Jaunumi

Ūdens noturību Eiropā apdraud piesārņojums, pārmērīga izmantošana un klimata pārmaiņas

Mainīt valodu

Šai mājas lapai ir ierobežota funkcionalitāte ar deaktivētu javascript. Lūdzu pārliecinieties, lai Javascript ir iespējots jūsu pārlūkprogrammā.

Jaunumi Publicēts 18.11.2024 Pēdējās izmaiņas 18.11.2024

4 min read

Photo: © Stefano Scagliarini, My City /EEA

Topics: Ūdens un jūras vide

Piesārņojums, biotopu degradācija, klimata pārmaiņu ietekme un saldūdens resursu pārmērīga izmantošana rada vēl nepieredzētu spiedienu uz Eiropas ezeriem, upēm, piekrastes ūdeņiem un gruntsūdeņiem. Saskaņā ar lielāko novērtējumu par Eiropas ūdenstilpņu veselību, ko šodien publicējusi Eiropas Vides aģentūra (EVA), Eiropa nav uz pareizā ceļa, lai sasniegtu savus mērķus uzlabot ūdeņu veselību saskaņā ar ES noteikumiem. Labāka ūdens apsaimniekošana ir būtiska, lai uzlabotu ūdens noturību, mazinātu spiedienu uz ūdeni un nodrošinātu, ka Eiropas iedzīvotājiem, dabai un rūpniecībai ir pietiekami daudz labas kvalitātes ūdens.

This product has been translated for convenience purposes only using the services of the Centre of Translation for the bodies of the EU. While every effort has been made to ensure accuracy and completeness, we cannot guarantee it. Therefore, it should not be relied upon for legal or official purposes. The original English text should be considered the official version.

Saskaņā ar EVA ziņojumu “Eiropas ūdens stāvoklis 2024. gadā. Nepieciešamība uzlabot ūdens noturību” lauksaimniecībai ir vislielākais spiediens, kas ietekmē gan virszemes, gan grunstūdeņus. Saskaņā ar dalībvalstu veikto monitoringu to izraisa ūdens izmantošana un piesārņojums, ko izraisa intensīva mēslojuma un pesticīdu izmantošana. Lauksaimniecība neapšaubāmi ir lielākais neto ūdens patērētājs Eiropā, un, nemainoties praksei, apūdeņošanas pieprasījums lauksaimniecībā, visticamāk, pieaugs līdz ar klimata pārmaiņām.

EVA ziņojums liecina, ka, neraugoties uz zināmiem panākumiem, Eiropas ūdeņus un ūdens ekosistēmas joprojām nopietni ietekmē ķīmiskās vielas, galvenokārt no gaisa piesārņojuma, ko rada enerģijas ražošana ar oglēm un lauksaimniecības radītais difūzais piesārņojums barības vielām un pesticīdiem. Plaši izplatīta ir arī biotopu degradācija. Ūdens ekosistēmu aizsardzības izaicinājumu papildina klimata pārmaiņas, kas negatīvi iespaido laika apstākļus un vēl vairāk palielina spiedienu uz ūdens resursiem un to apsaimniekošanu.

Saskaņā ar ES dalībvalstu paziņotajiem datiem tikai 37 % no Eiropas virszemes ūdenstilpēm bija “labs” vai “augsts” ekoloģiskais stāvoklis, kas ir ūdens ekosistēmas veselības rādītājs saskaņā ar ES Ūdens pamatdirektīvu, un tikai 29 % ūdenstilpnēm bija “labs” ķīmiskais stāvoklis laikposmā no 2015. līdz 2021. gadam.

Eiropas ūdeņu veselības stāvoklis nav labs. Mūsu ūdenstilpnes saskaras ar vēl nepieredzētu izaicinājumu kopumu, kas apdraud Eiropas ūdens nodrošinājumu. Mums ir jādubulto pūles, lai atjaunotu mūsu vērtīgo upju, ezeru, piekrastes ūdeņu un citu ūdenstilpju veselību un nodrošinātu, ka šis vitāli svarīgais resurss ir noturīgs un drošs nākamajām paaudzēm.

Leena Ylä-Mononen
EVA izpilddirektore

Ierobežots progress līdz šim

Dalībvalstu veiktie pasākumi ir ļāvuši izvairīties no turpmākas ES ūdeņu stāvokļa pasliktināšanos, novēršot dažus ķīmiskā piesārņojuma veidus un uzlabojot dažu sugu, piemēram, gliemju un vēžveidīgo, izdzīvošanas perspektīvas, bet kopš pēdējā monitoringa cikla nav konstatēts vispārējs uzlabojums.

Eiropas gruntsūdeņu stāvoklis ir labāks nekā virszemes ūdeņos, jo 77 % ūdens ir labā ķīmiskajā stāvoklī, un tiek ziņots, ka piegādes ziņā 91 % gruntsūdeņu ir labā kvantitatīvā stāvoklī. Taču problēmas joprojām pastāv saistībā ar pesticīdu un barības vielu piesārņojumu. Gruntsūdeņi ir galvenais mūsu dzeramā ūdens avots, un tie ir nepieciešami videi, lauksaimniecībai un rūpniecībai.

ES Ūdens pamatdirektīvā (WFD) noteiktais termiņš, lai sasniegtu labu virszemes un pazemes ūdeņu stāvokli, bija 2015. gads un vēlākais līdz 2027. gadam. Pašreizējā progresa tempā tas netiks sasniegts.

Turpmākā rīcība

Eiropas ūdens noturību var uzlabot. Ūdens patēriņa samazināšana un efektivitātes uzlabošana ir galvenais, lai risinātu ūdens trūkuma problēmu lauksaimniecībā, rūpniecībā un mājsaimniecībās. Mērķu noteikšana, kas vērsta uz ūdens taupīšanu vai pieprasījuma samazināšanu, varētu palīdzēt virzīt rīcību un atvieglot progresa uzraudzību, lai panāktu ūdens noturību. Lai uzlabotu ūdens apsaimniekošanu, ir nepieciešama arī atjaunināta un savlaicīgāka informācija par ūdens daudzumu un kvalitāti.

Spiediens ir jāsamazina. Piesārņojums ir jānovērš saskaņā ar ES Nulles piesārņojuma rīcības plāna mērķiem. Īstermiņā ir jāsamazina kaitīgu vielu un uzturvielu izmantošana un jānovērš to noplūde ūdeņos.

Dabas atjaunošana vai upju un to palieņu atkalsavienošana, kā arī mitrāju un kūdrāju atjaunošana var radīt veselīgākas, bioloģiski daudzveidīgas saldūdens ekosistēmas, kas var nodrošināt labas kvalitātes ūdeni, vienlaikus saglabājot oglekli un mazinot ārkārtēju laikapstākļu ietekmi.

Par ziņojumu

EVA ziņojums ir lielākais novērtējums par Eiropas ūdensobjektu veselības stāvokli, aptverot vairāk nekā 120 000 virszemes ūdensobjektu un 3,8 miljonus km² pazemes objektu platību visā ES un Norvēģijā. Ziņojuma pamatā ir dati no 19 ES dalībvalstīm. Tas aptver 85 % virszemes ūdensobjektu un 87 % pazemes ūdensobjektu platību ES-27 valstīs.

Visi galvenie rezultāti un paziņotie dati par ES dalībvalstīm un Norvēģiju ir atrodami WISE saldūdens informācijas sistēmā.

EVA ziņojums arī papildina gaidāmo Eiropas Komisijas novērtējumu par trešo Upju baseinu apsaimniekošanas plānu un otro Plūdu riska pārvaldības plānu, kuros tiks izvērtēts Ūdens pamatdirektīvas un Plūdu direktīvas īstenošanas stāvoklis ES.