Jaunākajā izvērtējumā redzama Eiropas dabas nopietnā un ilgstošā lejupslīde

Saskaņā ar EVA ziņojumu “State of nature in the EU — Results from reporting under the nature directives 2013-2018 ”nākotne ir nedroša lielākajai daļai ES aizsargājamo sugu, piemēram, stepes piekūnam un Donavas lasim, kā arī dzīvotnēm no zālājiem līdz kāpām visā Eiropā, ja vien steidzami netiek veiktas papildu darbības, lai mainītu situāciju. EVA ziņojums ir publicēts vienlaikus ar Eiropas Komisijas ziņojumu par dabas stāvokli, informējot par panākumiem, kas gūti, sasniedzot ES dabas tiesību aktu mērķus. 

EVA ziņojums liecina par pozitīviem saglabāšanas centieniem. Pēdējo sešu gadu laikā ir pieaudzis Natura 2000 tīklā aizsargājamo teritoriju skaits un platība, un ES ir sasniegusi globālos mērķus, aizsargājot aptuveni 18 % savu sauszemes teritoriju un gandrīz 10 % jūras teritoriju.

Šis dabas stāvokļa novērtējums ir visaptverošākā dabas veselības pārbaude, kāda jebkad veikta ES.

Vides, jūrlietu un zivsaimniecības komisārs Virginijus Sinkevičius

Tomēr kopējais progress nav pietiekams, lai sasniegtu ES bioloģiskās daudzveidības stratēģijas mērķus līdz 2020. gadam. Saskaņā ar EVA novērtējumu vairums aizsargājamo dzīvotņu un sugu ir nožēlojamā vai sliktā saglabāšanās stāvoklī, un daudzas no tām joprojām samazinās. No trim galvenajām pētītajām grupām īpaši atpaliek dzīvotnes un putni, savukārt sugu grupa, kas neiekļauj putnus, ir gandrīz sasniegusi mērķi.

Vides, jūrlietu un zivsaimniecības komisārs Virginijus Sinkevičius sacīja: “Šis dabas stāvokļa novērtējums ir visaptverošākā dabas veselības pārbaude, kāda jebkad veikta ES. Tā ļoti skaidri parāda, ka mēs joprojām zaudējam savu vitāli svarīgo dzīvības atbalsta sistēmu. ES līmenī 81 % dzīvotņu ir sliktā stāvoklī, un visvairāk pasliktinās kūdrāju, zālāju un kāpu dzīvotnes. Mums ir steidzami jāizpilda jaunajā ES bioloģiskās daudzveidības stratēģijā iekļautās saistības, lai novērstu šo lejupslīdi dabas, cilvēku, klimata un ekonomikas labā.”

 “Mūsu izvērtējumā ir redzams, ka Eiropas dabas veselības un noturības un cilvēku labklājības aizsardzībai ir nepieciešams būtiski mainīt pārtikas ražošanas un patēriņa, mežu apsaimniekošanas un izmantošanas, kā arī pilsētu būvniecības veidu. Šie centieni jāapvieno ar labāku saglabāšanās politiku īstenošanu un izpildi, koncentrēšanos uz dabas atjaunošanu, kā arī arvien vērienīgākām klimata darbībām, jo īpaši transporta un enerģētikas nozarē,” sacīja EVA izpilddirektors Hans Bruyninckx.

Perspektīvas

Ziņojums norāda uz dažām pozitīvām norisēm, galvenokārt valsts vai reģionālā mērogā. Vairākas sugas un dzīvotnes ir uzrādījušas stāvokļa uzlabojumus, piemēram, abinieki Zviedrijā, piekrastes lagūnas Francijā un bārdainais grifs ES līmenī. Natura 2000 tīklam ir pozitīva ietekme uz daudzām sugām un dzīvotnēm. Piemēram, piekrastes un kāpu dzīvotnēm, kuras labāk aptver Natura 2000, ir labāks saglabāšanās stāvoklis nekā dzīvotnēm, kas tiek aptvertas mazāk vai nedaudz.

Politiskā ziņā pastāv cerība arī saistībā ar jauno ES 2030. gada bioloģiskās daudzveidības stratēģiju un stratēģiju “No lauka līdz galdam”, kas abas ir Eiropas zaļā kursa galvenie elementi. Bioloģiskās daudzveidības stratēģijas mērķis ir stiprināt un paplašināt aizsargājamo teritoriju tīklu, izveidot atjaunošanas plānu un nodrošināt ekosistēmu veselību, noturību pret klimata pārmaiņām un bioloģiskās daudzveidības bagātību, kā arī sniegt pilsoņu pārticībai un labklājībai nepieciešamo pakalpojumu klāstu.

Bez šīm jaunajām politikām ir nepieciešami papildu centieni, lai uzlabotu uzraudzības iespējas dalībvalstīs mērķu atbalstam. Pašlaik joprojām ir daudz datu nepilnību, jo īpaši attiecībā uz jūras sugām un dzīvotnēm. Nepieciešams arī vairāk datu, lai pilnībā novērtētu Natura 2000 tīkla nozīmi. Visbeidzot ir ievērojami jāuzlabo ES tiesību aktu īstenošana.