All official European Union website addresses are in the europa.eu domain.
See all EU institutions and bodiesDari kaut ko mūsu planētas labā, izdrukā šo lapu tikai tad, ja nepieciešams. Pat nelielai darbībai ir spēks, ja to dara miljoniem cilvēku!
Article
Meži nodrošina videi un klimatam daudzus būtiskus ekosistēmas pakalpojumus. Piemēram, tie palīdz regulēt mūsu klimatu un uztur ūdensšķirtnes, nodrošinot mums tīru ūdeni. Meži palīdz attīrīt gaisu, kuru elpojam. Mežu augšana palīdz notvert lielu daudzumu oglekļa dioksīda no atmosfēras. Turklāt tie palīdz saglabāt un aizsargāt bioloģisko daudzveidību, jo mežus apdzīvo daudzas sugas, kas ir no meža pilnīgi atkarīgas. Meži ir arī svarīgs saimnieciskais resurss, kas nodrošina ne tikai kokmateriālus, bet arī citus resursus, piemēram, medikamentu un dažādu citu produktu ražošanai. Meži arī citos būtiskos veidos ietekmē cilvēku labklājību un atpūtas iespējas.
Eiropā kopējā mežu platība patiesībā pieaug, galvenokārt pateicoties apmežošanas politikām un neapstrādāto lauksaimniecības zemju pārveidošanai par mežiem. Meži klāj vairāk nekā 40 % no kopējās sauszemes teritorijas 33 dalībvalstīs un sešās Eiropas Vides aģentūras sadarbības valstīs.
Tomēr mežu veselība ir globāla problēma, un kopējā mežu platība visā pasaulē samazinās. Eiropieši var ietekmēt globālos mežu izciršanas apmērus. Mēs importējam lauksaimniecības produktus, kā arī koksnes izstrādājumus, un tie ir galvenie globālās mežu izciršanas cēloņi, kas ietekmē galvenokārt tropiskos un ziemeļu mežus.
Kopējā mežu platība nav vienīgais rādītājs, kas būtu jāņem vērā.
Saistībā ar mežiem Eiropā pastāv daudz problēmu, tostarp dzīvotņu iznīkšana un lielāki riski, kas saistīti ar invazīvām sugām, piesārņojumu un klimata pārmaiņām. Papildu slogu uz mežiem rada arī dažādas cilvēku darbības, piemēram, transporta tīkla būvniecība un pilsētu izplešanās. Fragmentācija, lielus meža masīvus sadalot daudzās mazākās platībās, kuras atdala lauksaimniecības zemes vai dzīvojamie rajoni, noteikti ietekmē mežus un no mežiem atkarīgās dzīvnieku sugas.
Šīs problēmas tiek analizētas mūsu gatavotajā ziņojumā par Eiropas mežu ekosistēmu stāvokli un tendencēm, kas tiks publicēts šomēnes. Ziņojums apliecina, ka mums jāaizsargā mūsu meži un jānodrošina ilgtspējīga meža ekosistēmu apsaimniekošana, ne tikai attiecībā uz kokmateriālu ražošanu, bet arī uz mūsu mežu izmantošanu citiem būtiskiem ekosistēmas pakalpojumiem, kas ir svarīgi mūsu labklājībai.
Vēsturiski meži ir bijuši dabiskās dzīvotnes lielā Eiropas daļā, un tie ir nodrošinājuši būtiskus pakalpojumus mūsu videi un labklājībai. Meži ir ļoti bagāti bioloģiskās daudzveidības ziņā un būtiski mūsu centieniem saglabāt Eiropas dabiskos dzīvotnes.
Pēdējos gados dažādās politiskās diskusijās ir būtiski uzlabojusies izpratne par mežu nozīmi, jo īpaši ņemot vērā Parīzes COP 21 vienošanos, kur sarunās par klimata pārmaiņām mežiem tika piešķirta būtiska nozīme. Attiecībā uz oglekļa dioksīda piesaisti un klimata pārmaiņu mazināšanu meži, iespējams, ir vienīgais dabiskais līdzeklis, kuru varam ietekmēt. Mēs varam tos audzēt un varam tos izcirst. Mēs nespējam šādi kontrolēt, piemēram, okeānus.
Mēs zinām, ka tās ietekmē mežus, bet to, kā un cik lielā mērā, mēs skaidri nezinām. Klimata pārmaiņām ir gan pozitīva, gan negatīva ietekme. Siltākā klimatā koki, visticamāk, augs ātrāk, tāpēc attiecībā uz kokmateriālu ražošanu tas var būt labi. Klimata pārmaiņas var ietekmēt arī koku izplatības robežu pārbīdi augstāk un tālāk uz ziemeļiem. Tajā pašā laikā meži var pieredzēt daudz apdraudējumu no patogēniem, slimībām, kaitēkļiem un invazīvākām sugām.
Piemēram, siltāku un sausāku pavasara un vasaras periodu ietekmē saīsinās egļu astoņzobu mizgrauža (Ips typographus) attīstības periods, tāpēc vienas sezonas laikā tas spēj vairoties vairākkārt un būtiski pieaug šo kaitēkļu skaits.
Klimatisko apstākļu pārmaiņas var padarīt mežus neaizsargātākus pret galējiem laikapstākļiem. Lietus režīmu izmaiņu ietekmē (mitrākos vai sausākos apstākļos) esošo koku šķirņu vietā var sākt augt citas, kas labāk spēj izdzīvot un augt jaunajos klimatiskajos apstākļos.
Lai gan vairumu meža ugunsgrēku Eiropā izraisa cilvēki, galējs sausums var paaugstināt meža ugunsgrēku risku, jo īpaši Eiropas dienvidos. Šādi ugunsgrēki var graujoši ietekmēt mežu ekosistēmas.
Mežu apsaimniekošana joprojām ir katras valsts pienākums. Tomēr Eiropā ir uzsākti procesi, ar kuriem tiks noteikti zināmi kritēriji un pamatnostādnes attiecībā uz to, kā vislabāk rūpēties par mežiem Eiropā. Lai gan ES nav konkrētas mežsaimniecības politikas, Eiropas Savienība (ES) vēlas atbalstīt un ieviest ilgtspējīgu mežu apsaimniekošanas praksi Eiropā, kā arī aizsargāt un saglabāt dažādās mežu funkcijas. Lai īstenotu šo mērķi, ES pieņēma jauno Meža stratēģiju, kas tika publicēta 2013. gada septembrī. Stratēģijas mērķis ir veicināt labāku koordināciju starp visām iesaistītajām pusēm.
Lai uzlabotu zināšanu bāzi par Eiropas mežiem un veicinātu izpratni par problēmām, kas saistītas ar mežiem, aģentūra sagatavo novērtējumus, nosakot nākotnes prognozes. Lai to īstenotu, mēs cieši sadarbojamies ar Eiropas Komisijas Kopīgo pētniecības centru unEurostat. Mēs arī strādājam arCopernicus — Eiropas Zemes novērošanas programmu —, kas sava zemes monitoringa pakalpojuma ietvaros veido mežu un mežu tipu kartes. Turklāt mēs sadarbojamies ar ANO aģentūrām un citām starptautiskajām organizācijām, apmainoties ar datiem. Izmantojot plašās zināšanas par vidi un partneru tīklu, mēs spējam atklāt saikni starp procesiem mežos un citām vides problēmām, piemēram, klimatu, lauksaimniecību, transportu un bioloģisko daudzveidību, tādējādi veidojot labāku un visaptverošāku izpratni par slogu, kas tiek uzlikts meža ekosistēmām.
Annemarie Bastrup-Birk
Intervija publicēta 2016. gada marta EVA biļetenā Nr. 1/2016.
For references, please go to https://eea.europa.eu./lv/articles/ilgtspejiga-apsaimniekosana-ir-eiropas-mezu or scan the QR code.
PDF generated on 23.11.2024 01:19
Engineered by: EVA tīmekļa komanda
Software updated on 26 September 2023 08:13 from version 23.8.18
Software version: EEA Plone KGS 23.9.14
Dokumentu darbības
Koplietojiet ar citiem