Eiropas vides uzlabošanos apdraud neilgtspējīgadarbība

Pazinojums

Kopenhagena/Ženeva/Brisele, 2003. gada 12. maija

Eiropas vides uzlabošanos apdraud neilgtspējīga ekonomiskā darbība

Pēdējās desmitgades laikā vides stāvoklis visā Eiropā ir uzlabojies vairākos aspektos, taču lielu daļu no šiem sasniegumiem, iespējams, iznīcinās ekonomiskā izaugsme, jo valdībām vēl ir jāveic būtiski pasākumi, lai atsaistītu ekonomisko izaugsmi un tās radīto slodzi vidē.

Tāds ir viens no galvenajiem secinājumiem, kurš izriet no šodien publiskotā Eiropas Vides aģentūras pēdējā Eiropas vides novērtējuma.

Eiropas vide: trešais novērtējums ir sagatavots ministru līmeņa konferencei „Eiropas vide", kura notiks Kijevā, Ukrainā 2003. gada 21.-23. maijā ar ANO Eiropas Ekonomiskās komisijas (ANO/EEK) atbalstu. Divus iepriekšējos novērtējumus Aģentūra publicēja1995. un 1998. gadā konferencēm, kas notika attiecīgi Sofijā, Bulgārijā un Orhūsā, Dānijā

Šajā jaunajā pārskatā ir sniegtas ziņas pavisam par 52 valstīm, un pirmo reizi pārskatā ir ietverti dati par visu Krievijas Federāciju un 11 citām Austrumeiropas, Kaukāza un Centrālāzijas (AEKCA) valstīm.

Pārskats liecina par to, ka lielākos sasniegumus vides uzlabošanas jomā joprojām nodrošina attīrīšanas pasākumi raŽošanas cikla beigās, kuri vērsti uz piesārņojuma ierobeŽošanu, kā arī ekonomiskā lejupslīde un restrukturizācija daudzās Eiropas valstīs."Mums jau no iepriekšējo gadu pieredzes ir zināms, ka šos ieguvumus var zaudēt, ja ekonomiskā izaugsme turpinās balstīties uz joprojām dominējošām tradicionālajām, videi kaitīgajām darbībām un nevis uz ilgtspējīgākām, eko-efektīvām alternatīvām," paziņoja Gordons Makinness [Gordon McInnes], EVA pagaidu izpilddirektors."Īpašam riskam ir pakļautas ES kandidātvalstis un AEKCA valstis, uz kurām ir pārcelta liela daļa raŽojošās rūpniecības no Rietumeiropas un citām vietām," piebilda Makinnesa kungs.

Šis pārskats, akcentējot lielās atšķirības vides stāvoklī starp daŽādām reģionālām valstu grupām un to ietvaros, apstiprina, ka vides politika, ja vien tā ir pienācīgi izstrādāta un ieviesta, vairākās jomās ir radījusi ievērojamu vides uzlabošanos un slodzes vidē samazināšanos.

Ir sasniegts, piemēram, ievērojams atmosfēras ozona slāni noārdošo vielu izmešu samazinājums Eiropā. Stacionāru piesārņojuma avotu, tādu kā fabrikas, radīto paskābinošo izmešu gaisā un ūdenī samazinājums kopumā ir uzlabojis gan gaisa, gan ūdens kvalitāti. Bioloģiski nozīmīgu augu un dzīvnieku sugu biotopu aizsardzība ir nedaudz uzlabojusi to stāvokli.

Pretstatā minētajam, vides politika atkritumu ierobeŽošanas jomā nav panākusi ievērojamus uzlabojumus, un slodze uz vairākiem dabas resursu veidiem, īpaši uz zivju resursiem, augsnes virskārtu un zemi, joprojām pieaug. Difūzo avotu, tādu kā lauksaimniecība, izmeši ūdenī joprojām rada problēmu.

Ekonomiskā un sociālā pāreja, kura ilgst jau kopš 1990. gadu sākuma un tās rezultātā Rietumeiropa pārorientējas uz pakalpojumu sniegšanu, bet pārējā šī kontinenta daļa pārkārtojas tirgus ekonomikas virzienā (lai gan abas šīs tendences norit ar atšķirīgiem ātrumiem), daŽās jomās ir radījusi vides uzlabojumus, bet citās jomās –degradāciju.

Eiropā kopumā siltumnīcefekta gāzu izmešu daudzums ir samazinājies. Centrālajā un Austrumeiropā, kā arī AEKCA valstīs ir vērojama mazāka slodze uz ūdens resursiem, ko rada lauksaimniecība un rūpniecība. Šajās valstīs veiktā ekonomikas restrukturizācija ir galvenais gaisu piesārņojošo vielu izmešu samazinājuma cēlonis.

Kā negatīvs aspekts ir jāatzīmē Centrālās un Austrumeiropas, kā arī AEKCA valstīs ekonomikas restrukturizācijas izraisītā zemes atstāšana novārtā, kas apdraud bioloģisko daudzveidību. Daudzām Rietumeiropas valstīm ekonomiskā pieauguma dēļ ir apgrūtināta siltumnīcefekta gāzu izmešu samazināšanas nacionālo mērķu sasniegšana.

Pilsētu attīstība un transporta infrastruktūra aizņem lielas auglīgu augšņu platības un sadrumstalo dzīvnieku un augu biotopus daudzās šī reģiona vietās. Pārāk liela nozveja apdraud dabas resursus jūrā.

Tā kā vides uzlabojumus šajos rajonos galvenokārt nosaka vispārējā ekonomiskā situācija, maz ticams, ka šobrīd vērojamais progress varētu saglabāties turpmāka vai atjaunota ekonomiska pieauguma apstākļos. Vienlaicīgi daudzi negatīvie iedarbības faktori, iespējams, varētu saasināties.

Šī tendence jau ir novērojama transporta jomā, kurā videi nekaitīgākos transporta veidus pamazām nomaina auto un aviotransports, kas palielina enerģijas patēriņu un siltumnīcefekta gāzu izmešu daudzumu.

Cilvēku veselība joprojām ir pakļauta vairākiem ar vidi saistītiem draudiem. Visā Eiropā pieaug bīstamo atkritumu raŽošana. Dzeramā ūdens kvalitāte joprojām sagādā baŽas visā reģionā, bet Rietumeiropas pilsētās visnopietnākais gaisa piesārņojuma izraisītais drauds cilvēku veselībai pašlaik ir cietās daļiņas.

Pārskatā ir izdarīts secinājums, ja Eiropa vēlas nodrošināt savas vides pienācīgu aizsardzību un gūt panākumus pārejā uz ilgtspējīgāku attīstību, tad jāpaātrina tādas politikas noformulēšana un realizācija, kurā pilnībā ir ņemtas vērā vides problēmas.

"ES Ilgtspējīgas attīstības stratēģija ir solis pareizā virzienā, taču, lai šī stratēģija būtu efektīva attiecībā uz vides aspektiem, ir nepieciešami operatīvāki pasākumi no relatīvi attīstītāko ES Dalībvalstu puses," paziņoja Makinnesa kungs.

Viņš piebilda: "Visvairāk pietrūkst tādas lēmumu pieņemšanas sistēmas, kura pienācīgi ņemtu vērā konkurējošos, taču bieŽi vien savstarpēji papildinošos ekonomiskos, sociālos un vides apsvērumus. DaŽādās iniciatīvas Eiropas reģionālās enerģētiskās sadarbības jautājumos ir labs piemērs, kurš rāda šādu struktūru darbībā."

Šī pārskata nepubliskojams kopsavilkums lejuplādēšanai ir pieejams:
http://reports.eea.europa.eu/environmental_assessment_report_2003_10-sum.
Pilns pārskata teksts pēc publiskošanas aizlieguma termiņa izbeigšanās būs pieejams: http://reports.eea.europa.eu/environmental_assessment_report_2003_10.

Piezīmes redaktoriem

• Kijevas vides ministru konference ir piektais šāda veida pasākums, kurš organizēts 1991.gadā uzsāktā procesa 'Eiropas vide' ietvaros. Informāciju par šo konferenci var iegūt: http://www.unece.org/env/wgso/index_kyivconf.htm un http://www.kyiv-2003.info/main/index.php.
• Austrumeiropas, Kaukāza un Centrālāzijas (AEKCA) valstis ir Armēnija, AzerbaidŽāna, Baltkrievija, Gruzija, Moldova, Krievijas Federācija, Ukraina, Kazahstāna, Kirgizstāna, TadŽikistāna, Turkmenistāna un Uzbekistāna.

PAR EVA

Eiropas Vides aģentūra ir galvenais informācijas avots, kuru izmanto Eiropas Savienība un tās Dalībvalstis, izstrādājot vides politiku. Aģentūras mērķis ir sniegt atbalstu ilgtspējīgai attīstībai un palīdzēt panākt būtisku un izmērāmu Eiropas vides uzlabošanos, sniedzot savlaicīgu, mērķtiecīgu, pamatotu un ticamu informāciju politikas veidotājiem un sabiedrībai kopumā. ES Eiropas Vides aģentūru nodibināja 1990. gadā un tā darbojas Kopenhāgenā kopš 1994. gada. EVA ir Eiropas vides informācijas un novērošanas tīkla (Eionet) centrs, kurš aptver aptuveni 300 institūcijas visā Eiropā un ar kura palīdzību EEA ievāc un izplata ar vidi saistītus datus un informāciju.

Aģentūrā, kura ir atvērta visām valstīm, kas atbalsta aģentūras mērķus, pašlaik ir 31 dalībvalsts. Tās ir: 15 ES Dalībvalstis; Islande, Norvēģija un Lihtenšteina, kuras ir Eiropas Ekonomiskās zonas locekles; un 13 ES kandidātvalstis, konkrēti, Bulgārija, Kipra, Čehija, Igaunija, Ungārija, Latvija, Lietuva, Malta, Polija, Rumānija, Slovēnija, Slovākija un Turcija (no šī mēneša). EVA ir pirmā ES institūcija, kura uzņem jaunpienācējas valstis. Pārrunas par iestāšanos EVA notiek arī ar Šveici.