dabas resursu izmantošanas veids un ātrums nav ilgtspējīgs. Mēs patērējam vairāk dabas resursu, nekā mūsu planēta spēj nodrošināt, un mūsu radītā piesārņojuma līmenis ievērojami pārsniedz ilgtspējīgus labas kvalitātes ekosistēmas rādītājus. Mūsu darbības kopumā nelabvēlīgi ietekmē gan mūsu veselību, gan arī mūsu planētas stāvokli un spēju mūs nodrošināt. Šīs problēmas ir iespējams risināt tikai ar ilgtermiņa plānošanu un saskaņotu rīcību.

Eiropas Savienība nesen apstiprināja Septīto vides rīcības programmu (7EAP). Tajā ir noteikti Eiropas vides politikas prioritārie mērķi līdz 2020. gadam un izklāstīts ilgtermiņa redzējums 2050. gadam par svarīgāko problēmu risināšanu. Tās pamatā ir pārliecība, ka eiropiešu ekonomiskā un vispārējā labklājība ir atkarīga no Eiropas dabas kapitāla stāvokļa.

7EAP ir cieši saistīta ar citiem Eiropas politikas instrumentiem, piemēram, stratēģiju “Eiropa 2020”, ES klimata un enerģētikas tiesību aktu kopumu, ES bioloģiskās daudzveidības stratēģiju līdz 2020. gadam, Ceļvedi par resursu efektīvu izmantošanu Eiropā, kā arī Ceļvedi virzībai uz ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni 2050. gadam.

“Labklājīgas dzīves” definēšana

Jau 7EAP nosaukums “Labklājīga dzīve ar pieejamajiem planētas resursiem” izsaka gan problēmu, kas mums būs jārisina, gan mūsu ilgtermiņa mērķi. No ekonomikas skatpunkta labklājīgas dzīves priekšnosacījums ir pienācīgas kvalitātes darbavietas, kas nodrošina pietiekamus ienākumus, kā arī pakalpojumu un preču pieejamība. No fiziskā skatpunkta labklājīga dzīve ir tad, kad cilvēks ir vesels, to nenomāc slimības, stress un troksnis un tam ir pieejams tīrs gaiss un ūdens. Taču labklājīgas dzīves daļa ir arī mūsu izvēles, kas galu galā nosaka, ko mēs ražojam un patērējam.

Dažiem cilvēkiem centieni novērst neilgtspējīgu patēriņu ar tiesību aktu kopumiem un informatīvām kampaņām par mūsu izvēles ietekmi uz vidi varētu šķist neefektīvi, lēni un nereāli. Taču mēs arī varam paskatīties uz to no otras puses un pajautāt, vai tiešām ir pamatoti domāt, ka varēsim šādi dzīvot vienmēr? Mūsu dati un rādītāji liecina, ka nevarēsim.

Mēs jau rīkojamies

Jau ir ieviesta virkne ES tiesību aktu 7EAP prioritāro mērķu īstenošanai, tostarp Dzīvotņu direktīva un Putnu direktīva, Jūras stratēģijas pamatdirektīva, gaisa kvalitātes direktīvas, Ūdens pamatdirektīva un citi pasākumi attiecībā uz cīņu pret klimata pārmaiņām, ķimikālijām, atkritumu apsaimniekošanu un citām jomām.

Lai veicinātu ar 7EAP saistīto mērķu īstenošanu, ES budžetā ir atvēlēta ievērojama summa 2014.–2020. gadā paredzētajiem pasākumiem. Taču šo direktīvu un pasākumu īstenošana un īstenošanas uzlabošana visvairāk ir atkarīga no ES dalībvalstīm. Prioritārie mērķi ir jāpārvērš konkrētos projektos un iniciatīvās vietējā, valstu un Eiropas līmenī.

Lielāka uzmanība pilsētām

7EAP ar vidi netiek saprasti tikai pirmmeži un neskarti ezeri kādā attālā teritorijā. Vide atrodas mūsu sabiedrības centrā — mūsu pilsētās, kurās dzīvo 80 % eiropiešu.

7EAP attiecas ne tikai uz pilsētvides un tās apkārtnes zaļajām zonām un ūdenstilpēm. Tās plašākajā politikas darbības jomā ir paredzēts uzlabot mobilitāti pilsētās, pilsētas gaisa kvalitāti, ēku energoefektivitāti, notekūdeņu attīrīšanu u. c., īstenojot skaidri integrētu un saskaņotu redzējumu par (pilsētvides) ekosistēmas kvalitāti.

7EAP ir svarīgs, savlaicīgs un vērienīgs solis virzībā uz ES redzējumu par 2050. gadu, jo īpaši tāpēc, ka šī programma pieņemta, ņemot vērā ilgstošo ekonomikas krīzi. Sasniedzot programmas mērķus, mēs uzlabosim ne tikai vides, bet arī mūsu ekonomikas, ģimenes un draugu veselību. Es ļoti gaidu programmas īstenošanas posmu.

Vēlu priecīgus svētkus un laimīgu Jauno gadu!

Hans BRUYNINCKX,

izpilddirektors

Ievadraksts publicēts EVA 2013. gada decembra ziņu izlaidumā Nr. 2013/2.