Gaisa piesārņojuma līmenis visā Eiropā joprojām nav drošs, jo īpaši bērniem

Lai gan galveno gaisa piesārņotāju emisijas pēdējo desmitgažu laikā ir samazinājušās, gaisa piesārņojuma līmenis Eiropā joprojām nav drošs. Bērni un pusaudži ir īpaši jutīgi pret gaisa piesārņojumu, jo viņu ķermenis, iekšējie orgāni un imūnsistēma vēl tikai attīstās. Gaisa piesārņojums kaitē veselībai bērnībā un palielina risku saslimt vēlāk, teikts EVA informatīvajā ziņojumā “Gaisa piesārņojums un bērnu veselība”.

Tiek lēsts, ka gaisa piesārņojums katru gadu EVA 32 dalībvalstīs izraisa vairāk nekā 1200 priekšlaicīgu nāves gadījumu jauniešiem vecumā līdz 18 gadiem . Lai gan priekšlaicīgas nāves gadījumu skaits šajā vecuma grupā ir neliels, salīdzinot ar Eiropas iedzīvotāju kopējo skaitu, pēc EVA ikgadējām aplēsēm, tomēr agrīni nāves gadījumi nozīmē nākotnes potenciāla zaudēšanu un tiem pievienojas arī ievērojams hronisku slimību slogs gan bērnībā, gan vēlāk dzīvē.

Bērnu plaušu darbību un attīstību ietekmē gaisa piesārņojums, jo īpaši ozons un slāpekļa dioksīds (NO₂) īstermiņā un smalkās daļiņas (PM_2,5) ilgtermiņā. Gaisa piesārņojuma iedarbība uz mātēm grūtniecības laikā ir saistīta ar nepietiekamu jaundzimušā svaru un priekšlaicīgu dzemdību risku. Pēc bērna piedzimšanas apkārtējā gaisa piesārņojums palielina vairāku veselības problēmu risku, tostarp astmas, plaušu darbības traucējumu, elpceļu infekciju un alerģiju risku. Tas var arī saasināt hroniskas saslimšanas, piemēram, astmu, ar kuru Eiropā slimo 9 % bērnu un pusaudžu, kā arī palielināt risku saslimt ar dažām hroniskām slimībām vēlāk pieaugušā vecumā.

Kamēr gaisa piesārņojums kopumā nav samazināts līdz drošam līmenim, gaisa kvalitātes uzlabošana tādās vietās kā skolas un bērnudārzi, kā arī tādu aktivitāšu laikā kā skolas izbraukumi un sporta nodarbības var palīdzēt samazināt bērnu pakļaušanu piesārņojumam.

EVA 2022. gada monitoringa jaunākie dati  — gaisa piesārņojuma līmenis joprojām ir nemainīgi augsts

2021. gadā vairāk nekā 90 % ES pilsētu iedzīvotāju bija pakļauti kaitīgam slāpekļa dioksīda, ozona un smalko daļiņu (PM_2,5) līmenim.

PM_2,5 ir viens no cilvēka veselībai kaitīgākajiem piesārņotājiem, un PM_2,5 iedarbība ir galvenais insulta, vēža un elpceļu slimību cēlonis. 2021. gadā 97 % pilsētu iedzīvotāju bija pakļauti PM_2,5 koncentrācijai, kas pārsniedza 2021. gada PVO noteikto 5 µg (mikrogrami) /m³pamatnostādni .

Saskaņā ar sākotnējiem datiem par 2022. gadu Eiropas Centrālā austrumu daļa un Itālija ziņoja par augstāko PM_2,5 koncentrāciju, galvenokārt cietā kurināmā dēļ, piemēram, dedzinot ogles mājokļu apkurei un tāsizmantojot rūpniecībā.

EVA informatīvajā ziņojumā “Eiropas gaisa kvalitātes stāvoklis 2023. gadā” ir aprakstīts gaisa piesārņotāju koncentrācijas stāvoklis 2021. gadā un 2022. gadā attiecībā uz reglamentētām piesārņojošām vielām saistībā gan ar ES gaisa kvalitātes standartiem, gan ar PVO 2021. gada pamatnostādņu līmeni.

Cik tīra ir jūsu pilsēta? Portugāles un Zviedrijas pilsētās ir tīrākais gaiss

Saskaņā ar EVA jaunāko pilsētu gaisa kvalitātes apskatu, Faro Portugālē un Zviedrijas pilsētas Ūmeo un Upsala tika atzītas par tīrākajām Eiropas pilsētām, kurās pēdējo divu kalendāro gadu laikā bija zemākais smalko daļiņu jeb PM_2,5 vidējais līmenis. Pilsētas tiek sarindotas no tīrākās līdz vispiesārņotākajai, pamatojoties uz smalko daļiņu ilgtermiņa vidējo piesārņojuma līmeni.

Pamatinformācija

Saskaņā ar Eiropas zaļā kursa Nulles piesārņojuma rīcības plānu Eiropas Komisija noteica mērķi līdz 2030. gadam samazināt PM_2.5 (galvenā gaisa piesārņotāja) izraisīto priekšlaicīgas nāves gadījumu skaitu vismaz par 55 % salīdzinājumā ar 2005. gada līmeni. Šajā nolūkā Eiropas Komisija 2022. gadā publicēja priekšlikumu pārskatīt gaisa kvalitātes direktīvas, lai cita starpā gaisa kvalitātes standartus vairāk saskaņotu ar PVO ieteikumiem.

EVA gaisa kvalitātes novērtējumos ir norādīti piesārņotāji, kurus uzskata par viskaitīgākajiem cilvēku veselībai vai kuri visbiežāk pārsniedz ES gaisa kvalitātes standartus un PVO vadlīniju līmeņus. Piesārņotāju Koncentrācijas tiek iegūtas no mērījumiem vairāk nekā 4500 monitoringa stacijās visā Eiropā, par kurām EVA oficiāli ziņo tās dalībvalstis un citas sadarbības valstis.