All official European Union website addresses are in the europa.eu domain.
See all EU institutions and bodiesDari kaut ko mūsu planētas labā, izdrukā šo lapu tikai tad, ja nepieciešams. Pat nelielai darbībai ir spēks, ja to dara miljoniem cilvēku!
Article
Pagājušā ziema bija ārkārtīgi silta, un pagājušajā vasarā daudzviet Eiropā tika pārspēti klimata rekordi. Daudzi reģioni piedzīvoja garus un intensīvus karstuma viļņus, temperatūrai paaugstinoties virs 40 grādiem. Vidējā temperatūra vasarā Eiropā bija visaugstākā reģistrētā.
Karstuma viļņi ir lielākais tiešais ar klimatu saistītais veselības apdraudējums Eiropas iedzīvotājiem. Arī plūdi, meža ugunsgrēki, vētras un pret klimata pārmaiņām jutīgas infekcijas slimības ir galvenie draudi mūsu veselībai un labklājībai. Ja netiks veikti pietiekami pasākumi, lai pielāgotos klimata pārmaiņām un tāsmazinātu, situācija tikai pasliktināsies.
Saskaņā ar nesenu EVA pētījumu klimata pārmaiņas visvairāk ietekmē gados vecākus cilvēkus, bērnus, personas ar zemiem ienākumiem un personas ar veselības problēmām vai invaliditāti. Atbilstoši 2019. gada EVA ziņojumam, šo vides apdraudējumu samērs un to ietekme uz cilvēku veselību precīzi atspoguļo ienākumu, bezdarba un izglītības līmeņa atšķirības Eiropā.
Klimata pārmaiņas apvienojumā ar iedzīvotāju novecošanu un pieaugošo urbanizāciju visā Eiropā nozīmē, ka daudzi neaizsargāti cilvēki būs pakļauti augstām temperatūrām. Tas jo īpaši attiecas uz Dienvideiropu un Centrāleiropu. Šīs grupas būs vēl vairāk pakļautas ietekmei, jo daudzas skolas un slimnīcas atrodas teritorijās, kurās vērojams pilsētas siltuma salas efekts.
Augsta temperatūra var izraisīt karstuma stresu, kas palielina nāves risku no karstuma izsīkuma un karstuma dūriena. Tas netieši ietekmē arī veselību, tostarp pasliktina garīgo veselību. Kopumā tiek lēsts, ka pēdējo četru desmitgažu laikā Eiropā aptuveni 90 % no nāves gadījumiem, ko izraisījuši laikapstākļu un klimata pārmaiņu izraisīti ārkārtēji notikumi, ir saistīti ar karstuma viļņiem.
Klimata pārmaiņas izraisa arī vairāk plūdu. Dažās valstīs ir tendence, ka plūdu apdraudētajos apgabalos parasti dzīvo vairāk vecāka gadagājuma cilvēku un bezdarbnieku. Saskaņā ar EVA veikto analīzi, šie cilvēki, iespējams, nevarēs pārcelties vai samaksāt par apdrošināšanu vai atbilstošu aizsardzību pret plūdiem savās mājās.
Turklāt jauns apdraudējums ir ar klimatu saistīta dažādu infekcijas slimību iespējamība Eiropā. Tādas slimības kā tropu drudzis un Rietumnīlas drudzis izplatās arī iepriekš neskartos Eiropas reģionos.
Piezīme: Epidemioloģiskie modeļi tika apvienoti ar nedēļas temperatūras un mirstības datiem, lai novērtētu ar karstumu saistīto nāves gadījumu skaitu laika posmā no 2000. līdz 2020. gadam. Ar karstumu saistītās mirstības ikgadējām laika rindām tika piemērota lineārā tendence, kuras slīpums atspoguļo rādītāju, kas izteikts kā gada nāves gadījumu skaits uz miljonu iedzīvotāju desmitgadē. Tika izmantoti iespējami mazākie reģioni atkarībā no mirstības datu telpiskās izšķirtspējas attiecīgajā valstī, sākot no NUTS (3) līdz valstīm. Dati nebija pieejami par Turciju, Bosniju un Hercegovinu, Kosovu (saskaņā ar ANO Drošības padomes Rezolūciju 1244/99) un Ziemeļmaķedoniju.
Avoti: van Daalen et al. (2022).
Explore different chart formats and data here
Karstuma viļņu radītais risks veselībai palielināsies, ja netiks veikti papildu pielāgošanās klimata pārmaiņām un to mazināšanas pasākumi. Kā norādīts mūsu EVA ziņojumā, sabiedrības brīdināšanas sistēmu izveide, izpratnes veicināšana, gatavība rīcībai veselības un sociālās aprūpes centros, pilsētu apzaļumošana, labāka ēku plānošana un darba laika pielāgošana var palīdzēt aizsargāt cilvēkus.
Taču pielāgošanās pasākumi reti nes vienādu labumu visiem. Lai nodrošinātu, ka neaizsargātākās grupas netiek atstātas novārtā, ir svarīgi, lai šie pasākumi dotu labumu tieši šīm grupām. Piemēram, zaļās zonas var tikt izveidotas rajonos, kur tās ir visvairāk vajadzīgas. Lai pielāgošanās process noritētu taisnīgi, ir nepieciešams, lai arī neaizsargātas grupas varētu izteikties. Pilsētu zaļo zonu ieguvumi veselības ziņā ir plaši atzīti, jo īpaši bērniem un vecāka gadagājuma cilvēkiem.
ES ir ieviesusi virkni tiesību aktu, politiku un pasākumu, lai veicinātu pielāgošanos. Tie palīdz valsts, reģionālajām un vietējām iestādēm veidot noturību un gatavību reaģēt un aizsargāt cilvēku veselību.
Šajā sakarā ļoti svarīgs ir Eiropas Klimata akts, kas padara pielāgošanos par juridisku pienākumu. Turklāt Eiropas zaļais kurss veicina pielāgošanos, kuras mērķis ir aizsargāt iedzīvotāju veselību un labklājību no riskiem un ietekmes, kas saistīti ar vidi. To papildina ES stratēģija par pielāgošanos klimata pārmaiņām, kurā izklāstīts, kā ES var pielāgoties klimata pārmaiņu nenovēršamajai ietekmei un līdz 2050. gadam kļūt klimatnoturīgai.
Stratēģija veicina datu izmantošanu caur ES adaptācijas zināšanu centru Climate Adapt. Tā ietver arī centienus paātrināt rīcību un nodrošināt, ka pielāgošanās pasākumi tiek īstenoti visos pārvaldes līmeņos. Turklāt ir izveidots Eiropas Klimata un veselības novērošanas centrs, lai iestādēm nodrošinātu vieglu piekļuvi resursiem, kas var palīdzēt tām paredzēt un mazināt klimata pārmaiņu radītos draudus veselībai.
Pašlaik visās ES dalībvalstīs ir izstrādāta valsts adaptācijas politika. Vairāk nekā 300 Eiropas reģionu un vietējo pašvaldību piedalās ES adaptācijas misijā, lai palielinātu noturību pret klimata pārmaiņu ietekmi.
Image source: © Israil Pavel-Alexandru, Well with Nature /EEA
For references, please go to https://eea.europa.eu./lv/signali/signali-2023/raksti/karstuma-vilni-un-citas-ar or scan the QR code.
PDF generated on 22.11.2024 23:03
Engineered by: EVA tīmekļa komanda
Software updated on 26 September 2023 08:13 from version 23.8.18
Software version: EEA Plone KGS 23.9.14
Dokumentu darbības
Koplietojiet ar citiem