Intervija — ražojošie patērētāji un enerģētikas krīze: iedzīvotāji, kas sniedz ieguldījumu Eiropas enerģētikas pārkārtošanā

Šķiet, ka termins “ražojošie patērētāji” visā Eiropā kļūst par arvien pieaugošu parādību. Ko tieši nozīmē “ražojošs patēriņš”?

Termins “ražojošs patēriņš” ir ļoti plašs, un definīcijas bieži vien pārklājas. Šaurākajā nozīmē ražojošie patērētāji ir privātpersonas, iestādes vai mazie uzņēmumi, kas ražo un patērē enerģiju. Tomēr mēs paplašinām terminu, lai tas aptvertu visus, kas aktīvi piedalās energosistēmā, piemēram, palīdzot stabilizēt tīklu, izmantojot akumulatorus. Ražojošie patērētāji var darboties individuāli vai kolektīvi, piemēram, enerģētikas kooperatīvā.

Mūsu nesenajā EVA ziņojumā “Enerģijas ražotāji Eiropā — iedzīvotāju līdzdalība enerģētikas pārkārtošanā” ir aplūkota šī jaunā prakse.

Kādi ir galvenie ieguvumi no ražojošā patēriņa salīdzinājumā ar lielām atjaunojamās enerģijas ražotnēm? Kādi ir trūkumi?

Tik daudzi ieguvumi, lai izvēlētos! Es izvēlēšos tikai trīs priekšrocības. Pirmkārt, ražojošie patērētāji parasti ir mazāk pakļauti augstām enerģijas cenām, jo viņi bieži ražo daļu no enerģijas, ko paši patērē. Otrkārt, daudzas ražojošo patērētāju iekārtas ir izvietotas uz jumtiem, izvairoties no nepieciešamības pēc papildu zemes platības. Treškārt, šos projektus parasti finansē mājsaimniecības, tāpēc tie ir labs veids, kā enerģētikas pārkārtošanā mobilizēt privātos ietaupījumus.

Ir arī būtiski trūkumi. Viens no galvenajiem ir tas, ka ražojošo patērētāju projekti bieži vien ir mazāk rentabli nekā liela mēroga projekti tikai apjomradītu ietaupījumu dēļ. Tiek kritizētas arī dažu ražojošo patērētāju modeļu augstās sākotnējās izmaksas, jo ne visi tās var atļauties.

Visbeidzot, es uzskatu, ka nākotnes energosistēma būs decentralizētāka, apvienojot liela un maza mēroga iekārtas, kas savienotas ar elastīgu viedtīklu.

Cik liela ietekme var būt ražojošiem un patērējošiem iedzīvotājiem, palīdzot mazināt pašreizējās enerģētikas krīzes negatīvo ietekmi, jo īpaši maksājuma rēķinus par enerģiju?

Potenciāls ir milzīgs. Mājsaimniecība dažkārt var apmierināt visas savas elektroenerģijas vajadzības ar pašražošanu, jo īpaši apvienojumā ar akumulatoriem un siltumsūkni. Maza mēroga projektus parasti var īstenot salīdzinoši ātri, reaģējot uz augsto enerģijas cenu periodiem.

Patiesībā dažu pēdējo mēnešu laikā ir vērojams milzīgs pieprasījums pēc saules enerģijas jumta paneļiem. Tomēr ir daži faktori, kas ierobežo ātrumu, kādā var īstenot ražojošo patērētāju projektus. Piemēram, pašlaik pastāv piegādes problēmas saistībā ar saules enerģijas paneļiem un to sastāvdaļām. Atļaujas saņemšana var arī izraisīt kavēšanos, tāpat arī prasmju trūkums. Protams, ne visiem ir pieejama jumta virsma, ko var nosegt ar paneļiem.

Vai viss balstīts tikai uz to, ka patērētāji izmanto saules enerģijas paneļus? Par kādām citām tehnoloģijām mēs runājam?

Saules enerģijas jumta virsma ir par labāko atzītā tehnoloģija. Tomēr daži kolektīvie ražojošie patērētāji iegulda arī citās tehnoloģijās, piemēram, vēja, mazās hidroenerģijas stacijās vai centralizētās siltumapgādes tehnoloģijās.

Kādi ES politikas veidi palīdz veicināt ražojošo patēriņu?

Pārstrādātajā Atjaunojamo energoresursu direktīvā un Elektroenerģijas iekšējā tirgus direktīvā ir definēti dažādi ražojošo patērētāju veidi un sīki izklāstītas tiesības un pienākumi katram no tiem. Tomēr pagājušā gada maijā ar ierosināto REPowerEU plānu un tā iniciatīvu “Solar Rooftop” tika panākts lielākais stimuls ražojošajam patēriņam. Šis priekšlikums ietver juridisku pienākumu uzstādīt saules enerģijas paneļus jaunās ēkās un mudināt valstis samazināt birokrātiju, nodrošināt stimulus un konsultēt iedzīvotājus par to, kā kļūt par ražojošiem patērētājiem. Tas patiešām maina situāciju.

Cik viegli enerģijas patērētājam būtu kļūt par ražojošu patērētāju?

Tas lielā mērā ir atkarīgs no ražojošā patērētāja modeļa, un ir daudz dažādu modeļu. Piemēram, personai, kas vēlas uzstādīt saules enerģijas paneļus uz sava jumta, jārēķinās ar ievērojamiem sākotnējiem ieguldījumiem, kā arī plānošanu, atļauju saņemšanu un dažkārt arī gaidīšanas rindu pēc kvalificētiem profesionāļiem.

Gluži pretēji, pievienošanās lielam enerģētikas kooperatīvam var būt gandrīz tikpat vienkārša kā jūsu enerģijas piegādātāja maiņa. Variantu ir daudz, bet šo ienākšanas šķēršļu samazināšana ir būtiska, lai ātrāk ieviestu ražojošo patēriņu.

Kādi ir galvenie šķēršļi un izaicinājumi, ar ko saskaras ražojošie patērētāji, un kā valdības var tos risināt?

Jābūt skaidram, stabilam un labi izstrādātam politikas satvaram. Dažās valstīs ražojošais patēriņš nav pienācīgi iestrādāts valsts normatīvajos aktos, radot nenoteiktību potenciālajiem ražojošajiem patērētājiem. Bieži vien šķērslis ir arī piekļuve finansējumam un informācijas trūkums. Valsts vai reģionālās iestādes var izveidot vienotu kontaktpunktu, kur iedzīvotājiem ir pieejama informācija par tehniskajiem un regulatīvajiem aspektiem, kā arī par pieejamo finansiālo atbalstu. Valdībām būtu arī jānovērš prasmju trūkums un jāpielāgo profesionālā apmācība tirgus vajadzībām.

Kādus papildu pasākumus EVA rīko šajā jomā?

Mēs pašlaik pabeidzam EVA informatīvo ziņojumu, kas ir īss tiešsaistes novērtējums, kuru mēs publicēsim turpmākajos mēnešos par ražojošiem patērētājiem un pilsētām. Tajā ir analizēti konkrētie faktori, kas ietekmē ražojošos patērētājus pilsētu teritorijās, un tas, kā pašvaldības var tos atbalstīt.

Javier Esparrago

EVA eksperts vides un enerģētikas jomā

Intervija publicēta EVA biļetena izdevumā Nr. 03/2022