PAZIŅOJUMS PRESEI - Briselē, 2005. gada 29. novembrī

Eiropa sajūt karstumu, līdz ar to klimata izmaiņas ir nonākušas vides problēmu saraksta pirmajās rindās

Politikas veidotājiem, uzņēmējiem un iedzīvotājiem ir jārisina daudzi ar vidi saistītie jautājumi jau tagad, vai arī vēlāk par to būs dārgi jāmaksā

1998., 2002., 2003. un 2004. bija četri reģistrētie karstākie gadi. 2003. gada vasarā vien izkusa desmit procenti Alpu ledāju. Saglabājot pašreizējo tempu, trīs ceturtdaļas no Šveices ledājiem izkusīs līdz 2050. gadam. Eiropa 5 000 gadus nav pieredzējusi tik ievērojamas klimata izmaiņas, sacīts jaunajā Eiropas Vides aģentūras (EVA), kas darbojas Kopenhāgenā, ziņojumā.

Piecu gadu novērtējums, kas veikts 31 valstī, "Eiropas vide: 2005. gada stāvoklis un perspektīvas" sniedz pārskatu par Eiropas vidi. Klimata izmaiņas ir tikai viena no šajā novērtējumā izklāstītajām problēmām. Citas tajā minētās problēmu jomas ir bioloģiskā daudzveidība, jūras ekosistēmas, zemes un ūdens resursi, gaisa piesārņojums un veselība. Pirmo reizi ziņojums ietver katras valsts analīzi, kas veikta izmantojot rādītāju uzskaites sistēmu (DTT), kā arī visu novērtēto valstu - 25 ES dalībvalstu, kā arī Bulgārijas, Islandes Lihtenšteinas, Norvēģijas, Rumānijas, Turcijas un Šveices salīdzinājumu.

Ziņojumā sacīts, ka 20. gadsimtā Eiropas vidējā temperatūra ir paaugstinājusies par 0,95 grādiem pēc Celsija. Salīdzinājumā ar vispasaules vidējo temperatūras pieaugumu - 0,7 grādi pēc Celsija, šis rādītājs ir par 35 % augstāks. Pie tam, temperatūras turpinās pieaugt. ES to apzinās un ir noteikusi mērķi, ka planētas vidējās temperatūras pieaugums nedrīkst pārsniegt 2 grādus salīdzinājumā ar pirmsindustriālo periodu.

"Neveicot efektīvas darbības, globālās sasilšanas rezultātā pēc dažiem gadu desmitiem ziemeļos kusīs ledāji, bet dienvidos izpletīsies tuksneši. Kontinenta iedzīvotāji pilnvērtīgi varēs apdzīvot tikai tā centrālo daļu. Pat ja mēs ierobežojam globālo sasilšanu līdz ES mērķim, kas ir temperatūras pieaugums par 2 grādiem, mēs dzīvosim tādos meteoroloģiskos apstākļos, kādus cilvēce vēl nekad nav pieredzējusi. Tāpēc ir nepieciešams pēc iespējas vairāk samazināt emisiju", saka EVA izpilddirektore Žaklīna Makgleida [Jacqueline McGlade].

Ziņojumā teikts, ka iepriekšējie ES tiesību akti attiecībā uz vidi ir bijuši efektīvi. Mēs esam attīrījuši ūdeni un gaisu, pakāpeniski likvidējuši dažas no vielām, kas samazina ozona slāni, un esam dubultojuši atkritumu pārstrādes apjomu. Tāpat mums tagad ir automašīnas, kas rada mazāku piesārņojumu. Ja pēdējo divdesmit gadu laikā nebūtu veikti ievērojami uzlabojumi automašīnu izplūdes gāzu attīrīšanā, tad tagad dažu vielu emisijas līmenis desmit reizes pārsniegtu pašreizējo. Tomēr, kā teikts ziņojumā, tas ir prasījis desmit līdz divdesmit gadus, lai šo uzlabojumu rezultāti būtu saskatāmi.

Šie veiksmīgie vides projekti tagad tiek turpināti, izmainot iedzīvotāju patēriņa modeli. Eiropieši dzīvo arvien ilgāk, un daudzi no viņiem dzīvo vieni, pieprasot arvien lielāku dzīves telpu. Laikā no 1990. līdz 2000. gadam tika apbūvēti vairāk kā 800 000 hektāri Eiropas zemes. Tā ir teritorija, kas ir trīs reizes lielāka par Luksemburgu. Ja šī tendence turpināsies, tad teritorija, ko aizņem pilsētas viena gadsimta laikā dubultosies. Pilsētu teritoriju paplašināšanās ierobežošana ir ļoti būtiska, ja mēs plānojam aizsargāt mūsu dabas resursus, sacīts ziņojumā.

Mēs ceļojam arvien tālāk un arvien biežāk, un divreiz vairāk kā vidēji pasaulē patērējam planētas dabas resursus. Transports ir visātrāk pieaugošais faktors, kas izraisa siltumnīcas efekta gāzu emisiju, un tas tā turpināsies arī tuvākajā nākotnē. Piemēram, tiek lēsts, ka lidojumu skaits līdz 2030. gadam dubultosies. Tā rezultātā mēs atstājam savas pēdas arī ārpus Eiropas, izsmeļot dabas resursus un nodarot kaitējumu pasaules videi.

Eirobarometra aptaujas rāda, ka vairāk nekā 70 procentu eiropiešu vēlas, lai lēmumu pieņēmēji piešķirtu vienlīdzīgu nozīmi vides, ekonomikas un sociālai politikai. Ņemot vērā šo viedokli, ziņojumā ir uzsvērts, ka politikas veidotājiem ir jāsadarbojas Eiropas, valstu un vietējā līmenī. Tiem ir jāintegrē vides apsvērumi tādās nozarēs kā transports, lauksaimniecība un enerģētika, kā arī jāizveido sistēma, kurā var darboties gan iedzīvotāji, gan arī uzņēmēji.

"Politikas veidotājiem ir jāraugās nākotnē. Mums pakāpeniski ir jāpārorientējas no darbaspēka un investīciju nodokļiem uz piesārņojuma radīšanas un neefektīvas materiālu un zemes izmantošanas nodokļiem. Ir jāreformē arī veids kā tiek piešķirtas subsīdijas transportam, dzīvokļu celtniecībai, enerģētikai un lauksaimniecībai. Mums ir vajadzīgas subsīdijas, kas veicina ilgtspējīgu praksi un efektīvas tehnoloģijas-, saka profesore Makgleida.

"Radot vajadzīgo pamudinājumu, šo reformu rezultāts būs lielākas investīcijas, jaunievedumi un konkurētspēja. Dažās valstīs un nozarēs mēs jau to esam praktiski pieredzējuši. Eiropas augsto degvielas nodokļu un stingro ierobežojošo noteikumu rezultātā, pēdējās desmitgadēs mūsu automašīnas degvielas patēriņa ziņā ir kļuvušas gandrīz divreiz ekonomiskākas nekā automašīnas uz Amerikas ceļiem. Raugoties uz cilvēku dzīvi un vidi, mēs esam piedzīvojuši to, cik dārgi maksā bezdarbība, piemēram, zivju krājumu izsīkšana, azbesta izmantošana celtniecībā, skābie lieti un svins degvielā. Ja kaut ko darīsim lietas labā uzreiz, tas atmaksāsies, jo tad mēs ilgāk būsim droši-, saka profesore Makgleida.

Piezīmes redaktoram:

Par Eiropas Vides aģentūru (EVA): EVA atrodas Kopenhāgenā. Aģentūras mērķis ir palīdzēt sasniegt ievērojamu un izmērāmu Eiropas vides stāvokļa uzlabojumu, savlaicīgi sniedzot politikas veidotājiem un sabiedrībai mērķtiecīgu, būtisku un ticamu informāciju.

Kā daļu no sava uzdevuma, EVA reizi piecos gados sniedz visaptverošu Eiropas vides stāvokļa pārskatu. "Eiropas vide: 2005. gada stāvoklis un perspektīvas- ietver:

• Apvienoto Eiropas vides novērtējumu, kurā ir šādas nodaļas:
  • Vide un dzīves kvalitāte
  • Zeme
  • Klimata izmaiņas
  • Gaisa kvalitāte un veselība
  • Saldūdens resursi
  • Jūras un piekraste
  • Augsne
  • Bioloģiskā daudzveidība un ekosistēmas
  • Vide un ekonomikas nozares
  • Skats nākotnē
• Būtiskāko indikatoru sarakstu, veido neliels indikatoru skaits, kuri ir stabili un ar kuru palīdzību var mērīt politikas efektivitāti, piemēram, progresu ceļā uz Kioto mērķu sasniegšanu. Kā vienu no būtiskākajiem indikatoriem varētu minēt siltumnīcas efekta gāzu emisiju. Indikatori savlaicīgi sniedz būtisku informāciju par tendencēm un izmaiņām, kas vērojamas vidē.
• Katras valsts analīze pamatojas uz deviņiem būtiskākajiem indikatoriem. Analīze sniedz stāvokļa salīdzinājumu "valsts rādītāju uzskaites sistēmā-, ko papildina šo valstu sniegtā informācija.
  
  Katras valsts analīze tika sagatavota sadarbībā ar šo valsti, lai rādītāju uzskaites sistēmas analīzei nodrošinātu papildu valsts līmeņa skatījumu. EVA ir atbildīga par rādītāju uzskaites sistēmā ietverto indikatoru izvēli, un tie var neatspoguļot valstu prioritātes. Lai spētu labāk izprast šos jautājumus valstu līmenī, daži šeit ietvertie skaitļi ir ņemti no valstu avotiem, un tāpēc tie var nebūt pilnībā salīdzināmi ar Eurostat, EVA vai citu starptautisku organizāciju apkopotajiem datiem. EVA uzņemas pilnu atbildību par galējo rezultātu.
• Noskaidrojiet kāds ir stāvoklis Jūsu valstī, apskatot ziņojuma C daļu.
• Ziņojumā apskatītās valstis: ES 25 dalībvalstis (Apvienotā Karaliste, Austrija, Beļģija, Čehijas Republika, Dānija, Grieķija, Igaunija, Itālija, Īrija, Francija, Kipra, Latvija, Lietuva, Luksemburga, Malta, Nīderlande, Polija, Portugāle, Somija, Ungārija, Vācija, Slovākija, Slovēnija, Spānija, Zviedrija), kā arī Bulgārija, Islande, Lihtenšteina, Norvēģija, Rumānija un Turcija.

Tīmekļa vietne