Resursu efektivitāte un atkritumi

Eiropas ekonomika ir atkarīga no nepārtrauktas dabas resursu un materiālu plūsmas, kas ietver ūdeni, labību, koksni, metālus, minerālus un enerģijas nesējus. Šo materiālu būtiska daļa tiek importēta. Šī pieaugošā atkarība no dabas resursiem var kļūt par cēloni ievainojamībai, jo globālā līmenī palielinās konkurence par dabas resursiem.

Pēdējos gados ar aprites ekonomikas koncepciju un attiecīgu politiku augstā līmenī tiek risinātas izmantošanas, ražošanas, patēriņa un atkritumu problēmas. Šīs koncepcijas mērķis ir noslēgt materiālu aprites loku, pēc iespējas ilgi uzturot produktu, materiālu un resursu vērtību ekonomikā. Tas efektīvi samazina atkritumu ģenerēšanu un pirmreizējo materiālu izmantošanu, tādējādi mazinot attiecīgos apdraudējumus.

Resursu izmantošana, kā arī atkritumu ģenerēšana un apstrāde ievērojami apdraud vidi ieguves, ražošanas, izmantošanas laikā un aprites cikla beigu posmos. Kā vides politikas mērķi jāmin ekonomikā izmantoto materiālu daudzuma samazināšana, resursu efektivitātes uzlabošana, atkritumu ģenerēšanas samazināšana un atkritumu pārvēršana par resursiem. 

Resursu izmantošana Eiropā pēdējā desmitgadē ir samazinājusies. Tas lielā mērā ir saistīts ar tendencēm ekonomikas izaugsmē un strukturālām pārmaiņām ekonomikā pēc finanšu krīzes. Šobrīd resursu izmantošana un resursu efektivitāte starp valstīm ļoti atšķiras un dažas saistītās problēmas ir jūtamas aiz Eiropas robežām sakarā ar globālo tirdzniecību.

Pēdējos gados uzmanība ir vērsta uz kritisku izejmateriālu piegādes drošību. Tomēr atkritumu rašanās novēršana un atkritumu apsaimniekošana tagad ir galvenais aprites ekonomikas aspekts.

Eiropā joprojām rada lielu atkritumu daudzumu, lai gan tendences atkritumu ģenerēšanā ir diezgan stabilas un pastāv tendence norobežot atkritumu ģenerēšanu no ekonomiskās attīstības. Tajā pat laikā atkritumus arvien vairāk uzskata par vērtīgu resursu Eiropas ekonomikai. Lēnām pieaug otrreizēji pārstrādājamo atkritumu daļa, kamēr apglabājamo atkritumu daudzums samazinās. Tomēr veiktspējas atšķirības starp valstīm joprojām ir lielas.

Visaptveroši ES tiesību akti atkritumu jomā ir galvenais stimuls labākai atkritumu apsaimniekošanai.

 Septītajā Vides rīcības programmā (VRP)  resursu efektivitātes palielināšana ir noteikta kā viens no tās trim galvenajiem mērķiem 2050. gada redzējuma par “Labklājīgu dzīvi ar pieejamajiem planētas resursiem” sasniegšanai:

• aizsargāt, saglabāt un paplašināt Savienības dabas kapitālu;
• padarīt Savienību par resursu izmantošanas ziņā efektīvu, zaļu un konkurētspējīgu ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni;
• aizsargāt Savienības iedzīvotājus no vides radītās ietekmes un no apdraudējuma veselībai un labklājībai.

Septītās VRP plašie mērķi tiek atbalstīti ar daudziem konkrētiem politikas instrumentiem. Resursu efektivitāte un atkritumi un sekundārie resursi ir tā sauktās aprites ekonomikas galvenie komponenti. Ar ES rīcības plānu pārejai uz aprites ekonomiku  ir ieviesta konkrēta un tālejoša rīcības programma, ietverot pasākumus attiecībā uz visu ciklu.

Konkrētas politikas ir orientētas uz aprites ekonomikas paradigmas dažādiem elementiem. Resursu efektivitātes gadījumā tas ir  Ceļvedis par resursu efektīvu izmantošanu Eiropā un Ceļvedis virzībai uz ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni.

Citas politiku kopas mērķis ir atkāpties no lineāra “paņem, izgatavo, patērē, izmet” izaugsmes modeļa un pāriet uz aprites modeli, uzturot produktu, sastāvdaļu un materiālu lietderību un saglabājot to vērtību ekonomikā. Kā minēts ES 

rīcības plānā pārejai uz aprites ekonomiku , būs vajadzīgas izmaiņas piegādes ķēdēs, tostarp produktu izstrādē, uzņēmējdarbības modeļos, patēriņa izvēlē un atkritumu rašanās novēršanā un apsaimniekošanā.

ES tiesību akti atkritumu jomā ir viens no politikas virzītājfaktoriem. Galvenās ES direktīvas par atkritumiem tika pārskatītas 2018. gadā. Te jāmin Atkritumu pamatdirektīva, Iepakojuma un izlietotā iepakojuma direktīva, Atkritumu poligonu direktīva, Bateriju un akumulatoru direktīva, Elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu direktīva un Nolietotu transportlīdzekļu direktīva.

Ar pārskatītajām direktīvām tiek palielināts mērķu vērienīgums attiecībā uz sadzīves un izlietotā iepakojuma pārstrādi, savukārt sadzīves atkritumu apglabāšana poligonos ir jāsamazina vēl vairāk. Pārtikas atkritumi līdz 2030. gadam ir jāsamazina uz pusi, un bīstamie atkritumi un bioloģiskie atkritumi no mājsaimniecībām jāsavāc atsevišķi. Turklāt jaunie noteikumi paredz efektīvu ekonomisko instrumentu, piemēram, ražotāja lielākas atbildības shēmu, plašāku izmantošanu.

EVA pastāvīgi iegulda līdzekļus, lai stiprinātu zināšanu bāzi par resursu efektīvu izmantošanu un aprites ekonomiku, tostarp atkritumiem, kā arī lai pilnveidotu veiktspējas un dalītos pieredzē Eiropas Vides informācijas un novērojumu tīklā (Eionet).

EVA analizē materiālu plūsmas, kā arī datus un informāciju par atkritumiem un sagatavo attiecīgos rādītājus un novērtējumus. Politikas progress tiek analizēts trīs paralēlās atskaišu sērijās par atkritumu rašanās novēršanu un resursu efektivitāti/aprites ekonomiku. Visaptveroša perspektīva ir paredzēta ziņojumos par aprites ekonomiku un ieguldījumu integrētajā novērtēšanā, piemēram, EVA ziņojuma “Eiropas vide – stāvoklis un perspektīvas” (SOER) sērijās.

Regulāri tiek veikta resursu efektīvas izmantošanas un aprites ekonomikas politikas atsevišķu aspektu detalizēta analīze, aplūkojot tādus tematus kā uzraudzība, mērķi, tirgus instrumenti un citas intervences stratēģijas.

Ieinteresēto pušu mijiedarbība un veiktspēju pilnveidošana saistībā ar šiem novērtējumiem ir svarīgs darba elements, un Eionet  kopā ar valstu references centriem regulāri rīko informatīvus pasākumus un darbseminārus par atkritumu un resursu efektīvu izmantošanu un aprites ekonomiku. .

Pašreizējais darbs galvenokārt ir orientēts, lai uzlabotu pierādījumu bāzi par resursu efektivitāti, aprites ekonomiku un atkritumiem . Ir paredzēti ieguldījumi SOER sērijās , īpašu uzmanību pievēršot tematiskai informācijai (par atkritumiem un resursu izmantošanu), kā arī sistēmiskai analīzei par pāreju uz aprites ekonomiku. 

Pārskatītajās atkritumu direktīvās EVA ir dots uzdevums atbalstīt tiesību aktu par atkritumiem īstenošanu ES dalībvalstīs. Ik pēc 2 gadiem EVA pārskatīs valstu atkritumu rašanās novēršanas programmas un novērtēs progresu virzībā uz atkritumu rašanās novēršanu un pāreju uz aprites ekonomiku.

Attiecībā uz atkritumu apsaimniekošanu EVA atbalstīs Eiropas Komisiju, novērtējot ES dalībvalstu veiktspēju attiecībā uz nesen noteiktajiem sadzīves atkritumu pārstrādes un apglabāšanas mērķrādītājiem, kā arī izlietotā iepakojuma pārstrādi. Ar to tiks veicināta “agrīnās brīdināšanas” mehānisma ieviešana.