Vai pamanāt kaitīgo troksni sev apkārt?

Tikai dažas lietas ir tikpat kaitinošas kā troksnis. Lidmašīnas, transportlīdzekļu signāltaures vai kravas automobiļi var paaugstināt ikviena cilvēka stresa līmeni. Lielākā daļa cilvēku vēlētos būt klusumā un labi gulēt, jo īpaši naktī.

Tomēr, ja dzīvojat pilsētā, trokšņa iedarbība var būt daļa no jūsu ikdienas dzīves. Daudziem Eiropas iedzīvotājiem ir jādzīvo ar pastāvīgu vides troksni, kas negatīvi ietekmē viņu veselību.

Kā vides troksnis ietekmē veselību

Ceļu satiksmes troksnis ir īpaši liela problēma Eiropā, kas ietekmē katra piektā Eiropas iedzīvotāja veselību un labsajūtu. Ilgtermiņa satiksmes radītais troksnis ir vairāk nekā tikai traucēklis. Tas var izraisīt nopietnas veselības problēmas, piemēram, sirds išēmisko slimību, aptaukošanos un diabētu.

Lai gan Eiropas līmenī ir veikti pasākumi trokšņa piesārņojuma novēršanai, tostarp trokšņa līmeņa monitoringam, kopumā progress ir bijis lēns.

EVA jaunākajā nulles piesārņojuma monitoringa novērtējumā lēsts, ka ES vismaz 18 miljoniem cilvēku ļoti traucē un piecu miljonu cilvēku miegam ļoti traucē transporta radītā trokšņa ilgtermiņa iedarbība. Turklāt tiek lēsts, ka ilgstoša trokšņa iedarbība Eiropā katru gadu izraisa 41 000 jaunu sirds slimību gadījumu un 11 000 priekšlaicīgu nāves gadījumu.

Tomēr šie skaitļi, visticamāk, ir novērtēti zemāk nekā patiesībā. ES dalībvalstu sniegtā informācija neaptver visas pilsētu teritorijas, ceļus, dzelzceļus un lidostas, kā arī visus trokšņa avotus.

Kā mēs varam samazināt skaļumu?

ES veic aktīvākus pasākumus, lai cīnītos pret troksni. Viens no Eiropas Komisijas Nulles piesārņojuma rīcības plāna pamatmērķiem ir līdz 2030. gadam par 30 % salīdzinājumā ar 2017. gada līmeni samazināt to cilvēku skaitu, kurus pastāvīgi traucē transporta troksnis.

Lai to panāktu, ļoti traucēto cilvēku skaits ES būtu jāsamazina par 5,3 miljoniem. Tomēr tas, visticamāk, būs grūti, ņemot vērā, ka pēdējo desmit gadu laikā kopējais to cilvēku skaits, kuri ir pakļauti kaitīgam trokšņa līmenim, ir palicis nemainīgs. Nesen publicētajā Vides trokšņa direktīvas īstenošanas ziņojumā arī norādīts, ka nulles piesārņojuma mērķu sasniegšanai attiecībā uz troksni būs nepieciešama plašāka rīcība vietējā, valsts un ES līmenī.

Tajā pat laikā vietējās un valsts iestādes jau ir daudz darījušas, lai samazinātu un pārvaldītu troksni. Daži piemēri: vecāku asfaltēto ceļu aizstāšana ar gludāku, zema trokšņa līmeņa asfaltu, ātruma ierobežojumu samazināšana, autoceļu pārprojektēšana un vilcienu aprīkošana ar klusām bremzēm.

Lai sasniegtu nulles piesārņojuma mērķi, ir svarīgi ierobežot troksni tā rašanās vietā. Tas ietver transportlīdzekļu un riepu radītā trokšņa vai dzelzceļa sliežu slīpēšanas trokšņa samazināšanu, vai lidaparātu nosēšanās un pacelšanās procedūru uzlabošanu.

Un neviens atsevišķs pasākums nebūs pietiekams — būs nepieciešama arī labāka pilsētplānošana un transporta plānošana, kā arī daudz mazāka ceļu satiksme pilsētās. Var palīdzēt arī izpratnes vairošana un cilvēku mudināšana izmantot klusākus transporta veidus, piemēram, riteņbraukšanu un iešanu kājām.

Daudzas pilsētas un reģioni ir arī ieviesuši t. s. klusos rajonus — lielākā daļa no šiem rajoniem ir parki un citas zaļās zonas, kur cilvēki var patverties no pilsētas trokšņa. EVA 2020. gada trokšņa ziņojumā ir teikts, ka ir jādara vairāk, lai izveidotu un aizsargātu klusos rajonus ārpus pilsētām un uzlabotu iedzīvotāju piekļuvi klusajām vietāmpilsētā.

1. attēls Atsevišķi pasākumi transporta trokšņa mazināšanai

Avots: Pamatojoties uz 1. attēlu EVA informatīvajā ziņojumā “Perspektīva līdz 2030. gadam — vai transporta trokšņa ietekmēto cilvēku skaitu var samazināt par 30 %?”

Īsumā: trokšņa piesārņojums

• Trokšņa piesārņojums mūsu vidē kļūst aizvien lielāka problēma. Lielākie vaininieki ir tādi transporta veidi kā automašīnas, lidmašīnas un vilcieni.
• Kopumā aptuveni 20 % Eiropas iedzīvotāju ir pakļauti ilgtermiņa troksnim, kas kaitē viņu veselībai.
• Nulles piesārņojuma rīcības plānā ir izvirzīts vērienīgs mērķis risināt trokšņa piesārņojuma problēmu, bet maz ticams, ka šis mērķis tiks sasniegts laikā. Ir jāpieliek lielākas pūles.

Ko es varu darīt?

• Pārejiet no automašīnas izmantošanas uz aktīviem transporta veidiem, piemēram, staigāšanu kājām vai braukšanu ar velosipēdu. Braukšanas laikā pievērsiet uzmanību braukšanas stilam un apsveriet iespēju pāriet uz elektrisku transportlīdzekli.
• Meklējiet zaļās un zilās zonas vai dodieties uz laukiem, lai atpūstos no trokšņa.
• Noskaidrojiet trokšņa līmeni savā dzīvesvietā, izmantojot EVA Trokšņa novērošanas un informācijas dienestu Eiropā (NOISE).